Investīciju vides apskats 06/2026

Pēc ģeopolitiski ļoti nestabila pavasara ASV un Irānas vienošanās 14. jūnijā šķietami atkal bija atvērusi Hormuzas šaurumu, kas izraisīja naftas cenu kritumu un uzlaboja patērētāju noskaņojumu. Tomēr mēneša gaitā tirgus uzmanība strauji novirzījās uz FRS pāreju uz stingrāku politiku un bažām par “kosmiskiem” novērtējumiem mākslīgā intelekta IT sektorā. Ziņas par OpenAI plānotā pirmā publiskā piedāvājuma (IPO) atlikšanu izraisīja pārdošanas vilni tehnoloģiju nozarē, kas kulmināciju sasniedza jūnija pēdējā nedēļā, kad Nasdaq Composite indekss piecu sesiju laikā zaudēja 4,6% vērtības. No otras puses, šo kritumu var nosaukt arī par rotāciju: kapitāls nekavējoties aizplūda no pārvērtētajām mikroshēmu ražotāju akcijām uz defensīviem aktīviem.

Rezultātā Dow Jones indekss jūnijā pieauga par 2,4%, sasniedzot jaunu rekordu, Nasdaq Composite mēneša koprezultāts bija -3,2%, bet S&P 500 zaudēja 1,3%. Volatilitāte mēneša beigās nespēja izjaukt ASV indeksu kopumā spēcīgāko ceturksni kopš 2020. gada, nodrošinot izcilus 2. ceturkšņa pieaugumus – 15% S&P 500 indeksam, 21% Nasdaq indeksam un 13% Dow Jones. Eiropā rezultāti bija vēl labāki – STOXX 600 indekss 25. jūnijā sasniedza visu laiku augstāko līmeni, mēnesi noslēdzot ar 3,3% pieaugumu un fiksējot 10% kāpumu 2. ceturksnī.

Problēmas ar atmiņu

MI nozarē investoru interese turpina novirzīties no programmatūras un skaitļošanas resursiem uz atmiņas aparatūru, jo ierobežojumi šajā segmentā kļūst par galveno šķērsli MI sistēmām. “Micron” šīs tendences izcēla mēneša beigās, paziņojot par rekordaugstu ceturkšņa rezultātu – ieņēmumi vairāk nekā četrkāršojās, sasniedzot 41,5 mljrd. ASV dolāru, un uzņēmuma akciju cena mēneša laikā pieauga par 11%. Līdzīga dinamika bija vairāku citu mikroshēmu ražotāju akcijās, un nekur citur tas nav tik izteikti kā Korejā. “Samsung Electronics” un “SK Hynix” veido aptuveni pusi no KOSPI indeksa vērtības un jūnijā tas trīs reizes izraisīja tirgus mēroga tirdzniecības apturēšanu. 23. jūnijā notika 10% indeksa kritums, kura laikā “SK Hynix” akcijas zaudēja 12,5% – tas bija straujākais vienas tirdzniecības sesijas kritums kopš 2008. gada. Tikmēr “SpaceX”, kas 12. jūnijā piedzīvoja tirdzniecības debiju, pieauga par 19% dažu dienu laikā, bet pēc tam zaudēja aptuveni trešdaļu no savas vērtības. Kā ziņots, “OpenAI” apsver savas kotēšanas atlikšanu, atsaucoties tieši uz šo volatilitāti.

Abās Atlantijas okeāna pusēs valda “vanagi”

17. jūnijā notikušajā FRS priekšsēdētāja Vārša pirmajā sanāksmē ASV centrālā banka saglabāja procentu likmes 3,50-3,75% līmenī, taču tās prognozes joprojām bija “agresīvas”: deviņas no astoņpadsmit iesniegtajām prognozēm liecināja par turpmāku likmju paaugstināšanu šogad, un FOMC locekļi krasi palielināja savas 2026. gada inflācijas prognozes. ASV patēriņa cenu indekss (CPI) maijā jau bija paātrinājies līdz 4,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir augstākais rādītājs kopš 2023. gada un lielā mērā atspoguļo novēloto enerģijas izmaksu kāpumu. Nākotnes līgumi liecina, ka gandrīz 80% tirgus dalībnieku paredz procentu likmju paaugstināšanu līdz gada beigām.

Otrpus Atlantijas okeānam ECB savā 11. jūnija sēdē jau veica 25 bāzes punktu lielu procentu likmes paaugstinājumu, galveno noguldījumu likmi pavirzot līdz 2,25%, pēc tam, kad Eirozonas inflācija maijā pieauga līdz 3,2%.  Tomēr Frankfurtes nostāja bija daudz piesardzīgāka – ECB savu procentu likmes paaugstinājumu pozicionēja drīzāk kā drošības pasākumu, nevis ilgstoša cikla sākumu, kas ir saprātīga nostāja, ņemot vērā, ka inflācija blokā ir par veselu procentu punktu zemāka nekā ASV un šķiet vairāk saistīta ar enerģētikas izmaksām.

Plaisa, ko Tokija šķietami nespēj aizpildīt

Dolāra stiprināšanās visdramatiskāk izpaudās attiecībā pret jenu, USD/JPY vērtībai noslīdot līdz zemākajam līmenim kopš 1986. gada, sasniedzot 162 punktu līmeni. Kā mēs jau iepriekš prognozējām, norādot uz Japānas strukturālām un fiskālām brīdinājuma pazīmēm, valūta saglabāja augstu neaizsargātību un galu galā pārkāpa vēsturisko robežvērtību pie USD/JPY 160, neraugoties uz to, ka Tokija izmantoja “divas aizsardzības līnijas”. 16. jūnijā Japānas Centrālā banka paaugstināja bāzes likmi līdz 1% līmenim (pēdējo reizi novērots 1995. gadā), savukārt rekordlielā valdības intervence aptuveni 11,7t jenu (73b USD) apmērā aprīlī un maijā sniedza tikai nelielu atvieglojumu, valūtai ātri atsākot krišanu. Tā kā ASV un Japānas procentu likmju starpība joprojām ir liela, “carry trade“ darījumi turpina “izsūkt” kapitālu, un šo spiedienu pastiprina Japānas milzīgie enerģijas importa izdevumi un ar deficītu finansētā “Sanaenomics“ programma. Tā kā Japānas Centrālās bankas nākamais lēmums ir gaidāms 31. jūlijā, intervences risks joprojām pastāv, lai gan, ja FRS nemainīs savu kursu, tas, visticamāk, varēs vienīgi palēnināt kritumu, nevis to apturēt.

Dolārs stiprinās, naftas cenas krīt, metāli gaida savu kārtu

Dolārs beidzot atgūst stabilitāti – jūnijā DXY indekss “dzīvoja” virs 101 (ar EUR/USD kursu zem 1,1450), un kamēr tas paliks virs 100 punktiem, mēs drīzāk saglabāsim optimistisku nostāju pret ASV valūtu. Tikmēr naftas cenas svārstās ap 70 ASV dolāriem par barelu un ir ievērojami atdzisušas pēc tam, kad ASV un Irānas pamiers lika spekulantiem pamest tirgu, atstājot cenas diapazonā, kas šķiet pievilcīgs vidēja termiņa investoriem. Zelts mums joprojām šķiet nedaudz “pa dārgu”, taču sudrabs un platīns sāk piesaistīt mūsu uzmanību – ja to cenas samazinātos vēl par 10-15 %, mēs labprāt sāktu pakāpeniski atgriezties tirgū.