Investīciju vides apskats 05/2026

Maijs noslēdzās ar iespaidīgu deviņu nedēļu ilgu S&P 500 kāpuma sēriju – garāko kopš 2023. gada decembra. Mēneša griezumā indekss palielinājās par 5,2%, savukārt Nasdaq piedzīvoja pat 8,4% lēcienu, pateicoties spēcīgam 1. ceturkšņa atskaišu sezonas noslēgumam tehnoloģiju sektoram. Uzņēmumu akcijas sasniedza jaunas virsotnes, neskatoties uz to, ka globālais ģeopolitiskais fons joprojām saglabājās nestabils. Eiropā STOXX 600 pieauga par 2,4% un atgriezās pie marta sākuma līmeņiem, arī pateicoties spēcīgam atskaišu sezonas noslēgumam un aizsardzības nozares akciju rallijam, Ukrainai ratificējot ES 90 mljrd. eiro aizdevuma plānu – uzšaujot Saab akcijas par 7,4% vienas dienas laikā ar Rheinmetall un RENK tuvu atpaliekot. Tomēr dominējošais strukturālais trends nebija mēneša ienesīgums, bet gan tas, kas tirgu varētu sagaidīt tuvākajā nākotnē: plašs uzņēmumu publisko akciju piedāvājumu (IPO) cikls. 20. maijā SpaceX iesniedza savu S-1 formu, apstiprinot savu debiju Nasdaq biržā ar simbolu SPCX. Plānotais IPO apjoms ir aptuveni 75 mljrd. ASV dolāru, bet uzņēmuma kopējā valuācija sasniedz iespaidīgus 1,75 trilj. ASV dolāru (kaut gan analītiķu vērtējumi svārstās) – apjoms vairāk nekā divas reizes lielāks nekā līdzšinējais Saudi Aramco 2019. gada IPO rekords. NVIDIA tajā pašā dienā nostiprināja pozitīvu tirgus noskaņojumu, ziņojot par 1. ceturkšņa ieņēmumiem 81,6 mljrd. ASV dolāru apmērā, kas ir par 85% vairāk nekā iepriekšējā gadā, datu centriem vien ieguldot 75,2 mljrd. ASV dolāru un CEO paziņojot: “aģentu mākslīgais intelekts ir ieradies”.

Pēc īslaicīga izrāviena līdz apmēram USD 80 000 maija vidū, Bitkoins noslēdza mēnesi pie 73 000 ASV dolāriem ar -4,2% kritumu – un kritums turpinājās: jūnija sākumā Bitkoins ievērojami sabruka 72 stundās, pazeminot kopējo korekciju no maija augstākās atzīmes līdz vairāk nekā -18%.

Nasdaq maina spēles noteikumus

SpaceX debija biržā nav izolēts gadījums. No 1. maija Nasdaq pārrakstīja savu indeksa metodoloģiju – jaunā “ātrās Iekļaušanas” kārtība ļauj mega kapitalizācijas kompānijām pievienoties Nasdaq-100 jau pēc 15 tirdzniecības dienām, aizstājot iepriekšējo 3-12 mēnešu pārbaudes periodu, kamēr 10% minimālā brīvā apgrozības prasība vienlaikus tika atcelta.

Piemērojot šo SpaceX mērogam, sekas ir konkrētas: JPMorgan aprēķina, ka, publiski tirgojot pusi uzņēmuma ar 1,75 trilj. ASV dolāru valuāciju, pasīvie fondi varētu tikt piespiesti pārdot aptuveni 95 mljrd. ASV dolāru no astoņām lielākajām, dominējošām Nasdaq-100 kompānijām, lai pārbalansētu portfeļus.

Tā kā OpenAI un Anthropic IPO sekos tieši aiz SpaceX, likmes strauji ceļas. Anthropic maijā piesaistīja 65 mljrd. ASV dolāru ar ievērojamo 965 mljrd. dolāru valuāciju, pirmo reizi apsteidzot šajā rādītājā OpenAI. Aktīviem fondu pārvaldītājiem šī jaunā indeksa izveide ir zelta iespēja iegādāties akcijas ar relatīvo atlaidi.

Bet ikdienas investoriem, kuriem pieder pasīvie indeksu fondi, kas seko lielas kapitalizācijas ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijām, tas nozīmē potenciālo pašreizējo akciju vērtības kritumu – un šis risks tagad ir neērti tuvu.

Jauns FRS vadītājs un obligāciju tirgus ar savu raksturu

22. maijā Kevins Voršs tika iecelts par 11. FRS priekšsēdētāju, pārņemot amatu no Džeroma Pauella pēc Senāta balsojuma ar rezultātu 54 pret 45, kas bija vispretrunīgākais apstiprinājums FRS vēsturē. Kā jau iepriekš minējām, Voršs tiek plaši uzskatīts kā stingras monetārās politikas un bilances samazināšanas atbalstītājs, tomēr nesen ir aicinājis nepievērst uzmanību tarifu un ģeopolitisko faktoru izraisītajiem inflācijas kāpumiem un sliecies uz zemāko procentu likmju vidi.

Mūsu pēdējā ikmēneša pārskatā minējām, ka obligāciju tirgus jau raugās tālāk nākotnē. ASV 30-gadīgo obligāciju ienesīgums 19. maijā sasniedza 5,2% līmeni, kāds nav bijis kopš 2007. gada. Ņemot vērā, ka vidējā G7 valstu 10-gadīgo obligāciju ienesīguma likme ir pieaugusi no aptuveni 3,2% februārī līdz gandrīz 4% maijā, un 62% ASV fondu pārvaldnieku prognozē, ka 30-gadīgo obligāciju ienesīguma likmes sasniegs 6% līdz 2026. gada beigām vai 2027. gadā

Kontrolēta spriedzes mazināšana

Prezidenta Trampa valsts vizīte Pekinā 14.-15. maijā nodrošināja ievērojamu, lai gan rūpīgi izsvērtu, ASV un Ķīnas attiecību saspīlējuma mazināšanos. Abi līderi vienojās veidot “konstruktīvas stratēģiskās stabilitātes attiecības”, kā arī Ķīna apņēmās ik gadu iegādāties ASV lauksaimniecības produktus 17 mljrd. ASV dolāru vērtībā un apstiprināja pasūtījumu 200 Boeing lidmašīnām, sniedzot reālu atbalstu amerikāņu eksportētājiem. Abas puses vienojās arī izveidot jaunu Tirdzniecības padomi, lai ierobežotu strīdus par tarifiem un piekļuvi tirgum, savukārt Tramps, kam pievienojās augsta līmeņa ASV uzņēmumu vadītāju delegācija, tostarp Jensens Huangs, Tims Kuks un Īlons Masks, izmantoja samitu, lai izcīnītu labāku piekļuvi tirgum amerikāņu uzņēmumiem. Papildu pasākumi ietvēra ASV apstiprinājumu atsevišķiem Ķīnas uzņēmumiem, piemēram, Alibaba, Tencent un ByteDance, iegādāties NVIDIA H200 mikroshēmas, tādējādi nedaudz atvieglojot tehnoloģiju eksporta kontroli. Tomēr domstarpības par Taivānu palika nemainīgas, un abas puses atkārtoja savas ilgstošās pozīcijas šim reģionam.

Nenoteiktība preču tirgos nekur nav pazudusi

Preču tirgos joprojām valda volatilitāte, pieprasot rūpīgu taktisko pozicionēšanos gan dārgmetālos, gan energoresursos. Dārgmetālu tirgū pēc nesenā kāpuma sākusies korekcija, tādēļ ar ilgtermiņa pozīciju atvēršanu iesakām nogaidīt. Energoresursu sektorā Tuvie Austrumi uztur augstus cenu kāpuma riskus – ja Persijas līča

eksports netiks atjaunots, nafta pēc pašreizējās konsolidācijas var testēt 120–140 ASV dolāru robežu. Savukārt ASV dolāra indeksam kritiskais punkts ir 101: kamēr tas ir zem šīs atzīmes, saglabājam pesimistisku prognozi, taču EUR/USD kritums zem 1,1450 signalizētu par jaunu augšupvērstu ASV dolāra tendenci.