Kapitāla tirgus barometrs: Vai sliktās ziņas netraucē kapitāltirgus attīstībai? Pētām, ko saka dati un ko domā eksperti

Aizvadītajos gados par Latvijas kapitāltirgiem visbiežāk ticis runāts brīžos, kad kaut kas ir sagājis grīstē, vai draud saiet grīstē, liecina nesen publicētais Signet Bank sagatavotais kapitāltirgus barometrs. Tātad, ņemot vērā, ka investīciju tēma Latvijā vēl netiek apspriesta katrā frizētavā un taksometrā, vidējais iedzīvotājs, ja kaut ko dzird, tad tikai sliktu, piemēram, par pensiju uzkrājumu kritumu, “airBaltic” nedienām vai Donalda Trampa sarīkoto haosu. Tomēr, kā rāda dati un aptaujātie dažādu nozaru eksperti, viss nebūt nav tik slikti. Tieši otrādi – ir daudz labu zīmju.

Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, finanšu pasaule ir demokratizējusies un iegudīšana ir kļuvusi krietni vieglāka un pieejamāka. To var redzēt arī Latvijā – kopš šīs desmitgades sākuma ir augusi gan uzņēmumu aktivitāte, piedāvājot akcijas vai obligācijas Rīgas biržā, gan arī investoru interese.

Signet Bank kopā ar informācijas aģentūru LETA veidotais “Latvijas kapitāltirgus aktivitātes barometrs” demonstrē, ka mediji par to vairāk runā. Tas nozīmē, ka ziņu redakcijas reaģē uz sabiedrībā pieaugušo interesi, stāstot par šo tēmu.

Tomēr ir jautājums, ko tad tieši cilvēki uzzina un vai tas atstāj labu iespaidu par tirgu?

Piemēram, ir skaidrs, ka liela sabiedrības uzmanība tiek veltīta “airBaltic” nu jau ilgus gadus gaidītajai kotācijai biržā, dārgajām obliācijām un akcionāru savstarpējām attiecībām, kamēr krietni mazāk tiek runāts par pērn vēsturiski lielo “Eleving Group” debiju biržā, vai “Kalve” veiksmīgo startu, kur, pretēji ierastajam, akciju cenas kāpa pēc IPO.

Par to, vai sliktie stāsti nekaitē tirgum, izsakās finanšu un komunikācijas jomas eksperti un dalībnieki.

Ko vēsta barometrs?

Pirmais pozitīvais aspekts ir, ka interese no ziņu medijiem par tirgiem ir pieaugusi, kas ir visticamāk ir likumsakarīgi, jo, kā liecina dati (redzams pirmajā attēlā), arī pats apjoms ir audzis.

Bankas un aprēķini liecina, ka investīciju apjoms ir pieaudzis par 55% kopš 2018. gada, bet darījumu skaits četras reizes. Tas galvenokārt ir noticis, pateicoties mazo investoru aktivitātei. Tas, kā uzskata pētījuma autori ir signāls, ka lielu un kvalitatīvu uzņēmumu kotēšana biržā varētu būtiski aktivizēt institucionālos investorus, kā arī padarīt piedāvājumu pievilcīgāku arī mazajiem investoriem. Tas kopumā veicinātu vietējā kapitāla tirgus aktivitātes pieaugumu, secinājusi banka.

Mediji arī ir reaģējuši uz izmaiņām un investoru intereses pieaugumu.

Taču, ja atskatās uz notikumiem un iedzļināmies datos, tad atklājas, ka lielākie pīķi gan ir bijuši brīžos, kad noticis kas “slikts” vai vismaz šķietami slikts. Piemēram, liels kāpums publikācijās, kas pieminēja kapitāltirgus bija brīdi, ka “airBalitc” 2024. gada vasarā emitēja obligācijas 340 miljonu eiro apmēra ar procentu likmi 14.5%. Lielā summa, ko uzņēmums aizņēmās, kopā ar ievērojamo procentu, lika saausīties arī tiem, kas neseko līdzi finanšu tirgiem, tajā skaitā arī medijiem, kuri, iespējams, ikdienā retāk ziņo par kapitāltirgus notikumiem.

Tāpat arī, kad sabiedrībā nāca klajā informācija par nesaskaņām starp LMT, Tet, Latvijas valsti un kapitāldaļu turētāju zviedru uzņēmumu “Telia”. Tolaik kā viena no abu uzņēmumu attīstības versijām tika minēta potenciālā kotācija biržā.

Barometrā redzams – ievērojams pieminējumu gadījumu skaita kāpums ir brīžos, kad notikusi kāda ķibele, vai brieda ķibeles. Proti, pierādās apgalvojums, ka “sliktas ziņas ir labas ziņas”, jo par tām vairāk tiek runāts.

Tātad paliek aktuāls jautājums – vai stāstot par sliktajiem notikumiem, potenciālajam investoram netiek radīta sajūta, ka kapitāltirgi ir nedroši, nestabili un ka tur naudu drīzāk var pazaudēt, nekā pavairot?

Pamanām slikto

Latvijas Radio raidījuma “Pievienotā vērtība” veidotāja un LTV redaktore Rudīte Spakovska skaidro, ka nav gluži tā, ka mediji stāsta tikai par slikto, tomēr piekrīt apgalvojumam, ka negatīvie notikumi izpelnas lielāku ažiotāžu. “Šo sajūtu rada divas mediju un sabiedrības īpatnības. Pirmā – paši mediji visbiežāk reaģē uz situācijām, kad kaut kas nav kārtībā, ir problēma – tādēļ biežāk prominentākas ir ziņas, kuras nosacīti varam dēvēt par “sliktajām”, tādām, kur potenciāli ciestu plašākas sabiedrības intereses utt. otrkārt – diemžēl tā nu mēs cilvēki esam iekārtoti, ka slikto, bīstamo, nepareizo un draudošo pamanām un atceramies daudz vairāk nekā “viss kārtībā”,” komentē žurnāliste. Viņa datus, ko rāda barometrs skaidro, daloties ar pieredzi, ka ziņa “uzņēmumam X ir risks neatmaksāt obligācijas” savāks daudz vairāk skatījumu nekā ziņa “uzņēmums Y jau trešo reizi godprātīgi un laikus izmaksā obligāciju kupona likmi investoriem”.

“Ja viss ir kārtībā, tad viss ir kārtībā, nav ko uztraukties, vai ne?” retoriski vaicā Spakovska.

Didzis Rudmanis, asociētais partneris sabiedrisko attiecību uzņēmumā “VA Communications”, kas bieži strādā tieši ar kapitāltirgos iesaistītajiem uzņēmumiem, skaidro, ka: “Lielu mediju uzmanību pēdējā gada laikā piesaistījusi valsts kapitālsabiedrību attīstība, taču biržas potenciāls šajās diskusijās spēlē tikai perifēru lomu, un maz ticams, ka tas būtiski ietekmētu tirgus noskaņojumu. Negatīvus šokus drīzāk rada uzņēmumu paziņojumi par akciju tirgus pamešanu, akcionāru strīdi vai fondu pārvaldnieku skandaloza rīcība.”

Ir svarīgi, ka runā

Investīciju uzņēmuma “Alphinox” partnere, RTU asociētā profesore Jūlija Bistrova piekrīt, ka negatīvie pīķi izteikti izceļas un tie atstāj, kādu efektu. “Protams, kapitāla tirgiem no šāda veida stāstiem nav nekāda labuma, pat ja negatīvais saturs nereti nav tieši saistīts ar pašu tirgu vai vērtspapīriem, bet gan ar konkrētu uzņēmumu situācijām. Šāda veida raksti neveicina ieguldījumu kultūras attīstību,” saka eksperte.

Tiesa gan Signet Bank, kas ir ne tikai barometra autori, bet arī banka, kas palīdz uzņēmumiem startēt publiskajos tirgos, vadītājs Roberts Idelsons uzskata, ka šobrīd vēl esam tajā situācijā, ka jebkāda profesionāla publicitāte par kapitāltirgus tēmu ir laba.

Tomēr ir bet… Viņš uzsver ka svarīgi ir, ka par tirgiem runā kvalificēti cilvēki. “Diemžēl joprojām ļoti bieži kapitāla tirgus jautājumus komentē “eksperti”, kuriem nav nekādas izpratnes par kapitāla tirgiem. Brīžiem atsevišķu vietējo uzņēmēju un uzņēmumu vadītāju komentārus par var nosaukt tikai un vienīgi par tumsonīgiem,” saka Idelsons kritizējot gan viltus ekspertus, gan medijus, kas viņiem dod iespēju radīt nepatiesu priekšstatu par finanšu tirgiem.

Rudmanis savukārt piebilst, ka labie piemēri ir svarīgi: “Domāju, ka vairums Baltijas uzņēmēju ir ievērojuši obligāciju tirgus izaugsmi. Šie nu jau daudzo uzņēmumu publiskie panākumi ir leģitimizējuši publiskas obligācijas kā vienu no veidiem, kā piesaistīt kapitālu, tostarp vidēja izmēra uzņēmumiem. Akciju tirgū šādu piemēru Latvijā joprojām ir maz.”

Paliekam gudrāki

Kā jau minēts, barometra dati rāda, ka kopumā interese no mediju puses par tirgiem aug un, lai arī Latvijā nav precīzu datu par investīciju kontiem un konkrētu investoru skaitu, dati, ko laiku pa laikam sniedz komercbankas arī liecina, ka iedzīvotājiem šī tēma ir svarīga.

Eksperti arī piekrīt, ka ir vērojamas pozitīvas tendences.

“Runājot par investoriem, gribētos ticēt, ka Latvijas vērtspapīru investori ir salīdzinoši informēti un rīkojas apzināti. Daudziem ir jau noteikta pieredze, kas ļauj kritiski vērtēt medijos izskanošo un neatgriezties pie naratīva: “nekas kopš Bankas Baltija nav mainījies”. Patiesībā tirgus ir būtiski mainījies – gan regulējuma, gan caurspīdīguma, gan uzraudzības ziņā,” komentē Bistrova un rezumē, ka kopumā viņasprāt negatīvisms medijos ir, bet tā ietekme nav tik liela kā varētu šķist.

Rudmanis piekrīt, ka profesionāļus ziņas ietekmē mazāk. “Skandāli ir tie, kurus pamanīs plašāka sabiedrība, bet profesionālā auditorija un vietējie investori, veidojot savu viedokli par tirgu, nozīmīgu lomu veltīs arī pārējiem elementiem,” saka komunikācijas speciālists.

Arī “Pievienotās vērtības” veidotāja Spakovska uzskata, ka mediji paliek gudrāki, arī viņiem šajā salīdzinoši jaunajā tēmā. “Ja paskatāmies pēdējo “negatīvās publicitātes vilni” kas bija par svārstību ietekmi uz 2 līmeņa pensiju uzkrājumiem, daudz kas no publicitātes bija var teikt apsteidzoša – kas notiek, ko redzēsiet un kāda varētu būt optimālā rīcība. Tātad mediji ir gana kapitālpratīgi, lai spētu jau adekvātāk reaģēt,” saka žurnāliste.

Viņa noslēdzot tēmu, norāda uz vēl vienu pozitīvu aspektu – pamazām risinās viena problēma, kas kapitāla tirgus atspoguļošanu padarīja ne tik interesantu plašākas auditorijas medijiem. Proti, ir uzlabojusies pieejamība.

“Kapitāla tirgus ir pieejamāks – gan no tā, kā uzņēmumi veido piedāvājumus, gan tehniski būt investoram ir vienkāršāk. Un arvien vairāk cilvēku ir arī investori. Tā sekas – pieaug auditorija, kurai ir interese par mediju saturu par šīm tēmam un plašas auditorijas medijiem ir lielāks pamats par to runāt,” norāda žurnāliste.

Kopsavelkot ekspertu teikto un pieejamos datus, var secināt, ka, lai arī tirgus neattīstās tik strauji kā varētu gribēties, skaidri redzams, ka attīstība ir pozitīva un, ja tirgos būs veiksmīgi akciju un obligāciju emitenti, tad arī sliktie stāsti, kur kaut kas ir nogājis greizi, investoru neatturēs.

Avots: https://www.investoruklubs.lv/viedokli/2025/06/27/vai-sliktas-zinas-netrauce-kapitaltirgus-attistibai-petam-ko-saka-dati-un-ko-doma-eksperti