Investīciju vides apskats 09/2019

Septembrī galvenā uzmanība tika pievērsta FOMC sanāksmei, procentu likmēm, un visam, kas ar tām saistīts. Interesantā kārtā Donalds Tramps bija diezgan kluss (salīdzinot ar augustu), un FRS veltīja tikai dažus skarbus tvītus. Atbildot uz jautājumu par savu skatījumu uz prezidenta nostāju pret monetāro politiku, Džeimijs Daimons izteicās trāpīgi – “Nekad neesmu pazinis prezidentu, kas gribētu augstākas procentu likmes”.

Pauels centās visus padarīt laimīgus

Tirgus bija pārliecināts par procentu likmju samazināšanu, un to arī sagaidīja. Taču (vai pat “kā parasti”), Pauels, mēģinot izpatikt visām pusēm, pamanījās nevienu nepadarīt laimīgu. 0.25% visticamāk bija pārāk liels kompromisa gājiens (pat FOMC dalībniekiem esot dalītiem), preses konference bija vāja, Pauelam cenšoties izklausīties pārliecinošam, bet reizē nesniedzot nekādu derīgu informāciju par turpmākajām FRS darbībām, stratēģijām vai to, kas to ietekmē – dati, tirgus vai politika. Visticamāk tas tirgus dalībniekiem apstiprināja to, ka centrālo banku baņķieriem “nav nojausmas”.

Runājot par datiem, tie apstiprināja to, ka ASV ekonomika auga lēnāk otrajā ceturksnī un ka lēnāka izaugsme ir sagaidāma visu atlikušo gadu. Oficiālais ekonomikas vērošanas rādītājs, iekšzemes kopprodukts, palielinājās par 2% (anualizēti) laika periodā no aprīļa līdz jūnijam, kas bija saskaņā ar iepriekš prognozēto. Lielākais ekonomikas bremzētājas vēl arvien ir tirdzniecības kari ar Ķīnu. Ja tie netiks atrisināti, ASV ekonomika visticamāk turpinās būt ierobežota izaugsmē – noteiktie ierobežojumi ir negatīvi ietekmējuši eksportu, ražošanu, lauksaimniecību un investīciju apjomus. Papildus tam, amerikāņi augustā samazināja savu patēriņu un vairāk uzkrāja. Jāatzīmē gan tas, ka algu pieaugums liecina par to, ka šādai tendencei nevajadzētu turpināties. Patēriņš iepriekšējā mēnesī palielinājās par 0.1%, kas ir mazākais palielinājums pēdējo 6 mēnešu laikā. Ienākumi jau piekto reizi pēdējo 6 mēnešu laikā palielinājās par 0.4%, taču lielākā daļa no tiem nonāca uzkrājumos. Uzkrājumu rādītājs palielinājās par 8.1%. Savukārt inflācijas temps palika principā nemainīgs. Patēriņa preču inflācijas rādītājs pēdējo 12 mēnešu laikā bijis nemainīgs 1.4% līmenī, kas ir zem FRS noteiktā 2% mērķa.

Eirozona atgriežas pie monetārās stimulācijas

Eirozonā bezdarba līmenis pārsteidzošā kārtā samazinājās līdz vairāk nekā desmitgades zemākajam līmenim, tādējādi turpinot jau piecus gadus pastāvošo tendenci. Taču ražošanas sentiments septembrī samazinājās līdz gandrīz 7 gadu zemāko līmeni (83 mēnešu zemākais līmenis) – provizoriskais ražošanas PMI bija 45.6 punkti, samazinājums no 47 augustā, Vācijas ražošanas PMI nokrita līdz 41.4 punktiem (43.5 augustā), kas ir vairāk nekā pēdējās desmitgades sliktākais rādītājs. Papildus tam, jauni pasūtījumi pēc produktiem un pakalpojumiem samazinājās pirmo reizi kopš janvāra, piedzīvojot straujāko kritumu kopš 2013. gada jūnija. Rādītāju pasliktināšanās notiek laikā, kad ECB, kas septembrī samazināja procentu likmes un paziņoja, ka atjaunos obligāciju uzpirkšanu, ir lūgusi eirozonas valstīm pielietot fiskālos instrumentus, lai stimulētu ekonomiku.

Ķīna uzrāda labākus rezultātus kā gaidīts

Divi cieši vēroti Ķīnas ražošanas rādītāji uzrādīja labākus rādītājus nekā tika gaidīts – privāta aptauja par Ķīnas ražošanas aktivitātes PMI septembrī sasniedza 51.4, kas ir labākais rādītājs kopš 2018. gada februāra. PMI rādītāji virs 50 norāda uz izaugsmi, kamēr līmeņi zem 50 norāda uz ekonomikas palēnināšanos. Aptaujas rezultātu uzlabošanās lielā mērā saistāma ar vietējo firmu iekšzemes pieprasījumu, kamēr ārējais pieprasījums turpināja būt bremzēts notiekošā ASV-Ķīnas tirdzniecības kara dēļ. Privātās PMI aptaujas rezultātu publiskošanai sekoja Ķīnas oficiālā ražošanas PMI izziņošana. Oficiālie dati septembrī uzrādīja 49.8 – piektais mēnesis pēc kārtas, kas norāda uz palēnināšanos. No otras puses, peļņas izaugsme Ķīnas rūpniecības kompānijām samazinājās jau piekto mēnesi – ciešot no mazākiem ražošanas un pārdošanas apjomiem, cenu stagnācijas un augstākas statistiskās bāzes gadu iepriekš.

Labs mēnesis akciju tirgiem visā pasaulē

Kopumā septembris bija labs mēnesis akciju tirgiem visā pasaulē. Attīstītās pasaules tirgus indeksi izlauzās cauri īstermiņa pretestībām un palielinājās par vairāk nekā 1%, FTSE 100 pieaugot par vairāk nekā 2%. Ziņas no “tirdzniecības karu frontes” bija pamatā pozitīvas. Japāna parakstīja tirdzniecības līgumu ar ASV, kas paredz vairāk nekā 90% no ASV pārtikas un zemkopības produktu eksporta neaplikt ar muitu vai piemērot produkcijai labvēlīgu tarifu pieeju. Savukārt ASV atcels vai samazinās muitas nodokli zemkopības importam no Japānas apmēram 40 miljonu USD vērtībā. Ķīna ziņoja par “ievērojama” apjoma sojas pupiņu un cūkgaļas iegādi no ASV pirms gaidāmajām sarunām, kuras solās būt ļoti sarežģītas, jo to fokusā būs intelektuālais īpašums.

Lai atgādinātu sarunu partnerim par savu ekonomisko ietekmi, Trampa administrācija izplatīja ziņojumu, kurā ierosina ierobežot ASV investoru iespēju ieguldīt Ķīnas kompānijās, kā arī delistēt Ķīnas kompānijas no ASV biržām. Šīs ziņas izraisīja nepatiku investoru vidū un indeksi iegāja sarkanajā zonā. Vēlāk šī iniciatīva netika tālāk attīstīta un ziņojums tika atsaukts, bet, kā mēdz teikt, sliktā pēcgarša saglabājās.

Centrālās bankas var neattaisnot uz tām liktās cerības

Nesen piedzīvotais kāpums valsts obligāciju ienesīgumos varētu turpināties arī nākamajās nedēļās, samazinoties pirmajam šokam no monetārās stimulācijas. Skatoties nākotnē, vēl ir gana daudz telpas, kurā centrālās bankas var nepiepildīt tirgus cerības un nesniegt gaidīto “ainu” par tālāku procentu likmju samazinājumu, galvenokārt tāpēc, ka akciju tirgus ir atpakaļ gada augstākajos līmeņos, un tirgū nav novērojamas stresa pazīmes (neskatoties uz faktu, ka nākotnē tendētie makroekonomiskie rādītāji skaļi brīdina par problēmu tuvošanos). Tas, protams, viegli varētu mainīties. Palielinās arī riski, kas saistīti ar deflāciju, un tos nav iespējams ilgstoši ignorēt. Globāla ekonomikas palēnināšanās šķiet gandrīz neizbēgama, un centrālās bankas visticamāk izvēlēsies agresīvu monetāro stimulāciju, tādējādi atgriežot globālu ienesīgumu samazinājumu. Pagaidām gan monetārās politikas pozitīvā ietekme (atskaitot palielinātās aktīvu cenas) ir diezgan apšaubāma.

Dārgmetāli tuvojas grūtiem līmeņiem

Zelts beidzot atkārtoti sasniedza XAU/USD līmeni 1550, bet nespēja tam izlauzties cauri. Mēs domājam, ka zona 1550-1580 varētu būt ļoti sarežģīta zelta buļļiem. Garās pozīcijas fjūčeru tirgū ir sasniegušas tuvus līmeņus visu laiku augstākajiem, tāpēc korekcija metālos būtu veselīga. Mēs vērojam XAU/USD 1370-1390 zonu, lai apsvērtu garās pozīcijas. 

Sudrabs tirgojās virs XAG/USD 19.50 līmeņa, un peļņas guvēji izmantoja šo līmeni, lai aizvērtu savas pozīcijas. 21 USD par unci ir līmenis, kuru vērojam ilgtermiņa grafikos, un mēs sagaidām cīņu pēc šī līmeņa. Indikatori arī brīdina, ka tālāki sudraba kāpumi jau šobrīd var būt sarežģīti. Ideālā gadījumā sudraba cena saglabāsies virs XAG/USD 16.30 līmeņa, un mēs sagaidām pircēju atgriešanos pie līmeņa 16.70-16.90.

Lūdzu, uzmanieties

Pēc visa pateiktā, vēlamies atgādināt ieguldītājiem, ka akciju indeksi pēdējo 10 gadu laikā (it īpaši ASV) ir uzrādījuši fenomenālus rezultātus. Bet, ja paskatāmies uz S&P 500, varam redzēt, ka grafiks norāda uz “pārdošanas fāzi” (distribution phase) pēdējo divu gadu laikā (skatīt S&P 500 grafiku). Viena lieta ir skaidra – ASV akciju tirgus buļļi, lūdzu, esiet uzmanīgi.