Marika Kalniņa, personāla daļas vadītāja, Delfi.lv par pārceltajām darba dienām

Pārceltās darba dienas, kas Latvijā ir ierasta prakse ik gadu, daļai darbinieku ir vien formālas “pabumbulēšanas” dienas: datori tiek ieslēgti, sapulces noturētas, bet galvā vēl piektdienas vakara kino vai nākamās dienas brauciens pie vecmammas. Tādējādi nopietnu darbu šajās dienās neviens īsti negaida, bet dāvināt brīvdienu darba devēji arī nav gatavi.

Piemēram, šogad darba diena tika pārcelta no piektdienas, 2. maija, uz sestdienu, 10. maiju, kā arī vēl tiks pārcelta no pirmdienas, 17. novembra, uz sestdienu, 8. novembri.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums “Accenture”, kā arī finanšu nozarē strādājošā Signet Bank no darba dienu pārcelšanas atteikušies vispār. Savukārt VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” pieredze liecina, ka daudzi darbinieki pārceltajās darba dienās izņem ikgadējo atvaļinājumu.

Lai darba dienu pārcelšana nestu reālu labumu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklim Jānim Lielpēterim ir ierosinājums par labāku praksi, kas būtu īstenojama valsts līmenī.

Nav gatavi dāvināt brīvdienas

Personālvadības konsultāciju uzņēmuma “Erda” direktore Katja Leidmane atzīst, ka pārceltās darba dienas Latvijā ir ikgadējs temats, kas ierasti aktualizējas pavasarī un rudenī.

“No mūsu klientiem bieži dzirdam, ka šajās sestdienās darba efektivitāte ir zemāka. Darbinieki psiholoģiski nav noskaņoti darbam, jo pieraduši rēķināties ar divām brīvdienām nedēļā,” viņa teic.

Tomēr darba devēji pārsvarā neesot gatavi uzdāvināt darbiniekiem papildu brīvdienu, jo tā dārgi izmaksā. Daļai darbinieku, kas strādā maiņu darbu vai nodrošina 24/7 darbību, tas nemaz nav iespējams. Pētījumi rādot, ka darba devēja elastība ir viens no svarīgākajiem faktoriem darbinieku iesaistes veicināšanā. Ideālā gadījumā darba devējam būtu jāpielāgo pieeja katrai darbinieku grupai vai pat katram kolēģim, iesaka eksperte.

Noskaņojušies kam citam

SIA “Tech Recruitment”, kas specializējas personāla atlasē IT nozares vajadzībām, īpašniece Dana Kocāne “Delfi Bizness” akcentē, ka pēdējo 15 gadu laikā sadarbojusies ar dažādiem uzņēmumiem, kā arī vadījusi savu komandu, un ir pārliecināta, ka pārcelto darba dienu prakse izjauc ritmu. Līdz ar to produktivitāte šajās dienās ir daudz zemāka nekā parasti.

“Protams, katrā uzņēmumā ir savi rādītāji, pēc kuriem mēra produktivitāti. Tomēr psiholoģiski cilvēki ir noskaņojušies uz brīvdienām, bet pēkšņi tiek iesaistīti darba režīmā ārpus ierastā ritma. Īpaši tas attiecas uz sestdienām, kuras tiek pārceltas par darba dienām, – darbinieku fokuss, enerģija un iesaiste ir ievērojami zemāka nekā ierastā darba nedēļā,” novērojusi Kocāne.

Turklāt katrā uzņēmumā šī prakse atšķiras, kas rada nesapratni, piemēram, vai var sazināties ar konkrēto darbinieku, – vienā uzņēmumā jāstrādā, citā – ne.

“Mans ieteikums būtu nepārcelt šīs dienas, lai visos uzņēmumos būtu vienādas darba dienas, vai arī šajās pārceltajās dienās rīkot apmācības vai kādas citas aktivitātes, kas būtu šādai sestdienai atbilstoši,” mudina eksperte.

Daudz jautājumu un neērtību

“Lai arī precīzi mērījumi par produktivitātes izmaiņām nav veikti, pārceltās darba dienas nereti rada gana daudz jautājumu un neērtību,” atzīst arī LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris. Piemēram, tiem uzņēmējiem, kas valsts pārvaldes iestāžu pārceltajās darba dienās turpina darbu, kā ierasts, nav pieejami publisko iestāžu pakalpojumi. Tāpat darbu šādās dienās noteikti turpina tie uzņēmumi, kuros darbs pamatā saistīts ar eksporta tirgiem, tādēļ pamatā jāvadās pēc starptautiskās prakses, nevis Latvijas valsts iestāžu pārceltā kalendāra. “Ja šajās dienās nav pieejami kādi publiskie pakalpojumi, tas var sarežģīt uzņēmuma operatīvo darbu,” viņš norāda.

Latvijā neizmantota iespēja esot darba dienas pārcelt garākā periodā. Piemēram, Polijā, ja svētku diena iekritusi nedēļas nogalē, šādu dienu pārceļ nevis uz tuvāko darba dienu, kā to mēdz praktizēt Latvijā, bet citu reizi gada laikā, kad garākas brīvdienas būtu likumsakarīgas.

“Latvijā tas nozīmētu, piemēram, šī gada 4. maija brīvdienu pārcelt nevis uz 5. maiju, bet 17. novembri. Tas dotu vairākus ieguvumus, piemēram, gada griezumā nebūtu vairākas pagarinātās nedēļas, kad jāstrādā sestdienā, kā tas šogad bijis 10. maijā un būs 8. novembrī,” skaidro Lielpēteris.

Vienlaikus arī esot jāpatur prātā, ka brīvdienas piešķiršana sevišķās dienās pamatā ir paredzēta, lai ikvienam būtu laiks to svinēt. “Ja svētku diena iekrīt brīvdienā, to iespējams svinēt bez brīvdienas piešķiršanas,” akcentē LTRK valdes loceklis.

Bez pārcelšanas

Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Accenture” Talantu studijas vadītāja Baltijā Zanda Arnava stāsta, ka “Accenture” nepārceļ darba dienas. “Mūsu darbinieki pārsvarā strādā starptautiskos projektos, kuros tiek ievērots konkrētās valsts darba un svētku dienu kalendārs. Tāpēc arī Latvijā mēs pieturamies pie likumā noteiktā darba un svētku dienu grafika, nepārceļot darba dienas,” viņa skaidro.

“Pārceltās darba dienas mums ir kā ierasta darba diena, taču bieži vien tās ir mierīgākas – daļa kolēģu izmanto šo iespēju atvaļinājumam, iekšējos saziņas kanālos un birojā ir klusāk. Tas ļauj labāk koncentrēties uz individuālajiem un radošajiem uzdevumiem. Projektu darbs rit pēc iepriekš plānotā grafika – bez izmaiņām vai atlaidēm,” saka Arnava.

Arī Signet Bank personāla daļas vadītāja Marika Kalniņa teic: “Līdz šim esam apzināti izvēlējušies nepārcelt darba dienas, ņemot vērā gan novērojumus par darbinieku darba paradumiem, gan bankas klientu vajadzības. Pie šīs prakses pieturamies jau vairāk nekā 12 gadus, un tas nozīmē, ka darbiniekiem, kas ir viens no bankas veiksmīgas attīstības galvenajiem panākumu avotiem, ir stabils un prognozējams darba grafiks.”

Darba grafiks, kad trīs četrām brīvdienām seko darba dienas ar pārcelto sestdienu un jau pēc vienas brīvdienas ir jāatgriežas darbā ar piecām darba dienām, varot radīt gan emocionālus izaicinājumus darbiniekiem, gan arī grūtības saglabāt pilnvērtīgu enerģiju, fokusu visai nākamajai darba nedēļai un nodrošināt vienmērīgu produktivitāti.

“Protams, šāda prakse var sagādāt neērtības kolēģiem, kuru ģimenes locekļi pārceltajās brīvdienās atpūšas. Tomēr, ņemot vērā, ka bankas komandā 64% darbinieku strādā vairāk nekā trīs gadus, darbinieki ar to rēķinās un attiecīgi plāno savu laiku, kā arī jaunie darbinieki par pieeju tiek informēti darba attiecību sākumā,” stāsta Kalniņa.

“No darbiniekiem, kuri izvēlas strādāt šajās “klusajās darba dienās” (jo vienmēr pastāv iespēja izmantot ikgadējā atvaļinājuma dienas vai kādu no papildus apmaksātām brīvdienām saistībā ar darbinieku darba stāžu, kuru banka nodrošina kā papildu labumu), esam saņēmuši arī pozitīvu atgriezenisko saiti. Tā kā šajās dienās būtiski samazinās darba komunikācija, kolēģiem ir iespēja koncentrēties uz sarežģītākiem vai ilgāku laiku atliktiem uzdevumiem,” pieredzē dalās Signet Bank personāla daļas vadītāja.

Lai gan banka saglabā principu nepārcelt darba dienas, tā esot elastīga situācijās, kad brīvdiena ir pamatota. Piemēram, ir bijuši bankas vadības lēmumi, izvērtējot kontekstu un darbinieku slodzi, piešķirt papildu (nepārceļot) brīvdienu janvāra pirmajā darba dienā pēc svētkiem.

“Mūsu gadījumā bankas prakse sekmē būtisko darbu nepārtrauktību, kā arī redzam, ka tā veicina darbinieku atbildību, pašmotivāciju un līdz ar to arī produktivitāti,” uzsver Kalniņa.

Riska nav

Savukārt VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine “Delfi Bizness” norāda, ka attiecībā uz darba dienu pārcelšanu LVRTC ievēro kopējo valsts politiku un Ministru kabineta rīkojumu par darba dienu pārcelšanu. Izņēmumi LVRTC kā kritiskās infrastruktūras uzņēmumam ir dežūrdarbinieki un darbinieki, kuri strādā maiņās vai strādā pēc izsaukuma kādu tehnisku bojājumu vai avāriju gadījumā.

Šī gada pārcelto darba dienu pieredze liecinot, ka vairāk nekā sestā daļa darbinieku pārceltajā darba dienā ir izlēmuši ņemt ikgadējo atvaļinājumu. LVRTC Efektivitātes daļas vadītāja Oļesja Dzenīte skaidro, ka pārceltās darba dienas bieži vien veido garākas nepārtrauktas brīvdienas, kas darbiniekiem sniedz iespēju pilnvērtīgi atpūsties, veltīt laiku ģimenei un atjaunot emocionālo līdzsvaru.

“Esam novērojuši, ka pārceltajās darba dienās ir ievērojami mazāk sapulču, kas ļauj darbiniekiem strādāt mierīgākā ritmā un koncentrēties uz uzdevumiem, kas prasa padziļinātu uzmanību un stratēģisko domāšanu, piemēram, jaunu risinājumu izpētei, stratēģiskās plānošanas darbiem, procesu pilnveides iniciatīvām vai datu analīzei, kas kalpo kā pamats nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Šāds darba režīms veicina koncentrēšanos un sniedz iespēju pievērsties darbiem ar ilgtermiņa ietekmi, ko ikdienas dinamiskajā ritmā dažkārt ir grūtāk izplānot,” viņa stāsta.

Savukārt LVRTC talantu piesaistes eksperte un koučs Laura Vanaga ir novērojusi, ka darba dienu pārcelšana var radīt dalītas sajūtas – no vienas puses, tā ļauj pagarināt brīvdienas un uzlabo darba un privātās dzīves līdzsvaru, bet, no otras, var izjaukt ritmu un ietekmēt fokusu. Tāpēc ir īpaši vērtīgi saprast un analizēt, kādas ir katra uzņēmuma vajadzības un arī darbinieku tradīcijas. Iespējams, personāla attīstības daļa vai komandu vadītāji šajās dienās var plānot arī īpašu darba vai apmācību programmu. Būtiski esot arī izzināt dažādu uzņēmumu atšķirīgās pieredzes, kas var palīdzēt arī citiem darba devējiem pieņemt pamatotus un labākajā praksē balstītus lēmumus par darba organizāciju, balstoties ne tikai uz likumdošanu, bet arī cilvēkresursu ilgtspējas principiem.

LVRTC īsteno elastīga darba pieeju ikdienas darba organizēšanā, vairāk fokusējoties uz izvirzīto mērķu sasniegšanu, nevis darba stundām birojā. “Efektivitātes mēraukla ir sasniegtie rezultāti, tāpēc risks, ka pārceltajās dienās darbinieki nebūtu produktīvi, LVRTC nav tik aktuāls. Tieši pretēji – šīs dienas var kļūt par īpaši vērtīgu fokusa darba laiku, ko netraucē ierastais operatīvais fons,” paskaidro Sprugaine.

Avots: https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120077288/parceltas-darba-dienas-produktivs-darbs-vai-iespeja-pabumbulet