LSM skaidro. Valsts uzņēmumi biržā: ar ko iziešana kapitāla tirgū atšķiras no 90. gadu privatizācijas

Vārdam “privatizācija” Latvijā ir nelāga pieskaņa. Tā sakņojas 90. gadu pieredzē, kad vērtīgi valsts uzņēmumi privatizācijas ceļā nonāca oligarhu īpašumā vai ietekmē, un šī kapitāla pārdale vēlāk ieguva palamu “valsts nozagšana”. Šodien, runājot par valsts īpašumā aizvien vēl esošo uzņēmumu akciju piedāvāšanu biržā, privatizācijas jēdziens ir atgriezies dienaskārtībā.
Lai arī formāli paralēles var saskatīt, publisks akciju piedāvājums biržā tomēr nav privatizācija 90. gadu izpratnē, jo uzņēmumos, kur valsts grib saglabāt kontroli, biržā var piedāvāt tikai daļu akciju. Turklāt caur biržu uzņēmuma kapitālā parasti ienāk liels akcionāru skaits, bet privatizācijas ceļš lielākoties noveda pie šauras akcionāru grupas.

Aktivitāte sen stagnējošajā Latvijas biržā veicinātu mūsu valsts ekonomiku, jo ļautu uzņēmumiem vieglāk finansēt attīstību un cilvēkiem sniegtu iespēju ieguldīt pašmāju uzņēmumos. Tostarp, ieguldot Latvijas ekonomikā arī pensiju kapitālu. Tomēr, lai sasniegtu nozīmīgu aktivitāti biržā, ir vajadzīga valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju piedāvāšana vērtspapīru tirgū, kas ir politiski neērts jautājums pieminētās privatizācijas pēcgaršas dēļ.

ĪSUMĀ:
Biržas attīstība Latvijā ir atkarīga no lielo valsts uzņēmumu akciju piedāvājuma.
Akciju kotācija biržā nav privatizācija – valsts var saglabāt kontroli uzņēmumos, piedāvājot mazāk nekā 50% akciju.

Aktīvs kapitāla tirgus ir nosacījums ekonomikas attīstībai – uzņēmumiem tas dod iespēju izdevīgi piesaistīt kapitālu, iedzīvotājiem – ieguldīt Latvijas uzņēmumos.
Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis obligāciju piedāvājums biržā, bet akciju piedāvājums ir samazinājies; tas būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm.

Valsts gatavo atsevišķu uzņēmumu akciju piedāvājumu biržā; līdz 2027. gadam izvirzīts ambiciozs mērķis sasniegt akciju tirgus kapitalizāciju 9% apmērā no IKP.

Valsts var saglabāt kontroli “Privatizācija būtu tad, ja valsts pārdotu visas sev piederošās daļas vai vairāk nekā 50% no tām. Ja pēc akciju emisijas valsts saglabā vairāk nekā 50% no akcijām, tad valsts vēl joprojām pilnībā kontrolē uzņēmumu. Šeit kā spilgtu piemērus var minēt “Ignitis Group” Lietuvā, kur valsts ir saglabājusi lielāko daļu akciju, bet caur akciju emisiju piesaistīja vairākus simtus miljonus eiro uzņēmuma straujai attīstībai,” sacīja Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks.

Uz to, ka valsts arī pēc akciju piedāvājuma biržā var saglabāt kontroli, norāda arī uzņēmuma “OC Vision” valdes loceklis un līdzīpašnieks Gatis Kokins: “Akciju kotācija nenozīmē visu uzņēmuma akciju nodošanu biržai – ja tie būs 20%, ar to ir pietiekami sekmīgai akciju tirdzniecībai. Ja valsts vēlāk vēlēsies vēl kādu daļu akciju pārdot statēģiskajiem vai portfeļinvestoram, biržas cena būs objektīvs rādītājs, uz kā balstīt darījumu. Biržas investori ir ļoti prasīgi – krītoša akciju cena norādīs uz nesaprātīgu valsts vai pašvaldības kā galvenā akcionāra rīcību, tai skaitā – uzraugot uzņēmuma menedžmentu. Tas samazinās risku, ka šajos uzņēmumos būs nesaimnieciska, politiski motivēta pārvaldība. Tā nekavējoties samazinās uzņēmuma vērtību un norādīs vēlētājiem un politiķiem uz valsts vai pašvaldības kā galvenā īpašnieka kļūdām.”
Kokins piebilda, ka tieši šāda perspektīva biedē atsevišķus politiķus, kuri “ir pieraduši pa valsts uzņēmumiem dzīvoties kā pa savu kabatu. Tomēr Latvijas biznesmeņu un vēlētāju spiediena rezultātā mums būtu jāpārvar šī apkaunojošā un valsts attīstību bremzējošā atpalicība.”

“Signet Bank Investment Banking” vadītāja Kristiāna Janvare uzsvēra, – lai dotu būtisku grūdienu vērtspapīru tirgus attīstībai un uzliktu mūsu tirgu arī uz starptautisko investoru “radara”, ir vajadzīgi liela apjoma akciju piedāvājumi – vismaz 100 miljonu eiro apmērā.

“Kaimiņvalstīs – tādu lielo valsts kapitālsabiedrību, kā “Enefit Green” un “Ignitis” IPO [sākotnējais akciju publiskais piedāvājums – aut.], kuras varētu uzskatīt par Latvijas “Latvenergo” ekvivalentu, sniedza būtisku grūdienu vietējā tirgus attīstībā.

Būtiski saprast, ka publiskajā akciju piedāvājumā praktiski nekad netiek pārdota akciju kontrolpakete – tradicionāli tiek pārdoti līdz 25%–30% no uzņēmuma. Tātad – pretstatā privatizācijai – IPO gadījumā kontrole joprojām paliek valstij, savukārt uzņēmumi investoru un biržas prasību dēļ kļūst caurspīdīgāki un efektīvāk pārvaldīti, vienlaikus piesaistot privāto kapitālu un tādējādi atbrīvojot valsts resursus, kas ir sabiedrības kopējās interesēs.”

Birža kā ekonomikas veicinātājs
“OC Vision” šovasar emitēja obligācijas 10 miljonu eiro apmērā, lai finansētu savus turpmākās izaugsmes plānus. Tieši ambiciozs attīstības redzējums ir galvenais dzinulis, kas liek uzņēmumiem doties uz biržu – piedāvājot iegādāties akcijas (tad paplašinās uzņēmuma īpašnieku loks) vai obligācijas (īpašuma struktūra nemainās, faktiski uzņēmums naudu aizņemas), kas šogad ir kļuvušas ļoti populāras Latvijas uzņēmēju vidū. Ja kapitāla tirgus nav attīstīts, uzņēmumiem ir mazāk iespēju aizņemties un ekonomikas attīstība ir ierobežota.

“Latvijā uzņēmumi jau ilgstoši attīstās lēni, savai lēnajai attīstībai izmantojot galvenokārt pašu līdzekļus.
Var teikt, ka kapitāla tirgus attīstības jomā mēs apzināti atpaliekam no citām valstīm, un tajā mēs varam vainot tikai paši savus lēmumus. Attīstīts kapitāla tirgus ir sabiedrisks labums, un tas dod pienesumu visas ekonomikas attīstībai,” uzsvēra Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps. To apliecina, piemēram, uzņēmumu pašu kapitāla pieaugums Baltijas valstīs, norādīja Cērps. Latvijas uzņēmumu pašu kapitāls kopš 2016. gada ir pieaudzis no 20 miljardiem līdz 36 miljardiem eiro 2023. gadā, bet Igaunijā šajā pašā periodā tas ir pieaudzis daudz straujāk: no 18 miljardiem līdz 58 miljardiem eiro, bet Lietuvā no 30 miljardiem līdz 56 miljardiem eiro.

Cērps norādīja uz faktoriem, kas attīstīta kapitāla tirgus gadījumā labvēlīgi ietekmē ekonomiku. Tas sniedz iespēju uzņēmumiem dažādot savus finansējuma avotus – uzņēmumi var finansēt jaunus projektus, izvēloties starp banku aizņēmumiem un akciju vai obligāciju emisijām kapitāla tirgos. Attīstīts kapitāla tirgus disciplinē biržā kotētos uzņēmumus. Tas veicina lielāku caurspīdību par šo uzņēmumu darbību, jo tai cieši seko līdzi investori un analītiķi, tādējādi padarot grūtāk īstenojamus nesaimnieciskus vai neracionālus lēmumus. Kapitāla tirgus rada iespēju mobilizēt pensiju uzkrājumus un daļu no tiem novirzīt vietējās ekonomikas attīstībai.

Interese arī no iedzīvotājiem
Lielāka aktivitāte biržā nāk par labu gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem.
Uzņēmējiem tas dod iespēju vairāk ieguldīt attīstībā un kļūt spēcīgākiem, bet ikvienam iedzīvotājiem tā parādās iespēja ieguldīt uzkrājumus pazīstamos pašmāju uzņēmumos.

“Privāto investoru aktivitāte Baltijas biržā pēdējos gados ir būtiski augusi. Cilvēki izvēlas ieguldīt vietējo uzņēmumu akcijās un obligācijās, ne tikai meklējot lielāku ienesīgumu, bet arī vēloties iesaistīties reālajā ekonomikā un atbalstīt pazīstamus uzņēmumus. Jāatzīmē, – jo lielāks un atpazīstamāks uzņēmums, jo lielāka iespēja piesaistīt lielu skaitu privāto investoru – kā piemēram, “Enefit Green” gadījumā tie bija 60 tūkstoši cilvēku. Latvijas uzņēmumu vidū populārākais ir bijis “Virši-A”, kam uzticējās un uzņēmēja akcijas iegādājās ap 10 tūkstošiem privāto investoru,” sacīja “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja Liene Dubava.

“Attīstīts kapitāla tirgus ir būtisks ekonomikas izaugsmes dzinējspēks, jo tas nodrošina efektīvu mehānismu, kā finanšu resursi no tiem iedzīvotājiem un profesionālajiem investoriem, kam ir brīvie līdzekļi, nonāk pie uzņēmumiem un projektiem, kuriem nepieciešams kapitāls attīstībai,” pauda Janvare.

Savukārt iedzīvotāji attīstītā kapitāla tirgū var vairot savus uzkrājumus, apsteidzot inflāciju. “Naudas aizplūde no pasīviem komercbanku depozītiem, kur tie zaudē savu pirktspēju, uz tiešām investīcijām tautsaimniecībā ievērojami aktivizētu valsts ekonomiku,” piebilda Kokins.

Ieilgusī stagnācija Latvijas akciju tirgus jau gadiem stagnē un būtiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas – Latvijā akciju tirgus kapitalizācija (biržā pieejamo akciju vērtība) 2024. gada beigās sasniedza 531 miljonu eiro, abās mūsu kaimiņvalstīs šis rādītājs ir desmit reizes lielāks.

Valsts ir definējusi ļoti ambiciozu mērķi – 2027. gadā sasniegt akciju tirgus kapitalizāciju 9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet šī gada sākumā šis rādītājs bija tikai aptuveni 1,3% no IKP.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā ziņojumā par Latvijas kapitāla tirgus attīstību atzīts, ka bez valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vai lielu privātu uzņēmumu iesaistes kapitāla tirgū šo mērķi sasniegt nevarēs. Vienīgās valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības, kas varētu veikt sākotnējo publisko piedāvājumu līdz 2027. gadam, ir “airBaltic”, “Latvijas Autoceļu uzturētājs” un “Rīgas namu pārvaldnieks”. Virknē valsts uzņēmumu akcijas atsavināt liedz dažādi likumi – tas attiecas, piemēram, uz uzņēmumiem “Latvenergo”, “Latvijas pasts”, “Starptautiskā lidosta “Rīga””, “Latvijas dzelzceļš”, “Latvijas Gaisa satiksme”, “Latvijas Valsts meži”, “Latvijas Loto”.

“Latvija vēsturiski ir gadījies, ka lielākie uzņēmumi pieder valstij vai pašvaldībām, tāpēc to kotācija var izrādīties izšķiroša tirgus aktivitātei, kura pašlaik ir zemākā Baltijā un visā reģionā. Ja Lietuvā un Igaunijā lielākie valsts uzņēmumi ir tikuši sekmīgi kotēti biržā, tad Latvijā tas nav noticis. Tam ir vairāki iemesli. Pirmais – valsts uzņēmumu nozagšana, ko valsts attīstības pirmsākumos paveica oligarhi, tai skaitā – izmantojot biržu. To vēlētāji atceras ar lielu rūgtumu. Otrais – valsts kapitālisma ideju dominance valdības koalīcijas partneru vidū (sākotnēji tā bija galvenokārt Nacionālā apvienība, tagad – ZZS), kas bija spējīga valdībā efektīvi bloķēt valsts uzņēmumu kotāciju,” sacīja Kokins.

Arī Dubava norādīja uz lielo valsts uzņēmumu lomu kapitāla tirgus un valsts ekonomikas attīstībā. “Latvijas ekonomikai ir svarīga valsts uzņēmumu dalība biržā, jo tieši lielie valsts uzņēmumi var radīt to kritisko masu, kas nepieciešama ārvalstu investoru piesaistei. Tanī brīdī, kad tas notiks, arī privātā kapitāla uzņēmumiem pavērsies pilnīgi jaunas iespējas kapitāla piesaistē – tas kļūs pieejamāks un, iespējams, arī lētāks. Un lētāks kapitāls nozīmē straujāku izaugsmi visiem – gan valsts, gan privātā kapitāla uzņēmumiem. Tikai straujāka ekonomikas izaugsme ilgtermiņā dos mums iespēju noķert un apsteigt kaimiņu valstis un kļūt konkurētspējīgākiem.”

Uzņēmumi izvēlas obligācijas, akciju tirgus neaug “Nasdaq” Baltijas biržās pērn un šogad ir piedzīvots vēsturiski lielākais korporatīvo obligāciju emisiju apjoms, kas liecina par uzņēmumu vēlmi finansēt savu attīstību arī ārpus banku finansējuma. Korporatīvās obligācijas ļauj uzņēmumam aizņemties naudu caur biržu, emitējot parāda vērtspapīrus uz noteiktu laiku un fiksētu aizdevuma (kupona) likmi.

2024. gadā Baltijas valstīs no jauna tika emitētas obligācijas vairāk nekā trīs miljardu eiro apjomā, kur Latvijas daļa bija nepilni 700 miljoni eiro, liecina “Signet Bank” apkopotie dati. Latvijai bijis straujākais jauno obligāciju emisiju apjoma pieaugums – pērn tas divkāršojies (salīdzinot ar 2023. gadu). Šogad pieaugums Latvijā atkal būs ievērojams, jo jau līdz jūnija beigām obligāciju emisiju apjoms bija līdzvērtīgs apjomam visā 2024. gada laikā, norādīja Janvare.

Akciju vai obligāciju emisijas ceļā piesaistītais finansējums sniedz uzņēmumiem iespēju realizēt savus plānus, nodrošinot atspērienu nākotnes attīstībai. “Klātbūtne kapitāla tirgū paplašina uzņēmumam pieejamo finansējuma instrumentu klāstu, arī domājot par finansējuma piesaisti nākotnē. Papildus tam daudzi uzņēmumi novērtē arī pozitīvo ietekmi uz uzņēmuma atpazīstamību un reputāciju, ko var sniegt klātbūtne biržā,” sacīja Janvare.

SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Valdis Vēza norādīja uz ieguvumiem, ko sniedz daudzveidīgākas biznesa finansēšanas iespējas: “Jo plašākas iespējas finansēt atšķirīga riska projektus, jo lielākas iespējas ekonomikā radīt jaunas darbavietas un audzēt darbaspēka produktivitāti.
Lielāka investoru aktivitāte radīs pārliecību uzņēmumiem izmantot publiskos tirgus, vienlaikus investori iegūst labākas iespējas uzkrāt un audzēt savu kapitālu ilgtermiņā – jo pārticīgāka būs mūsu sabiedrība, jo labāk mums visiem.”

Pretstatā obligāciju tirgum, kas pēdējo gadu laikā ir strauji pieaudzis, Latvijas akciju tirgus kapitalizācija kopš 2021. gada ir sarukusi uz pusi.

“Lai arī ir notikuši atsevišķi IPO, tostarp vēsturiski lielākais Latvijas uzņēmuma “Eleving Group” IPO 29 miljonu eiro apmērā, pretstatā kaimiņvalstīm mums joprojām nav bijis neviens lielais IPO, kas dotu pietiekamu grūdienu tirgus kopējā attīstībā. Un paralēli tam – vairāki uzņēmumi, piemēram, “Hansamatrix”, arī aizgājuši no tirgus. Tā rezultātā, ņemot vērā mazo tirgus apmēru, Latvijas akcijas joprojām nav iekļautas neviena nozīmīga akciju indeksa sastāvā, kam sekotu lielie ārvalstu investīciju fondi. Tas būtiski kavē ārvalstu fondu līdzekļu ieplūdi mūsu kapitāla tirgū,” sacīja Janvare.

Un te jāatgriežas pie politiski neērtā jautājuma par valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju piedāvāšanu biržā, kas ir bijusi un aizvien ir iztrūkstošais posms Latvijas kapitāla tirgus attīstībai.

“Kapitāla tirgus ir līdzvērtīgs mehāniskajam pulkstenim – daudzām mazām detaļām ir jāstrādā kopā vienotā sistēmā. Ja iztrūkst kaut viena no tām, pulkstenis neies. Mums šobrīd Latvijā ir zināms, kas ir iztrūkstošā detaļa, – tā ir kapitāla tirgus kritiskā masa. Un mēs zinām, kas šo kritisko masu var nodrošināt, – valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā. Diemžēl jākonstatē, ka mēs paši esam nolēmuši pulksteni pie meistara nenest un nestrādājošo mehānisma detaļu nelabot. Ilgstoši, konsekventi un izlēmīgi. Jau trīsdesmit gadus,” sacīja Cērps.
 

Avots: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.08.2025-lsm-skaidro-valsts-uznemumi-birza-ar-ko-iziesana-kapitala-tirgu-atskiras-no-90-gadu-privatizacijas.a610860/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links