Kādas ir populārāko investīciju veidu priekšrocības, un kādi ir to trūkumi?

Komentē:
Voldemārs Strupka, Signet Bankas ieguldījumu eksperts
Toms Kreicbergs, programmas “Neatkarīgais investors” vadītājs

Kādos gadījumos labāka ir pasīvā ieguldīšana, un kādos — aktīvā?

Strupka:

«Es pats esmu par aktīvu ieguldīšanu!» Tiesa, jāsaprot, cik pieredzējis esat kā investors. Jāapzinās, ko saprotat un nesaprotat. «Galvenais faktors ir diversifikācija. Pat ja jūs pasīvi investējat, jāiegulda vairākos finanšu instrumentos.»

Kreicbergs:

«Runājot par ieguldīšanu fondos un akciju tirgū, pēdējo gadu desmitu dati ir vienos vārtos — investoram amatierim, kuram nav dziļas izpratnes par finanšu tirgiem, nav ko līst aktīvajā investēšanā. Daudz, daudz labāka ir gaidāmā atdeve, ieguldot pasīvi, tas ir, nopērkot kāda jau diversificēta ieguldījumu fonda daļas ar zemām pakalpojuma izmaksām un paturot tās savā īpašumā ilgtermiņā.»

Taču ne visos gadījumos pasīvā ieguldīšana ir iespējama.

«Attiecībā uz nekustamo īpašumu pasīvā ieguldīšana praktiski nav iespējama. Varbūt var noalgot kādu, kas apsaimniekos un strādās ar to, bet arī viņu vajadzēs pieskatīt.»

Krājkonts

Plusi

Strupka: «Diezgan elastīgs instruments.» Liela daļa banku klientu to izmanto ietaupījumu uzglabāšanai vai krāšanai. Savukārt investoriem ar lielāku pieredzi tas ir labs rīks, ko izmantot brīžos, kad nogaidāt ar vērtspapīru pirkšanu vai domājat par revokāciju.

Kreicbergs: Ļoti labs veids, kā paturēt savu naudu drošībā. Ja konkrētā bankā esošos kontos, tajā skaitā krājkontā, ir līdz 100 tūkstošiem eiro, naudu aizsargā Noguldījumu garantiju likums. «Pat ja ar banku kaut kas notiek, nauda nepazūd.»

Otrs pluss — atšķirībā no ikdienas norēķinu konta par krājkontā esošajiem līdzekļiem maksā procentus.

Mīnusi

Strupka: Krājkonta ienesīgums ir atkarīgs no procentu likmēm. «Ja procentu likmes ir zemas, zūd jēga no krājkonta. Saņemt 0% vai 0,1% — starpība ir maza.»

Kreicbergs: Procenti, kas tiek maksāti, ir zemi un ilgtermiņā, visticamāk, nesegs pat inflāciju. Krājkonts var būt piemērots samērā īsam termiņam, nevis ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai.

Obligācijas

Plusi

Strupka: Lielākais ieguvums ir skaidrība. Ja likme nav mainīga, naudas plūsma un ienesīgums no obligācijām ir zināms. «Piemēram, Rīgas Ūdens jums maksās četrus procentus trīs gadus. Ja apmierina likme un jūs obligācijas nepārdosit līdz dzēšanai, viss ir zināms!»

Kreicbergs: Risks ir augstāks nekā krājkontam, bet zemāks nekā akcijām. «Klasiskā pieeja būtu izmantot obligācijas kā zema riska ieguldījumu.»

Mīnusi

Strupka: Fiksētā likme var kļūt arī par lielāko mīnusu. «Ja pēkšņi inflācija ir 10% un jums ir Rīgas Ūdens obligācijas ar 4% ienesīgumu, jūs esat 6% mīnusā.»

Kreicbergs: «Obligācijas ir daudzas un dažādas. Piemēram, Latvijā ir daudz uzņēmumu, kas piedāvā obligācijas ar augstām likmēm, bet ir jāapzinās, ka tas vairs nav zema riska ieguldījums. Ja uzņēmumam radīsies finanšu grūtības, tas vairs nespēs segt savas saistības.»

Akcijas

Plusi

Strupka: «Obligāciju iegādes gadījumā jūs esat kreditors, savukārt akciju gadījumā esat īpašnieks.» Tam līdzi nāk visas īpašnieka priekšrocības. «Ja kompānijai viss ir labi, arī jums viss ir labi. Nav peļņas sliekšņa. Var nopelnīt 10%, 20% virs ieguldītā, reizēm pat 1000%.»

Kreicbergs: «Fundamentāls ieguldījums. Pamatu pamats praktiski jebkuram ilgtermiņa portfelim.» Visa ekonomika ir balstīta uz uzņēmumiem — ja ieguldām akcijās, ieguldām uzņēmumos. Ilgtermiņā akciju iegāde ir bijusi ļoti labs veids, kā investēt, ja vien ievērojat būtiskus priekšnosacījumus — ieguldāt diversificēti un ar zemām izmaksām, nesamaksājot lielas komisijas starpniekiem.

Mīnusi

Strupka: «Zaudējumi var būt daudz lielāki. Obligācijām jūs zināt ienesīgumu, akcijām — ne.»

Kreicbergs: Ieguldot tikai vienā vai dažos uzņēmumos, neizdošanās risks ir augsts. «Laba peļņa veidojas tad, kad ieguldāt tirgū kopumā, simtiem dažādās akcijās.» Turklāt īstermiņā, pat ieguldot diversificēti, var nākties piedzīvot sava portfeļa vērtības kritumu. «Par to, ka gribat ilgtermiņā pelnīt, maksājat ar to, ka īstermiņā, iespējams, pat vairākus gadus, savā portfelī redzēsit pietiekami lielus zaudējumus.»

Ieguldījumu fondi

Plusi

Strupka: Lielākais pluss — investīciju fondos parasti ir jau veikta diversifikācija, kas samazina riskus, bet ienesīgumu bieži patur diezgan augstu.

Kreicbergs: «Ērtākais un saprātīgākais veids, kā neprofesionāļiem ieguldīt akciju vai obligāciju tirgū. Akcijas un obligācijas jūsu vietā izvēlas profesionālis, kuram par to tiek samaksāts.»

Mīnusi

Strupka: Obligāciju fondi, kas neizmaksā dividendes vai kuponus, investoriem nerada tiešu naudas plūsmu. Savukārt, ja iegādājaties konkrētas obligācijas, ir zināms, kad un cik saņemsit. Lai gan fonda pārvaldnieks parasti norāda gaidāmo ienesīgumu vai vidējo portfeļa obligāciju ienesīgumu, faktiskais rezultāts var atšķirties. Līdzīgi ir ar akciju fondiem — tie nodrošina diversifikāciju, bet ir fondi, kas izmaksā, un tādi, kas neizmaksā dividendes.

Kreicbergs: «Jāpievērš uzmanība ne tikai tam, kur fonds iegulda, bet arī izmaksu līmenim. Pētījumi rāda — jo zemākas fonda pārvaldīšanas izmaksas, jo labākas izredzes uz labu rezultātu.»

Pensiju līmeņi

Plusi

Strupka: «Nauda kaut kur tiek ieguldīta, netiek iztērēta uzreiz.» Taču, domājot par iemaksām trešajā pensiju līmenī, jāņem vērā, piemēram, ieguldītāja vecums. «Ja esat jauns cilvēks, pēc gadiem jēga var zust, vieglāk ir ieguldīt fondos vai citos finanšu instrumentos.»

Kreicbergs: «Caur trešo pensiju līmeni varam ieguldīt tajās pašās akcijās un obligācijās. Tas ir ļoti labs risinājums arī tāpēc, ka ir nodokļu ieguvumi — no iemaksātajām summām katru gadu var saņemt nodokļu atmaksu.»

Mīnusi

Strupka: «Galvenais mīnuss, manuprāt, ir politiskais risks. To redzējām vēsturiski, kad [valdība] pasaka: no otrā pensiju līmeņa mēs divus procentus paturam sev pirmajā līmenī. Arī Eiropas līmenī ungāri līdzīgi izdarīja pirms gadiem desmit.»

Kreicbergs: «Ar trešo pensiju līmeni ir jāuzmanās un jāpārliecinās, ka izvēlētajam fondam vai izvēlētajam pensiju plānam ir pietiekami zemas uzturēšanas izmaksas.» Stratēģija ir jāpielāgo atbilstoši vecumam.

Uzkrājošā apdrošināšana

Plusi

Strupka: Nodokļu priekšrocības.

Kreicbergs: Līdzīga priekšrocība kā trešajā pensiju līmenī — ir iespējams iegūt nodokļu atmaksu. «Bet, ja paņemsi dārgāko produktu ar augstu komisijas maksu un varbūt vēl izvēlēsies nepiemērotu ieguldīšanas stratēģiju, nodokļu atmaksas neizglābs. Ir jādomā ar galvu.»

Mīnusi

Strupka: Komisijas ir par augstu. Tiesa, ienesīgums jārēķina kopā ar nodokļu atmaksu. «Ja sarēķina kopā, tad viss ir labi, ja atņem to, tad viss ir dārgi! Arī šī ir diezgan politizēta tēma. Es neizmantoju.»

Kreicbergs: «Vēsturiski bijusi liela nelaime, ka tirgū piedāvātie apdrošināšanas līgumi ir ļoti, ļoti dārgi. Komisijās gadā var aiziet daudz procentu. Šādus produktus es nevienam neieteiktu.»

Nekustamie īpašumi

Plusi

Strupka: Vēsturiski īpašumi saglabā savu vērtību, ir aizsargāti arī pret inflāciju.

Kreicbergs: «Ja ir runa par to, ka mēs nopērkam un izīrējam, nekustamais īpašums jau tūkstošiem gadu ir bijis pietiekami labs veids, kā ieguldīt.» Ar lielāku turību vai tiem, kuri nozari pazīst un kurus tā nebaida, nekustamais īpašums būs ļoti labs ieguldījums.

Mīnusi

Strupka: Īpašums ir nelikvīds. Parasti diezgan dārgs.

Kreicbergs: Ir vairāki faktori, ar kuriem jārēķinās. Tas ir darbs — atrast īrniekus, ar viņiem strādāt, uzturēt dzīvokli vai māju. «Tas viss prasa pūles un var radīt stresu. Ir arī kārtīgi jāpastrādā ar skaitļiem, jo patiesā peļņa var būt mazāka, nekā sākotnēji liekas. Jāņem vērā ne tikai nodokļi, bet arī uzturēšanas un remontu izmaksas. Turklāt ir liela riska koncentrācija — liela summa jāieliek vienā īpašumā.

Kuru no šiem ieguldījumu veidiem labāk izvēlēties?

Strupka: «Vienmēr labāk izvēlēties tirgu, kuru jūs vislabāk saprotat. Pareizās atbildes nav — ko pirkt vai nepirkt, kas labāks vai sliktāks.» Ir jāizpēta katra ieguldītāja vajadzības.

Kreicbergs: «Ļoti atkarīgs no individuālās situācijas. Jebkuram sākotnēji vajadzēs izmantot krājkontu. Pirms ieguldīšanas vajag drošības spilvenu, kontā vajadzētu paturēt naudu, lai kaut dažus mēnešus varētu izdzīvot, ja zaudē darbu vai ir citas problēmas. Pēc tam var sākt kaut ko ieguldīt.» Ja ir runa par mazākām summām, 30—50 eiro mēnesī, visticamāk, vieglākais veids būs trešais pensiju līmenis. Ja runa ir par lielākām summām, vairākiem simtiem mēnesī, tad var skatīties uz ieguldījumu fondiem, akciju un obligāciju tirgu.

Avots: žurnāla “IR” finanšu pratības speciālzidevums; Evelīna Paula Vāvere