Rēķināmais emisiju jautājums

Ikviena uzņēmuma attīstības ceļā agrāk vai vēlāk pienāk brīdis, kad jāpieņem stratēģisks lēmums – kādu finansējuma formu un struktūru izvēlēties.

«Lai startētu kapitāla tirgū, finansējuma nepieciešamībai jābūt vismaz 2-3 miljonu eiro apmērā, potenciāli pieciem miljoniem eiro,»

teic Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare.

Tradicionāli banku kredīts ir lētāks nekā obligāciju emisija, rēķinot aizdevumu procentu likmes. Signet bankas Kapitāla tirgus akadēmijā OC Vision valdes loceklis Gatis Kokins analizēja teorētisku piemēru, emitējot obligācijas 10 miljonu eiro apmērā uz četriem gadiem. Līdztekus var saņemt aizdevumu piedāvājumus no bankām, no kuriem viens tiešām būs par 10 miljoniem eiro. Tomēr bankas piedāvājumi var būt ļoti strukturēti (amortizējot kredītu) un ar dažādiem nosacījumiem (par ķīlām, mainīgām procentu likmēm, risks neiegūt vajadzīgo summu u. tml.).

«Nauda it kā ir, bet nav droši zināms, ka tā būs visus četrus gadus un visām vajadzībām. Protams, banku kredītiem ir noteiktas priekšrocības, lielākoties tie ir lētāki. Piemēram, bankas aizdevums varētu būt 4,5%, bet obligācijām procentu likme būtu 6%. Tas veidotu redzamu starpību četru gadu laikā vairāk nekā 600 tūkstošu eiro apmērā. Tad ir tāda dilemma – ietaupīt 600 tūkstošus eiro vai iegūt vairāk naudas. Tas ir saistīts ar naudas plūsmu, jo kopumā banku aizdevuma gadījumā izejošā naudas plūsma būs lielāka un uzņēmuma rīcībā būs mazāk naudas. Vienlaikus ar obligācijām ir jāveido attiecības ar investoriem, kas uzņēmumu acīs var būt papildu apgrūtinājums. Citā gadījumā tā var būt arī iespēja, jo investori tradicionāli ir lojāli un piedalās lojalitātes programmās, kas sniedz iespēju iegūt jaunus klientus,» skaidro G. Kokins.

«Šis lēmums nav tikai par procentu likmēm – tas būtiski ietekmē uzņēmuma nākotni, reputāciju un izaugsmes iespējas. Nereti finansējuma cena nav svarīgākais faktors pašam uzņēmumam – daudz nozīmīgāk ir atrast elastīgāko un piemērotāko risinājumu konkrētajai situācijai. Vienam tas var būt īpašnieku ieguldījums vai partneru aizdevums, citam – bankas kredīts, bet arvien biežāk tiek apsvērta arī iespēja piesaistīt kapitālu biržā,» teic Rietumu bankas valdes loceklis, Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Viņš teic, ka tas ir tāds lakmusa papīrs: ja banka aizdod naudu, visdrīzāk arī obligācijas varēs sekmīgi emitēt.

Izmaksas sarūk

Uzņēmumi par obligāciju emisiju maksā, bet ir arī jāskatās, cik maksā banku kredītu izskatīšana un izsniegšana. Lielākā izmaksu daļa atkarīga no piesaistītā finansējuma apjoma. Obligāciju emisijas izmaksas ietver investīciju bankas, juristu, depozitārija, biržas un mārketinga/PR konsultantu (tikai publiskām emisijām) pakalpojumus. Līdz ar to Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare teic, ka mazām emisijām līdz 10 miljoniem eiro izmaksas veido vidēji 2,5%-3% no piesaistītā finansējuma apjoma. Protams, izmaksas var būt dažādas, jo lielāks piesaistītais apjoms, jo procentuāli mazākas izmaksas. Piemēram, konsultantu darbu apjoms nemainās, vai uzņēmums piesaista 5-10 vai 20 miljonus eiro.

Akciju emisijas izmaksas ietver visus tos pašus pakalpojumu kā publiskas obligāciju emisijas gadījumā, bet vēl jārēķinās ar papildu padziļinātās finanšu izpētes izmaksām. Līdz ar to mazām akciju emisijām izmaksas veido 5-8% no piesaistītā finansējuma apjoma. Jo noteikti jārēķinās ar mārketinga izmaksām, kas obligāciju gadījumā var arī nebūt, arī banku izmaksas ir augstākas, jo bankas rēķina, uz cik ilgu laiku piesaista finansējumu. Obligāciju gadījumā ir noteikts termiņš, piemēram, 3-5 gadi, pēc kuriem nauda atgriežas pie investoriem, bet akcijām – būtībā uz nenoteiktu termiņu.

Augošais biržas dalībnieku skaits samazina administratīvo un finansiālo slogu, veicina arī konkurenci starp finanšu konsultantiem un starpniekiem, kas padara emisiju procesu ātrāku, efektīvāku un galu galā lētāku. A. Jukšs teic, ka obligāciju emisiju izmaksas 3% apmērā no piesaistītā finansējuma un akciju – 5-8% apmērā dauzos gadījumos jau ir pagātnē. Šobrīd, kad tirgū var novērot lielu jaunu emisiju piedāvājumu skaitu un vidēju obligāciju emisijas apjoma pieaugumu, arī izmaksas ir samazinājušās. Pašlaik par vidēja (5-10 milj. eiro) apmēra emisijas organizēšanu emitenta izmaksas parasti ir 1,5%-2,5%.

Jāatzīmē, ka Centrālās finanšu un līgumu aģentūras finansējums var samazināt emisiju izmaksas uz pusi. Piemēram, segt 50% no izmaksām investīciju bankai, konsultantiem, juristiem, daļēji – mārketingam, ir paredzēts akciju emisijas atbalsts līdz 200 tūkstošiem eiro, obligācijām – līdz 120 tūkstošiem eiro. Tas ir būtisks atbalsts no Eiropas fondiem.

Laikus jāgatavojas

«Pirms faktiskās akciju vai obligāciju laišanas apgrozībā jārezervē vismaz 3-6 mēneši sagatavošanai un formalitāšu kārtošanai, bet (it īpaši akciju emisijām) jāņem vērā un bieži vien arī jāgaida atbilstošs tirgus noskaņojums, lai uzņēmuma vērtspapīru starta brīdis būtu pēc iespējas veiksmīgāks,» teic A. Jukšs.

Akciju emisijas gadījumā ir krietni plašāks sagatavošanās darbu un jautājumu loks, par kuru uzņēmumam ir jāpadomā un jāsakārto. Līdz ar to K. Janvare vērtē, ka obligāciju emisijas process ir divas reizes ātrāks par akciju emisiju, akcijām tas ir apmēram 12-18 mēneši, savukārt obligācijām – 6-9 mēneši.

Kas attiecas uz apjomu, no kura ir vērts apsvērt obligāciju emisiju, Baltijā uzņēmumi ir emitējuši obligācijas no viena līdz pat 100 miljoniem eiro.

«Diapazons ir ļoti plašs, kas parāda, ka šis instruments ir pieejams gan vidējiem, gan lieliem uzņēmumiem. Tomēr praksē visbiežāk emisijas ir 5-10 miljonu eiro vērtībā un lielākas emisijas bieži tiek sadalītas atsevišķos laidienos,» norāda A. Jukšs.

Lai startētu kapitāla tirgū, K. Janvare teic, ka finansējuma nepieciešamībai jābūt vismaz 2-3 miljonu eiro apmērā, potenciāli pieciem miljoniem eiro. Zem šīm summām nav vērts, jo tad fiksētās izmaksas ir pārāk augstas. Līdz ar to tipisks Baltijas obligāciju emitents ir vidēja izmēra uzņēmums ar emisijas apjomu 5-50 miljoni eiro un termiņu 2-5 gadi. Turklāt «zaļās» obligācijas ir raksturīgas tikai lielajām emisijām.

Tāpat A. Jukšs atzīmē, ka vērtspapīru emisija bieži sniedz arī nemateriālus ieguvumus. Publiska uzņēmuma statuss paaugstina uzticamību un reputāciju finanšu tirgos, ļaujot uzņēmumam apliecināt savu caurspīdīgumu, finanšu disciplīnu un spēju pildīt saistības. Šie aspekti investoru acīs kļūst par kvalitātes zīmi, kas nākotnē var nodrošināt pieeju lētākam kapitālam un plašākam investoru lokam. Vērtspapīru emisija pozitīvi ietekmē arī uzņēmuma iekšējo kultūru un pārvaldības kvalitāti.

Avots: Diena; Dace Skreija