Baltijas biržā cerības uz labāku gadu

Vietējā finanšu tirgus sniegums var pārspēt ASV un Eiropas sāncenšus

Baltijas tirgus indekss pērn audzis minimāli (+1,5%), savukārt Rīgas biržas indekss krities būtiski – par trešdaļu. Baltijā kopumā pēdējos gados rezultāti bijuši vājāki nekā citos finanšu tirgos. Lai gan pagājušajā gadā jaunu uzņēmumu akciju emisiju bija mazāk nekā citos gados, Signet Bank ieguldījumu eksperts Voldemārs Strupka ļoti pozitīvi vērtē divus jaunpienācējus, kas abi (Eleving Group un Kalve Coffee) tika kotēti Rīgas biržā, apliecinot tirgus dzīvotspēju, kaut ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija ir nelabvēlīga. Turklāt Eleving Group kotēšana kļuva par lielāko publisko piedāvājumu Latvijā, piesaistot 29 miljonus eiro. Vienlaikus Latvijas Gāze (LG) pameta biržu pērn vasarā, rezultātā Rīgas biržas indekss būtiski samazinājās nepilnu divu nedēļu laikā, jo LG bija biržas lielākā kompānija pēc kapitalizācijas un nodrošināja lielu daļu no biržas likviditātes. Ministru kabinets ir noteicis kapitāla tirgus attīstības mērķi – sasniegt akciju tirgus kapitalizāciju 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā 2027. gadā. Swedbank finanšu institūciju un kapitāla tirgus jomas vadītājs Andris Lāriņš LG aiziešanu vērtē kā sāpīgu triecienu.

Ja kaut daļēji piepildīsies prognozes par eiro procentu likmju turpmāko samazināšanu, inflācijas normalizēšanos un IKP pieaugumu 2–3% robežās visās trīs Baltijas valstīs, tas šogad radīs labvēlīgāku investīciju vidi. Vērtējot Baltijas kapitāla tirgus iepriekšējā gada rezultātus, prognozes nākamajam gadam un tālāku nākotni, V. Strupka ņem vērā plašāku tirgus kontekstu. Mūsu reģions saskaras ar fundamentāliem ierobežojumiem, kas jau ir ietekmējuši kapitāla tirgus sniegumu un turpinās kavēt tā izaugsmi nākotnē. Vienlaikus ASV akciju tirgus augstas valuācijas un strukturālās problēmas, arī politiskās krīzes, ar kurām sastopas Eiropas galvenās ekonomikas, kā arī pēdējo gadu tirgus dalībnieku centieni to atdzīvināt ļauj cerēt, ka vietējā finanšu tirgus sniegums būs labāks par ASV un Eiropas sāncenšiem un labāks nekā 2024. gadā.

Aizvien ietekmē ģeopolitika

Ģeopolitiskā situācija noteikti apgrūtina daudzu ārvalstu investoru piesaisti, kas šobrīd ir svarīgi, lai veicinātu kapitāla tirgus attīstību reģionā, jo vietējais tirgus nespēj nodrošināt pietiekamu kapitālu straujai izaugsmei. Turklāt, redzot lielo atšķirību sniegumā starp Baltijas un pasaules lielākajiem indeksiem, investori bieži secina: ja tirgus ir stagnējis, nav vērts piedalīties, vai/un pieprasa augstāku riska prēmiju,

teic V. Strupka.

Baltijas tirgus joprojām tiek vērtēts kā «pierobežas tirgus» (Frontier Market), kas skaitās kā viens no zemākajiem tirgus pievilcības novērtējumiem. Šos tirgus raksturo niecīga kapitalizācija un likviditāte un augsts risks, salīdzinot ar pārējiem attīstītu valstu tirgiem.

Nasdaq Baltijas biržā dienā vidēji tiek apgrozīti ap 2–3 miljoniem eiro, kamēr attīstīto tirgu biržās vienas dienas tirdzniecības apjomi mērāmi miljardos eiro, bet attīstības tirgos (Emerging Market) – simtos miljonu eiro. Turklāt Baltijas valstu kredītreitingi bieži vien ir zemāki nekā attīstītajām valstīm.

Aktīvi pērk obligācijas

Pagājušais gads Baltijā bija visaktīvākais gan uzņēmumu obligāciju emisiju apjoma, gan skaita ziņā. Saskaņā ar Signet Bank pieejamajiem datiem, 2024. gadā notika vairāk nekā 100 jaunu obligāciju emisiju, kurās piesaistīto līdzekļu apjoms pirmo reizi pārsniedza trīs miljardus eiro.

Salīdzinājumā ar 2023. gadu apjoma ziņā jauno obligāciju emisiju aktivitāte palielinājusies par vairāk nekā 50%, savukārt skaita ziņā – par 14%.

Aizvadītajā gadā bija labvēlīgi apstākļi obligāciju emisijām, jo procentu likmes saglabājās salīdzinoši augstos līmeņos, tādējādi piesaistot investoru interesi. Savukārt uzņēmumus izvēlēties kapitāla tirgus finansējuma piesaistes virzienu iedrošināja gan augstā investoru interese – lielākā daļa obligāciju emisiju noslēdzās ar būtisku «pārparakstīšanos », gan arī tas, ka likmes, šķietami sasniegušas savu augstāko punktu, sāka pakāpeniski samazināties,

skaidro Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare.

Tomēr A. Lāriņš tieši nesaista obligāciju emisiju tendences ar Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas izmaiņām, jo obligāciju emisijas notiek gan pie augstām, gan zemām procentu likmēm un daudz svarīgāki faktori ir ekonomikas veselība, uzņēmumu finanšu veselība un investoru apetīte. Protams, paredzot procentu likmju lejupslīdi, jo lielāks kupons (augstāka procentu likme) ir obligācijai, jo investoriem var būt lielāka interese. Bet tādā gadījumā arī potenciāliem emitentiem savukārt būtu interese nogaidīt, lai lētāk aizņemtos naudu.

Iesaista mazos spēlētājus

Pērn bija novērojama arī jauna tendence – arvien vairāk uzņēmumu izvēlējās piesaistīt līdzekļus publiskā piedāvājuma ceļā, kas veicināja arī obligāciju pieejamību mazuminvestoriem.

Visaktīvākie šajā ziņā bija Lietuvas uzņēmumi, taču arī Latvijas uzņēmumu vidū bija vairākas labi zināmu uzņēmumu publiskās obligāciju emisijas, piemēram, Storent Holding, Blu- Or Bank, Grenardi Group, Longo Group un Latraps, kas visas noslēdzās ar labiem rezultātiem, pieprasījumam pēc obligācijām būtiski pārsniedzot emisijas apjomu.

Publiskajās emisijās ieguldījuma slieksnis ir krietni zemāks (visbiežāk vien 100 eiro) pretstatā tradicionālajiem slēgtajiem obligāciju piedāvājumiem ar minimālo ieguldījuma slieksni 100 tūkstoši eiro un uzņēmumi arī krietni aktīvāk izmanto dažādus mārketinga kanālus šo emisiju popularizēšanai. Tādēļ, lai arī Latvijā pagājušajā gadā bija 21 jauna obligāciju emisija, kas ir tikai par divām obligāciju emisijām vairāk nekā gadu iepriekš, par šo tēmu varēja dzirdēt krietni vairāk.

K. Janvare atgādina, ka pērn notika arī airBaltic obligāciju emisija 340 miljonu eiro apmērā, kas ir līdz šim lielākā obligāciju emisija Latvijas uzņēmumu vidū. Tās bija pieejamas tikai profesionālajiem investoriem un sniedza būtisku pienesumu Latvijas kopējai obligāciju emisiju statistikai.

K. Janvare sagaida, ka pastiprināta interese gan no investoru, gan emitentu puses par obligācijām saglabāsies arī šogad. Procentu likmju pakāpeniskais kritums samazina finansējuma piesaistes izmaksas uzņēmumiem, padarot šo finansējuma avotu pievilcīgāku. Tajā pašā laikā procentu likmes joprojām absolūtā izteiksmē ir pietiekami augstas, lai piesaistītu privāto investoru interesi. Lai arī emisiju aktivitāte pieaug, uzņēmumu vidū obligācijas joprojām ir salīdzinoši neapgūts finansējuma avots (katru gadu tikai aptuveni 20 Latvijas uzņēmumi emitē obligācijas), savukārt investoriem joprojām saglabājas liels brīvo līdzekļu apjoms, kurus potenciāli var ieguldīt augstāka ienesīguma ieguldījumos.

Ģeopolitiskā situācija noteikti apgrūtina daudzu ārvalstu investoru piesaisti

Lai arī emisiju aktivitāte pieaug, uzņēmumu vidū obligācijas joprojām ir salīdzinoši neapgūts finansējuma avots, savukārt investoriem joprojām saglabājas liels brīvo līdzekļu apjoms, kurus potenciāli var ieguldīt augstāka ienesīguma ieguldījumos,

secina Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare.

Avots: Laikraksts Diena, 21.01.2025. un https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/finanses/baltijas-birza-ceribas-uz-labaku-gadu-14330049