Signet Bank AS Antonijas iela 3 Rīga, LV 1010, Latvija
Tālrunis: +371 67 080 000 Fakss: +371 67 080 001 E-pasts: [email protected]
Pirmdiena – piektdiena no 9:00 līdz 17:30
Kā jau vairākkārt mēs esam teikuši, periodiem (dažu aktīvu klašu gadījumā pat gadi) ar nedabīgi zemu volatilitāti parasti seko ļoti lielas svārstības cenās. 2020. gada marts visticamāk tiks ierakstīts vēstures grāmatas, pirmkārt, Covid-19 radītās pandēmijas dēļ un, otrkārt, augstā stresa līmeņa pasaules ekonomikā un finanšu tirgos dēļ.
Martā investori visā pasaulē sāka nopietni uztvert koronavīrusa radītos draudus un savās prognozēs iekļaut koronavīrusa ierobežošanai pieņemto pārvietošanās ierobežojumu un daudzu uzņēmumu darbības apturēšanas radītās sekas ekonomikai. Situāciju saasināja daudzi nezināmie ap vīrusu un to potenciālā ietekme uz mūsu dzīvi. Tā rezultātā vairums tirgus dalībnieku nonāca pie viena un tā paša secinājuma, proti, riska samazināšanas savos portfeļos. Vairāku dienu ievērojamie kritumi akciju tirgos saasināja jau tā trauslo līdzsvaru tirgū, radot paniku investoros, kas vēlējās pārdot, savukārt potenciālajos aktīvu pircējos tas radīja piesardzību un nevēlēšanos dotajā brīdī neko iegādāties.
Eiropas valstis ir ievērojami ierobežojušas sociālo dzīvi, lai ierobežotu koronavīrusa izplatību. Itālija karantīnu visā valstī izsludināja 9. martā, pavēlot 60 miljoniem iedzīvotāju palikt mājās un atļaujot darbību turpināt tikai lielveikaliem, bankām, aptiekām un pastam. Iepriekš izsludinātais karantīnas beigu termiņš – 3. aprīlis – tika atcelts, un jauns karantīnas beigu datums nav noteikts, atstājot karantīnas termiņu bez zināma beigu datuma. Smagi cietusī Spānija aizvēra visus veikalus, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces, viesnīcas un citas tūristu apmešanās vietas. Pēc piedzīvota lielākā vienas dienas nāvju skaita pieauguma, Spānija ieviesa vēl stingrākus ierobežojumus – visiem darbiniekiem, kas nav primāri, ir jāpaliek mājās līdz 26. aprīlim. Vairums citu valstu ir ieviesušas ierobežojumus, principā apturot savu iedzīvotāju sociālo dzīvi. Ņemot vērā vīrusa izplatību, eirozonas sentiments piedzīvojis straujāku novēroto mēneša kritumu, samazinoties līdz 94.5 punktiem martā. Pasliktinājās arī nākotnes nodarbinātības prognozes. IHS Markit veidotais privātā sektora aktivitātes indekss marta mēnesī samazinājās līdz zemākajam indeksa vēsturē piedzīvotajam rādītājam – 31.4 punkti (mēnesi iepriekš – 51.6 punkti). ECB ir apņēmusies ierobežot negatīvās sekas ar līdzekļu iepludināšanu finanšu sistēmā, tajā skaitā ar 750 miljardu EUR lielu ārkārtas obligāciju uzpirkšanas programmu un tiešu līdzekļu iepludināšanu MVU segmentā. Valdības ir sākušas paātrināt savus fiskālos tēriņus un aizdevumu galvojumus, tādējādi mēģinot pasargāt savas ekonomikas.
Kamēr pārējā pasaule cīnās ar vīrusu un dzīvo karantīnā, Ķīna cenšas savus iedzīvotājus atkal dabūt ārā no mājokļiem pēc vairāku mēnešu ilgiem aizliegumiem mājokļus pamest. Valsts, mēģinot atdzīvināt privāto patēriņu, kas pazuda līdz ar vīrusa izplatīšanos, izsniedz iedzīvotājiem kuponus, mudina kompānijas darbiniekiem piešķirt atmaksātas brīvdienas un subsidē lielākus pirkums. Taču daudzi ķīnieši vēl nav droši par iepriekšējā dzīves ritma atgriešanos. Vājā iedzīvotāju reakcija uz patēriņa palielināšanas kampaņām rada vielu pārdomām citām pasaules valstīm, kuras cer uz strauju ekonomiku atlabšanu pēc karantīnu pārtraukšanas. Lai gan Ķīnas oficiālais PMI marta mēnesī palielinājās līdz 52 no rekordzemā 35.7 līmeņa februāra mēnesī, ekonomikai ir grūtības pārvarēt vīrusa radīto šoku, jo ārzemju pieprasījums turpina samazināties. Aptauja liecina, ka ražotāji vēl arvien saskarās ar lielu operacionālo spiedienu, vairāk nekā pusei respondentu norādot uz neesošu tirgus pieprasījumu un 42% respondentu ziņojot par finansiālām grūtībām (abos rādītājos pieaugums, salīdzinot ar februāra mēnesi).
Koronavīrusa izraisītā situācija ASV strauji attīstās, pēdējiem skaitļiem jau ziņojot par vairāk nekā 9600 mirušo un vairāk nekā 33700 apstiprinātu saslimušo. Ņemot vērā situācijas pasliktināšanos, visā valstī vietējie vadītāji ir izsludinājuši vai pagarinājuši pavēlēs iedzīvotājiem palikt mājās. ASV bezdarbnieku pabalstu pieteikumu skaits palielinājās līdz vēl nepieredzētiem augstumiem, striktajiem pandēmijas ierobežojumiem novedot valsti pie pēkšņas apstāšanās, – marta nedēļā, kas beidzās 21. datumā, bezdarbnieku pabalstu pieteikumiem palielinoties par trīs miljoniem līdz sezonāli koriģētiem 3.28 miljoniem pieteikumu, tālu aizmugurē atstājot 1982. gadā piedzīvoto iepriekšējo rekordu – 695 tūkstoši. Jaunais rekords gan pastāvēja īsu laiku – 2. aprīļa dati parādīja, ka bezdarbnieku pabalstam pieteikušies 6.65 miljoni iedzīvotāju. Šie divi rādījumi radīs ASV bezdarba līmeņa celšanos līdz aptuveni 10% tuvākajā nākotnē. Papildus tam ASV patērētāju sentiments martā nokritās līdz pēdējo 3.5 gadu zemākajam līmenim. Mičiganas universitātes veidotais Patērētāju sentimenta indekss martā nokritās līdz 89.1 punktiem, kas ir zemākais līmenis kopš 2016. gada oktobra (februārī indekss bija 101.0 punkti). IHS Markit menedžeru aptaujas indekss martā nokrita par 9.1 punktiem, sasniedzot 40.5 punktu atzīmi, kas ir straujākais kritiens kopš 2009. gada oktobra. Aptauja parāda to, ka ASV, iespējams, jau atrodas recesijā, kura neizbēgami kļūs vēl dziļāka. ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja CARES aktu, kurš paredz 2 triljonu USD atbalstu ekonomikai, lai izvairītos no tās apstāšanās. FRS piedāvā 3 triljonus USD aizdevumos un aktīvu uzpirkšanā. Taču daudzi ekonomisti vēl arvien uzskata, ka šis atbalsts var būt nepietiekams un ASV kongresam visticamāk nāksies samaksāt vairākus triljonus ASV dolāru, lai FRS un Valsts kase spētu reāli ietekmēt ekonomikā notiekošo.
Pat pēc februāra beigās piedzīvotā S&P 500 indeksa krituma par 16% marts iesākās ar cerībām, ka ilgtermiņā pastāvošais buļļu tirgus trends tiks saglabāts. Indekss veikli atguva 50% no piedzīvotā kritiena no 3400 punktu līmeņa pēc gaidīto procentu likmju samazinājuma iegūšanas, kura no otras puses (tāpat kā tālajā 2007-08) kalpoja kā modinātāja zvans, jo pieņemto lēmumu straujums izskatījās pēc “pēdējās cerības” izglābt tirgu no ilgtermiņa kritiena.
Tāpat kā Finanšu krīzes laikā, tirgi neticēja ieviesto pasākumu efektivitātei un kapitulēja, nokrītot zem 2018. gada decembra līmeņa (2317 punkti) un sasniedzot 2174 punktu līmeni otrās marta dekādes laikā. Tam sekoja “atlēciens” uz augšu, kas, nostatīts pret milzīgajām likviditātes injekcijām, pēc savas dabas ir vairāk tehnisks – visi saprot to, ka fundamentāli situācija nekādā veidā nav uzlabojusies, un nedrošums kopā ar bailēm sāk pārņemt tirgu. Kritienam S&P 500 indeksā padziļinoties, pirmās “aizsardzības līnijas” atrodas 2030-2130 apgabalā. Lai būtu skaidrāks, 2030 punktu līmenis ir 50% no pēdējo 11 gadu laikā piedzīvotās indeksa izaugsmes no 666 punktiem 2009. gada martā līdz 3397.5 punktiem 2020. gada februārī. 2130 punkti ir 2014-15. gada augstāko punktu līmenis. Savukārt, ja šis apgabals nebūs gana zems, tirgus visticamāk taranēs 2014-15. gada zemākos līmeņus (1820 punkti). Ir svarīgi saprast to, ka lāču tirgus (lai gan tirgus dalībnieki nav nokļuvuši pie kopēja secinājuma par tā de facto eksistenci) “mirst” brīdī, kad vairs “nevar kļūt sliktāk” (tāpat kā buļļu tirgus mirst pilnīgas eiforijas brīdī), un šobrīd ir grūti saskatīt šāda sentimenta tuvumu.
Iepriekšējā mēnesī sajūta bija, ka pēc EUR/USD 1.125 līmeņa sasniegšanas, buļļu gājiena signāli ir sasniegti. Realitāte bija ievērojami dramatiskāka – mēs piedzīvojām ātru kustību līdz 1.150 līmenim, bet pēc tam pāris sabruka, krītot cauri 1.090 līmenim un sasniedzot 1.064 atzīmi. It kā tas neizraisītu jau pietiekami daudz emociju, valūtas pāris pamanījās atgūt zaudēto un atgriezties 1.110 līmenī. Īstermiņa treideriem bija labas iespējas piedalīties šajās kustībās, bet vidēja termiņa / gara termiņa investoru dzīve kļuva vēl komplicētāka, jo šis pēkšņais volatilitātes pieaugums neko neatrisināja, bet tikai palielināja EUR/USD pāra tirdzniecības amplitūdu un palielināja, tā saukto, pozicionālo risku (positioning risk). Ilgtermiņa grafiks brīdina mūs par to, ka pārim ir nepieciešams testēt 1.20 reģionu. Kamēr tas nebūs noticis, mēs vērojam 1.064 līmeni un, pat svarīgāk, 1.030 līmeni, kā komfortablu pirkšanas zonu. No otras puses, ja tirgus kustās augstāk un atkal rada spiedienu EUR/USD 1.14-15 līmenī, tas varētu liecināt par iespēju būt garam.
Zelts šajās volatīlajās nedēļās ir uzskatāms par uzvarētāju, salīdzinot ar pārējām aktīvu klasēm. Taču arī zelts piedzīvoja asu pārdošanas vilni no vairāku gadu augstākajiem līmeņiem līdz jau mūsu vairākkārt pieminētajam XAU/USD 1440 līmenim. Skaidrs, ka šis līmenis ir pēdējais cietoksnis, kuru ieņemot visticamāk tiktu izpildīts milzīgs daudzums zaudējumu fiksēšanas orderu (stop loss), tā kā tirgus zeltā ir garš vēl nebijušā apjomā. Šis 1440 pārdzīvoja pirmo uzbrukumu, ātri atkopjoties līdz 1600 USD par Trojas unci līmenim. Jebkurā gadījumā, tā kā zelts ir pārāk pirkts, ir nepieciešams redzēt kādā veidā tirgus samazinās savas pozīcijas.
Mēs negribējām redzēt nedēļas noslēgumu zem sudraba līmeņa 15.80 USD, bet tas ir tieši tas, kas notika. Lielais kritums no XAG/USD 19.00 pirms dažām nedēļām jau bija gana sāpīgs un aizdomīgs, bet Covid-19 radītais haoss finanšu tirgos ierāva sudrabu negantā braucienā vispirms līdz 13.50 USD par Trojas unci (līmenis, kas bijis uzmanības vērts ilgtermiņa grafikos jau vairākus mēnešus) un pēc tam arī līdz XAG/USD 12.00 līmenim. Mums sudrabs iepriekš patika kā ilgtermiņa ieguldījums un turpina patikt arī tagad. Taču mēs neizslēdzam iespējamību, ka notiks vēl viens XAG/USD 12-11 līmeņa tests, kas sagādātu labu pirkšanas iespēju.
Naftas cena piedzīvoja straujāku viena mēneša kritumu daudzu gadu laikā, atsitoties pret zemākajiem 2002. gada līmeņiem. Atklāti runājot, mēs domājam, ka šis kritums bija nepieciešams, lai sāktu veidot ilgtermiņa atbalsta punktus (long-term bottoming). Mēs domājam, ka Covid-19 negatīvais spiediens uz degvielas cenām tuvāko nedēļu laikā ir diezgan neizbēgams, bet, kā ilgtermiņa ieguldījumu portfeļa sastāvdaļa, nafta varētu sniegt diezgan labu vērtību ieguldītajai naudai. Centrālās bankas visā pasaulē printēs naudu, lai glābtu savas ekonomikas un tas savukārt varētu novest pie inflācijas spirāles.
Augsta riska ieguldījumu vidē situācija daudz neatšķīrās no situācijas kapitāla tirgos. Bloomberg Barclays Pan-European High Yield indekss nokrita par 13.6%, kamēr Bloomberg Barclays US Corporate High Yield Total Return zaudēja 11.5%. Interesanti, ka Vācijas obligāciju ienesīgums mazliet palielinājās, kamēr 2-gadu ASV valsts obligāciju ienesīgums strauji krita, sasniedzot un pat pārspējot visas mūsu apakšējās prognozes bez dižām grūtībām. To, cik lielu daļu no šī krituma var skaidrot ar pastāvošajām bailēm, mēs noskaidrosim nākotnē.
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Vai piekrīti sīkdatņu izmantošanai, saskaņā ar Privātuma politiku?