Vai mākslīgā intelekta bums ved pasauli pretī jaunai finanšu krīzei?

Galvu reibinošais mākslīgā intelekta akciju cenu pieaugums pasaules biržās aizvien aktuālāku padara jautājumu par jauna burbuļa veidošanos. Diskusiju objekts ir, vai, šim burbulim plīstot, pasaule var piedzīvot līdzīgas krīzes, kā gadsimtu mijā sabrūkot interneta sektora akciju tirgum, vai kaut ko līdzīgu 2008. gada krīzei, kas sekoja iepriekš vētrainām dzīrēm finanšu sektorā.

TVNET Bizness sarunā ar finanšu tirgus ekspertiem skaidro varbūtējos tālākās attīstības scenārijus. No atbildēm izriet: ir ļoti augsta iespējamība, ka “ballīte turpināsies”, taču vienlaikus tirgū ir jūtama arī gaisotne kā pirms lieliem finanšu satricinājumiem, kas šobrīd cita starpā izpaužas arī straujā zelta un sudraba cenu kāpumā.

“Vēsture rāda – cilvēki mēdz gaidīt iepriekšējās krīzes atkārtošanos, izkaro iepriekšējos karus. Šobrīd notiekošo daudz salīdzina ar interneta uzņēmumu akciju burbuli gadsimtu mijā. Taču galu galā var īstenoties pavisam cits scenārijs,”

vērtē “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Materiālu par MI varbūtējo burbuli un tā sekām šoreiz dalām divos rakstos. Šajā par straujo akciju cenu kāpumu, varbūtējā burbuļa sekām, tajā skaitā par atsevišķiem ekonomiskiem aspektiem, kas tieši vai pastarpināti atsauktos arī uz Latvijas iedzīvotāju ikdienu.

Gandrīz stāvs kāpums

Iemeslu jautājumam par potenciālo tehnoloģiskā sektora uzņēmuma burbuli biržā šobrīd netrūkst, jo pēdējais pusgads ir bijis visai vētrains. Kopš lokāla tirgus minimuma aprīlī lielā tehnoloģiju septiņnieka akciju cenu indekss “CNBC Magnificent 7” ir pieaudzis gandrīz par 70%, savukārt divarpus gadu laikā indeksa vērtība apmēram trīskāršojusies. Šajā procesā ieguldīts triljoniem dolāru un ļoti daudz nopelnīts, taču likumsakarīgs jautājums ir, cik ilgi šādi var turpināties.

“Gandrīz droši var teikt, ka tirgū veidojas cenu burbulis, tomēr pagaidām ir grūti spriest, cik liels tas varētu izvērsties,”

spriež “Signet bankas” investīciju analītiķis Kārlis Mārtiņš Gulbis.

“Jau vairāk nekā gadu norādām, ka daudzu mākslīgā intelekta (MI) un citu tehnoloģiju uzņēmumu akcijas pēc vairākiem rādītājiem izskatās pārvērtētas – un šobrīd nav pazīmju, ka eiforija tirgos drīz pazudīs. Skatīsimies, kā noslēgsies 3. ceturkšņa uzņēmumu atskaišu sezona, bet pagaidām tehnoloģiju sektoram tā iesākusies visai veiksmīgi,” situāciju vērtē tirgus eksperts. Viņš norāda arī uz atsevišķu uzņēmumu ļoti augsto tirgus vērtību. Piemēram, kompānijas “Nvidia” tirgus kapitalizācija nesen sasniedza 5 triljonu ASV dolāru atzīmi. Tie būtu 17% no ASV nominālā iekšzemes kopprodukta 2024. gadā. Pie eksperta teiktā var piebilst, ka “Nvidia” tirgus vērtība šobrīd jau pārsniedz Vācijas un Japānas ekonomikas apjomu naudas izteiksmē. Vācija un Japāna ir attiecīgi trešā un ceturtā lielākā pasaules ekonomika aiz ASV un Ķīnas.

Eksperts vērš uzmanību arī uz šīs kompānijas akciju relatīvo dārdzību, ja to cenu salīdzina ar peļņas rādītājiem un šo rezultātu vērtē kontekstā ar vidējo rādītāju indeksā “Nasdaq Composite”, kurš lielā mērā būvēts tieši uz tehnoloģiskā sektora kompānijām. Proti, gan vēsturiskā, gan nākotnes akcijas cenas attiecība pret peļņu uz akciju (price/earnings jeb P/E) “Nvidia” ir 40-50 robežās. Tas gandrīz divreiz pārsniedz vidējo “Nasdaq Composite” rādītāju, kur šī attiecība ir ap 25. Līdzīga situācija esot vērojama gandrīz visiem pārējiem “Magnificent 7” uzņēmumiem.

Sniega bumbas efekts

Komentējot viņa pārstāvētās bankas skatījumu, Kārlis Mārtiņš Gulbis teic, ka tehnoloģiju akciju pašreizējie augstie vērtējumi bieži balstās uz nākotnes cerībām, nevis uz reālu peļņu. Viņš norāda uz Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta pētījumu, saskaņā ar kuru aptuveni 95% no MI investīcijām nesasniedz gaidīto atdevi.

“Ja burbulis plīstu, tas varētu radīt “sniega bumbas” efektu gandrīz visiem ekonomikas sektoriem, līdzīgi kā “dot-com” plīsumā, samazinot mājsaimniecību bagātību un patēriņu par triljoniem, un, visticamāk, izraisot arī recesiju,”

brīdina “Signet bankas” eksperts.

Kad gadsimtu mijā notika vilšanās interneta sektorā, ASV 500 lielāko kompāniju indekss “Standard & Poor’s 500” zaudēja pusi savas vērtības, savukārt indeksa “Nasdaq Composite” vērtība nokritās par 78%.

Ja notiktu MI akciju tirgus sabrukums, varētu izvirzīt diezgan ticamu hipotēzi, ka problēmas sāktos arī citos finanšu tirgus sektoros, kas galu galā ietekmētu arī globālās investīciju plūsmas.

Burbuļa plīšana izraisītu arī vispārēju un strauju kopējās pasaules bagātības samazināšanos, līdz ar to paliktu mazāk naudas, ko ieguldīt arī reālajā ekonomikā.

Šāda scenārija īstenošanos īpaši uzskatāmi piedzīvojām 2008. gadā, un potenciālais galarezultāts ir paredzams jau šobrīd. Ja MI akciju tirgus sabruks, tad, apsīkstot finanšu iespējām un investīcijām, strauji saruks arī globālais pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kas savukārt nozīmē mazāku pieprasījumu pēc darba rokām, grūtības kārtot savstarpējās finansiālās saistības un galu galā arī masveida bankrotu vilni.

Ekonomiska vilšanās vai iespēja?

Vai šāda scenārija īstenošanās ir ticama, atkarīgs no tā, cik veiksmīgi MI nozares produkti spēs integrēties reālos ekonomikas procesos un cik ilgstoši uzņēmumiem izdosies cerības pārvērst investoriem tīkamos peļņas rādītājos.

“Nevar izslēgt risku, ka MI būs komerciāla, ja ne tehnoloģiska vilšanās, tam sekos akciju tirgu kritums, ar to saistīti negatīvi bagātības efekti un patēriņa vājināšanās, arī uzņēmumu investīciju apsīkums, tātad ekonomikas recesija, bet visdrīzāk ne liela krīze. Kaut kas līdzīgs recesijai pēc interneta akciju burbuļa plīšanas, kas bija maiga un īslaicīga,”

savu skatījumu ieskicē “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš

Taču viņš norāda arī uz iespējamajiem cita veida satricinājumiem. Ir iespējamība, ka MI tehnoloģijas izrādās tik sekmīgas, ka strauji pieaug bezdarbs, darbu saglabājušajiem mazinās iespējas prasīt algu palielinājumus, tāpēc viņu reālās algas stagnē vai pat samazinās, līdz ar to lielākā daļa sabiedrības zaudē spēju patērēt līdzšinējā apjomā.

Šādā scenārijā tehnoloģiju īpašnieki labi pelnītu un novirzītu lielus resursus tālākai tehnoloģiju attīstībai. Taču kapitālisms bez patērētājiem nevar darboties. “Par laimi, ekonomiskā krīze noteikti nav vienīgais iespējamais MI attīstības rezultāts. Līdz šim vēsturiski darba ražīguma kāpums ir novedis pie augstāka dzīves līmeņa lielākajai sabiedrības daļai,” skaidro P. Strautiņš.

Taču vienlaikus saistībā ar MI attīstību runā arī par scenārijiem, kurus var saukt par utopiskiem, taču šādi pavērsieni vienmēr raksturīgi brīžiem, kad pasaulē ienāk kaut kas jauns, kas spēj piesaistīt ne tikai vispārēju uzmanību, bet arī naudu. Nākamajā rakstā par iemesliem, kas pašreizējai eiforijai var ļaut turpināties, un vai attiecībā uz MI nozari viss ir tik bīstami, kā tas izskatās šobrīd.

Avots: TVNET; Mārtiņš Apinis