Krāpnieku tīklos

Sapņi par milzu peļņu. Bailes. Mīlestība. Tās ir tikai dažas no emocijām, ar kurām prasmīgi manipulē finanšu krāpnieki

Vairāk nekā deviņi miljoni eiro. Tik daudz naudas šogad līdz septembra beigām izkrāpts no četru Latvijas lielāko komercbanku klientiem, lasāms Finanšu nozares asociācijas sagatavotajos datos. Apkrāpti ir vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku. Bankas nepārtraukti stiprina savas iekšējās sistēmas, lai krāpniekus agrāk pamanītu un brīdinātu klientus. Tam ir arī panākumi — izdevies nosargāt 9,6 miljonus eiro, novēršot 13,7 tūkstošus krāpšanas gadījumu.

Lielākoties banku klienti paši ar savu roku apstiprina maksājumu vai labprātīgi atdod krāpniekam skaidru naudu. Viņi notic, ka blēži ir policisti, Latvenergo vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas darbinieki un pat čakru attīrītāji, un atdod viņiem savu naudu. Kā darbojas finanšu krāpšanas shēmas? Vaicājām to vairākām Latvijas bankām.

Upuri melo

Policists. Valsts ieņēmumu dienesta vai bankas darbinieks. Latvenergo klientu apkalpošanas speciālisti. Tās ir tikai dažas no lomām, kuras sev izvēlas telefonkrāpnieki, lai izvilinātu upuru naudu. Lai arī kāds būtu scenārijs, shēma ir līdzīga. Pirmajā zvanā krāpnieki iegūst informāciju par upuri. Nākamais zvans ir no cita blēža, kas uzdodas, piemēram, par policistu un paziņo, ka pirmais patiesībā bijis krāpnieks. Brīdina upuri, ka tas izpaudis kādus svarīgus datus. Tūliņ notiks kaut kas slikts! Taču vēl ir iespējams situāciju saglābt.

Saziņa tālāk parasti tiek turpināta Telegram vai WhatsApp. Lai upuri pārliecinātu, fotogrāfijā tiek atsūtīta viltota dienesta apliecība, pastāsta Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma. Tad šis «policists» aicina upuri atdot savu karti pārbaudei. Protams, pavaicā arī PIN kodu. Vai arī prasa naudu pārskaitīt vai izņemt un atdot skaidrā — nauda jānodod drošai glabāšanai. Galvenā doma — pārliecināt upuri, ka nauda bankā vairs nav drošībā, skaidro Celma.

Lai gan netiek atklāts, cik daudz naudas izkrāpts konkrētu komercbanku klientiem, Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati izšķir dažādus krāpšanas veidus. Piemēram, šogad līdz septembra beigām telefonkrāpšanā no gandrīz trim tūkstošiem cilvēku izkrāpti vairāk nekā pieci miljoni eiro. Lielu daļu šīs summas upuri krāpniekiem atdevuši skaidrā naudā, zina teikt Celma.

Nereti upuri pat ņem aizdevumus un pārdod savus nekustamos īpašumus, bet iegūto naudu atdod krāpniekiem. Pat ja bankai rodas aizdomas un tā lūdz klientu paskaidrot, kam nauda paredzēta, visbiežāk krāpnieki jau ir apstrādājuši upuri un samācījuši, kas jāsaka. Piemēram, veikšu remontu. Cilvēki melo par savu naudu.

Krāpnieki emocionāli manipulē ar saviem upuriem. Tev ir nesamaksāts sods! Tev rīt jāierodas tiesā! Tava karte ir bloķēta! Tev tūlīt atslēgs telefonu! Saņemot šādu ziņu, Celma iesaka izdzert glāzi ūdens, nomierināties un tad vēlreiz to pārbaudīt.

Ko var izdarīt banka? «Juridiski šis ir ļoti bažīgs jautājums,» saka Celma. Satversme paredz, ka cilvēkam ir brīvas tiesības rīkoties ar savu īpašumu. Vienīgais veids, kā to varētu ierobežot, būtu ar likumu. Krāpšanas rezultātā rodas noziedzīgi iegūti līdzekļi, bet par tādiem nauda kļūst tikai tad, kad ir pārskaitīta. Kamēr tā ir paša klienta kontā, tie ir legāli līdzekļi, kurus īpašniekam atļauts tērēt pēc saviem ieskatiem.

Pirms pāris mēnešiem parādījušās arī viltotas valsts iestāžu vietnes, piemēram, E-veselība. Tām Google meklētājā tika nopirkta reklāma, lai rezultātu sarakstā izceltu virs oficiālās vietnes. Autentificējoties šajās krāpnieku lapās, cilvēki blēžiem nodeva piekļuvi saviem bankas kontiem. Nepievēršot uzmanību, kādu darbību akceptē ar Smart-ID, klients pats ar savu roku apstiprina naudas pārskaitīšanu uz krāpnieku kontrolētiem kontiem.

Pēdējos mēnešos viltotās lapas pazudušas, bet Lietuvā šis krāpšanas veids joprojām ir ļoti aktuāls. Visdrīzāk tas atgriezīsies arī pie mums, spriež Celma.

Pāri pasaulei divās stundās

«Nav tā, ka ir pēkšņi kaut kas jauns. Mēs redzam tās pašas tehnoloģijas, tās tikai kļūst tehnoloģiski advancētākas,»

saka Signet bankas valdes loceklis Sergejs Zaicevs.

Viens no krāpšanas veidiem, ar ko banka laiku pa laikam saskaras, ir viltotie rēķini. Krāpnieki visdrīzāk uzlauž uzņēmumu e-pastus, izpēta, kādus rēķinus viņi saņem, un tad sagatavo identisku kopiju, nomainot tikai konta numuru. Agrāk maksājumiem Eiropas Savienībā tika ņemts vērā tikai konta numurs, tāpēc šāda krāpšana bija viegli īstenojama.

Taču kopš oktobra tas mainījies. Eiropas direktīva tagad uzliek bankām pienākumu, veicot maksājumu internetbankā, klientu informēt, vai saņēmēja vārds sakrīt ar konta numuru. Ja nesakrīt, maksājums netiek aizliegts, bet klients par to tiek brīdināts. Tas ļaus izvairīties no šādām krāpšanām, stāsta Zaicevs. Visos Signet pieredzētajos šāda veida krāpšanas gadījumos summas bijušas rakstāmas piecciparu skaitļiem. Labā ziņa — uzņēmumi laikus pamanījuši kļūdu, un banka spējusi naudu atgūt.

Vēl ik pa laikam krāpnieki cenšoties izvilināt naudu no klientiem, uzdodoties par kādu pakalpojumu sniedzēju, piemēram naktsmītņu rezervēšanas platformas Booking.com, pārstāvjiem. Viņi sūta e-pastus, norādot, ka nav noticis maksājums par veikto rezervāciju un steidzami jāpārskaita nauda uz krāpnieku norādītajiem kontiem.

Trešais biežāk sastopamais krāpšanas veids esot maksājumu karšu zādzības. Turklāt tas notiek tik advancēti, ka upuris pat nepamana — tiek nokopēta kartes magnētiskā lente. Piemēram, Indonēzijā joprojām var norēķināties, novelkot karti maksāšanas ierīcē.

Ar šādu krāpniecības veidu Londonā pirms vairākiem gadiem saskārās arī Zaicevs. Pērkot metro biļeti, nepamanīja, ka aparātam pievienota kastīte, kas nolasa kartes magnētisko lenti un arī PIN kodu. No-kopētos kartes datus krāpnieki mēģināja izmantot pēc divām nedēļām. Taču metodes kļūst aizvien attīstītākas. Šovasar kādai bankas klientei nozagta somiņa, kurā atradās maksājumu karte. Jau divas stundas vēlāk ar viņas karti tika sākti pirkumi Indonēzijas veikalos. Puspasauli divās stundās šķērsot nav iespējams, tātad noskenētie kartes dati tika nodoti attālināti.

Cūkas laime

Bet kā viņi varēja zināt? Tā nereti vaicājot upuri, kad krāpnieki viņus uzrunājuši ar tiešām trāpīgu vēstījumu. Nezināja. Tā bija krāpnieku cūkas laime, saka Swedbank mediju attiecību vadītājs Jānis Krops. Viņš atminas kādu ļoti sāpīgu gadījumu. Cilvēkam bija notikusi traģēdija ģimenē, viņš gaidīja pavēsti no tiesas. Tieši tobrīd krāpnieki atsūtīja viltotu ziņu ar it kā tiesas pavēsti. Upuris atvēra viltoto vietni un it kā autentificējoties ielaida krāpniekus savā bankas kontā, un apstiprināja pārskaitījumu. Papildus traģēdijai nāca arī apzagšana.

Visbiežāk no krāpšanas cieš seniori, bet par upuri var kļūt jebkurš, uzsver Krops. Ģimene ar bērniem uzķērusies uz krāpnieku sūtītas īsziņas, ko it kā sūtījis bērna klasesbiedrs. Esot sasitis telefonu un vajag naudu remontam. Vecāks šai ziņai noticēja un uz norādīto kontu aizskaitīja 200 eiro.

Vispopulārākās esot telefonkrāpšanas. Piemēram, zvana it kā policists — bankā sēž krāpnieks, skaita prom jūsu naudu. Tūlīt mēs viņu apturēsim! Protams, lai nosargātu naudu, jānodod bankas dati. Arī Krops zina teikt, ka ļoti bieži upuri atdod krāpniekiem skaidru naudu. Ar «izmeklētāju» satiekas parkā vai sagaida pie sevis mājās, citreiz arī atdod karti ar PIN kodu.

Kad klienti atnāk uz banku un saka, ka grib izņemt vairākus tūkstošus eiro, bankas darbinieki vaicā, kādam nolūkam. Daudzi par šiem jautājumiem kļūst dusmīgi: «Kāda jums starpība?» Tomēr tas ir viens no veidiem, kā pārliecināties, ka klients naudu izņem pēc brīvas gribas.

Ja izskatās, ka klients nonācis krāpnieku varā, bet viņu nevar par to pārliecināt, banka mēdz dot upurim parakstīt apliecinājumu, ka viņš par šo risku ir brīdināts. Cilvēki paraksta. Jo tic, ka patiesais ļaundaris ir bankas darbinieks, kā iestāstījuši krāpnieki.

Finanšu krāpnieki pārvalda starptautisku miljardu biznesu, norāda Krops. Viņš skatījies videoierakstu no kāda zvanu centra, kas atklāts Ukrainā. Tajā uz tāfeles sveikts mēneša un nedēļas labākais darbinieks. Norādīti mērķi, cik naudas jāizkrāpj. Kā motivāciju labākie darbinieki saņēmuši mirdzošus Swarovski kristālu pulksteņus. Krāpnieku metodes esot patiesi rafinētas. Lietuvā pirms vairākiem gadiem bijis gadījums, kad par telefonkrāpniekiem strādājusi vesela ieslodzīto grupa cietumā. «Var smieties vai raudāt, bet viņu mārketinga prasmes ir ārkārtīgi labas. Mums ir tāds melnais humors — kad viņi iznāks no cietuma, cerēsim, ka atradīs legālu darbu pārdošanā,» Krops pajoko.

Ezoterika un romantika

«Nav vispār nekā jauna. Gadu no gada dominē tās pašas shēmas,» par finanšu krāpniekiem saka SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis. Atšķiroties tikai veids, kā krāpnieki uzrunā savus upurus. Pandēmijas laikā tirgoja dezinfekcijas līdzekļus. Pavasarī, kad sāksies deklarāciju iesniegšana, krāpnieki tradicionāli uzdosies par Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem. Pašlaik ļoti populāras ir īsziņas it kā Ceļu satiksmes drošības direkcijas vārdā. Diemžēl tās esot ļoti efektīvas. Tas Pelcim liek aizdomāties par sabiedrību kopumā. Noteikumu neievērošana kļuvusi par tik pierastu lietu, ka liekas pilnīgi ticami, ka jāmaksā sods.

Populāri kļuvuši arī krāpnieki, kas pa telefonu piedāvā ezoterikas pakalpojumus. «Nezinu, kā viņi atrod klientus, bet viņu ir daudz,» saka Pelcis. Ēterisko sveču iegāde, čakru attīrīšana, vīru pieburšana — viņš uzskaita dažus no piedāvātajiem pakalpojumiem. Šie krāpnieki parasti necenšas tikt upuru kontos. Viņi panāk, ka naudu tie sūta labprātīgi. Parasti laika gaitā upuri pārskaita no viena līdz pieciem tūkstošiem eiro, stāsta Pelcis. Tas esot atkarīgs no tā, cik daudz naudas upurim ir un cik tālu viņš ir gatavs iet.

Krāpnieku izdoma ir pārsteidzoša, un tikpat pārsteidzoši ir tas, ka cilvēki šīm shēmām ir gatavi noticēt. «Reizēm šķiet kā tāda Gebelsa metodika — jo meli ir neticamāki, jo labāk tie strādā.» Pelcis nav ievērojis, ka ezoterikas krāpnieki būtu tik populāri arī kaimiņvalstīs. Tiesa, nav arī detalizēti to pētījis. Viņš atminas, ka pirms pāris gadiem iegājis Narvesen kioskā pēc kafijas. Pie kases stāvējis žurnāls ar virsrakstu: «Vai īstais konta numurs spēj piesaistīt naudu?» Tas vien jau liecina, ka sabiedrībā šīs tēmas ir pieprasītas, viņš spriež.

Vieni no sarežģītākajiem ir gadījumi, kuros krāpnieki pārliecina cilvēkus par romantiskiem nodomiem. Upuri atsakās ticēt bankai, kad tā brīdina par iespējamu krāpšanu. «Tas saistīts ar jūtām, emocijām, mīlestību, un mēs visi ļoti labi saprotam, ka tajā brīdī racionālais prāts nestrādā,» saka Pelcis. Krāpnieki mēdz uzdoties par NATO kontingenta karavīriem Igaunijā vai Lietuvā.

Sarakste parasti notiek angļu valodā, bet par upuriem mēdz kļūt pat seniori. Piemēram, 70 gadus veca kundze, kura angļu valodu nemaz nesaprot, sarakstījusies ar Google Translate palīdzību. Stāsti nereti ir traģiski. Mīlestības apmāti, upuri ieķīlā savus īpašumus un mantas, reizēm, cerot uz lielāku laimi nākotnē, pat izbeidz esošās attiecības.

Lai gan upuru profili ir dažādi, visbiežāk šim krāpšanas veidam pakļautas tieši sievietes, bet, piemēram, investīciju krāpšanai — vīrieši. Krāpnieki ļoti prasmīgi izmanto vīriešu ego, gadsimtiem audzināto uzdevumu — atnest «medījumu», pastāsta Pelcis. Kādā eksperimentā banka ierakstīja krāpnieka sarunas ar upuri. Kad vīrietis teicis, ka viņam par ieguldīšanu jāparunā ar sievu, krāpnieks viņu izaicinājis: tu taču esi vecis, pieņem lēmumu! Sieva tikai priecāsies, ja tu atnesīsi mājās naudu!

Visbiežāk krāpnieku valgos sapinas iedzīvotāji virs 40 gadu vecuma, tomēr neesot nekādas korelācijas ar sociālo grupu vai izglītības līmeni. Upuru vidū esot arī uzņēmumu vadītāji, policisti, Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki un pat tiesneši. «Tur nav nekādu limitu. Jautājums, kas konkrētajā brīdī izraisa iracionālo lēmumu — laika trūkums vai emocijas.»

«Mēs kopā pelnām»

Bankas Indexo klienti visbiežāk saskaras ar blēžiem, kuri sola neparasti veiksmīgu ieguldījumu iespējas, pārskaitot naudu uz krāpnieku izveidotiem investīciju portāliem, pastāsta bankas Krāpšanas novēršanas un darījumu uzraudzības pārvaldes vadītājs Anrijs Šmits. Šāda krāpšana parasti norit ilgu laiku, un tā ir iespēja no upuriem izkrāpt vairāk naudas.

Blēži upurus uzrunā dažādos veidos. Dažreiz zvana pa telefonu, citreiz piedāvājumus izvieto reklāmās, piemēram, melojot, ka šajā krāpnieku izveidotajā investīciju portālā iegulda arī kādi sabiedrībā labi zināmi cilvēki. Krāpnieki upurus apstrādājot lēnām, uzreiz naudu neprasa, pastāsta Šmits. Sākumā iepazīstina ar sevi un izstāsta par fantastisku peļņas iespēju.

Vēlāk ar upuri mēdz sazvanīties pat vairāki krāpnieki. Viens uzdodas par finanšu konsultantu, otrs par grāmatvedi, trešais vēl par kādu speciālistu. Viltus mājaslapās rāda, kā ieguldījumi pelna. Citreiz sākumā pat izmaksā mazas summas saviem upuriem. Tad nāk «lieliskais» piedāvājums nopelnīt vēl vairāk. Krāpnieki veido emocionālu saiti ar saviem upuriem, un tie viņiem sāk uzticēties. «Mēs esam kopā šajā stāstā, mēs kopā pelnām! Viņi jūtas kā komanda,» stāsta Šmits.

Paiet ilgs laiks, līdz upuri apjauš, ka ir apkrāpti. Parasti tad, kad cilvēks vēlas izņemt lielāku naudas summu no «ieguldījumiem», bet nevar to izdarīt. Vai kad «brokeris» saprot, ka upurim naudas vairs nav — viņš jau paņēmis kredītus visur, kur varējis, pārdevis visu, kas bijis. Konkrētas summas Šmits nesauc, bet stāsta, ka, lai arī daudzi gadījumi tiek novērsti, cilvēki zaudē pat desmitiem tūkstošu eiro. Banka īsteno drošības un prevencijas pasākumus, bet, piemēram, kiberincidentu novēršanas institūcija Cert.lv viltotās investīciju lapas bloķē, kad saņem par tām ziņojumus. Izmantojot, piemēram, bez maksas pieejamo rīku DNS ugunsmūris, šādām lapām nevajadzētu pat atvērties, pastāsta Šmits.

Dažus upurus ir vieglāk pārliecināt, ka viņi sapinušies krāpnieku valgos, bet citi brīdinājumiem netic. Ja banka neļauj veikt kārtējo maksājumu krāpniekam, viņi pārmet, ka tā liedz viņiem pelnīt, un diemžēl mēdz arī atrast citu veidu, kā blēžiem naudu pārskaitīt.

Kāpēc cilvēki turpina uzķerties, lai gan sabiedrībā tik daudz par to runājam? Cilvēki par krāpnieku shēmām var būt ļoti labi informēti, bet, kad viņiem piezvana un notiek sociālās inženierijas uzbrukums, viņi aizmirstot 70% no tā, ko dzirdējuši, Šmits atsaucas uz sarunu ar psihologu. Galvā iestājoties psiholoģisks bloks, sākas panika. Krāpniekiem ir lieliski atstrādātas pārdošanas tehnikas, «un tās taču strādā šajā kapitālisma laikmetā», saka Šmits.

Avots: žurnāla “IR” finanšu pratības speciālzidevums; Ieva Jakone