Piesardzīga gada sākumā

Akciju tirgi ārpus ASV var uzlabot atdevi

Nākamajos gados ASV akciju tirgus atdeve varētu būt mazāka un citās valstīs un instrumentos pienesums varētu būt lielāks, liecina Vanguard aplēses. Pēdējos gados S&P 500 indeksa un globālo indeksu fondu atdeve bijusi augsta, un, ņemot vērā ASV akciju tirgus lielo vērtību, tiek sagaidīta korekcija.

“ASV indeksi ir ļoti dārgi, un investīciju iespējas ir jāmeklē citur, bet arī citur ir savas problēmas un riski. Jā, var droši teikt, ka akciju novērtējumi diezgan slikti palīdz prognozēt indeksa ienesīgumu tuvāko mēnešu vai pāris gadu laikā, bet 10 gadu griezumā valuāciju moments vienmēr nostrādā. Tātad var droši sagaidīt zemāku ASV akciju indeksu ienesīgumu nākotnē,” norāda Signet Bank investīciju analītiķis Voldemārs Strupka. Jāņem vērā, ka Latvijas pensiju fondiem ir liela ekspozīcija ASV tirgū, īpaši lielos uzņēmumos un akciju indeksos kā tādos, pēc būtības dublējot šādu ieguldījumu.

Pesimistiskākie analītiķi paredz, ka S&P 500 akciju indekss šogad var samazināties par 10% vai pat 25%, savukārt lielākā daļa paredz, ka indekss var pieaugt par 8–13%. Nedaudz skaidrāks scenārijs ir attiecībā uz fiksēta ienākuma vērtspapīriem: eiro obligāciju pašreizējais ienesīgums ir 2,5– 6% (atkarībā no obligāciju riska līmeņa), un Eiropas Centrālā banka joprojām ir apņēmības pilna samazināt procentu likmes, kas var pozitīvi ietekmēt eiro obligāciju rezultātus šogad, teic Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Tarass Buka.

Sarežģīti prognozēt

Vērtējot iepriekšējo gadu prognozes, jāņem vērā, ka pasaules lielo banku analītiķi mēdz kļūdīties un dara to diezgan bieži un pamatīgi.

Piemēram, 2023. gada beigās Goldman Sachs, tāpat kā UBS, prognozēja, ka 2024. gada izskaņā S&P 500 indekss būs ap 4700 ASV dolāru līmeni (ap 4,4% pieaugums). Realitātē indekss sasniedza 5882 dolāru vērtību (31. decembrī), kas bija 24% pieaugums.

Tas savukārt ļauj mazumieguldītājiem novērtēt savas iespējas prognozēt tirgus tendences.

“Negāja labi ar prognozēm par paaugstināto volatilitāti un riskiem – gads akcijām izrādījās vairāk nekā normāls, īpaši, ņemot vērā ārējos un iekšējos tirgus faktorus,” secina V. Strupka.

Viņš nav tik pārliecināts par to, ka ienesīgums ārpus ASV būs noteikti labāks nākamgad vai pēc diviem gadiem.

Eiropai ir tiešām jāpārvērtē savi ekonomikas attīstības modeļi, lai atkal būtu salīdzinoši interesanta (t. i., daudz interesantāka par ASV) investoriem. Ķīnai priekšā ir līdzīgs darbiņš kopā ar paredzamiem tirdzniecības kariem, problēmām nekustamā īpašuma sektorā, mājsaimniecību uzticību finanšu sektoram utt. Cerīgāk izskatās Latīņamerika. Šajā gadījumā ir svarīgi, pirms ieguldīt sev nezināmos tirgos, jāveic nopietna analīze.

Ar uzmanīgu rīcību

Kā visā šajā prognožu un informācijas plūsmā rīkoties Latvijas mazumieguldītājiem ar pasīvu stratēģiju un kāda ir standarta stratēģija recesijas/tirgus krituma laikos?

V. Strupkam izskatās, ka pilnībā «pasīvam» diez vai kādam sanāks palikt. Lielāku uzsvaru šobrīd derētu likt uz vērtības saglabāšanu – jābūt ietaupījumiem, lai mazumieguldītāji nebūtu spiesti likvidēt portfeli, lai izpildītu saistības. Vienlaikus V. Strupka palielinātu portfeļa daļu ar fiksētā ienākuma vērstpapīriem un naudas tirgus instrumentiem, depozītiem.

“Disciplīna un risku pārvaldīšana būs topā. Nevajadzētu mēģināt ķert arī “krītošo nazi”, korekcijai (vai kam nopietnākam) sākoties, taču nevajag arī mēģināt sagaidīt tirgus dibenu. Vismaz mentāli jāsagatavojas pagarināt savu investīciju horizontu līdz 5–7 gadiem, jo akcijas/ obligācijas var kļūt vēl lētākas, pat ja iegādātas ar diskontu.

Jāapsver iespējas optimizēt nodokļus (tax-loss harvesting), pārdodot pozīcijas ar zaudējumiem. Tāpat jāizvairās no spekulācijām, jo īpaši attiecībā uz aktīviem, kuri uzrāda vissliktākos rezultātus: vāji uzņēmumi bieži bankrotē recesijas laikā, bet arī labi un stabili, kaut dārgi, zaudēs vērtību,” teic V. Strupka.

Regulāri ilgtermiņā

Vēl viena iespēja mazumieguldītājiem ir pasīvi turpināt veikt regulāras iemaksas globāli diversificētā indeksu fondā (piemēri varētu būt VWCE, FWIA, SPYY u. tml.).

Šeit svarīgs nosacījums, lai šie līdzekļi nebūtu vajadzīgi tēriņiem tuvākajos gados, jo ieguldījumi indeksu fondos ir ilgtermiņa plāns (vismaz pieci gadi). Regulāri ieguldot zemu komisijas maksu indeksu fondā, izdodas noķert gan augstumus, gan apakšas.

Ar ilgāku ieguldījumu horizontu un regulārām iemaksām tirgus kritumu var uztvert kā iespēju iegādāties fondu daļas par zemāku cenu.

Jo līdz ar centieniem veikt ieguldījumus nosacīti labākajā laikā (timing the market), tāpat var zaudēt iespējas.

Ieguldīt tirgus kritumā un pārdot augšās ir ļoti grūti.

Piemēram, veicot ieguldījumus pēdējo 20 gadu laikā (S&P 500 indeksā no 2004. līdz 2024. gadam), bet izlaižot 10 labākās dienas kapitāla vērtspapīru tirgos, hipotētiskā ieguldītāja portfeļa beigu vērtība būtu vairāk nekā uz pusi mazāka, liecina J. P. Morgan bankas aprēķini.

Turklāt labākās dienas mēdz būt turpat blakus sliktākajām.

Latvijas pensiju fondiem ir liela ekspozīcija ASV tirgū, un turpmākajā desmitgadē ASV akciju tirgum tā dārdzības dēļ tiek prognozēts zemāks ienesīgums nekā citviet pasaulē.

Avots: Laikraksts Diena, 08.01.2025. un https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/piesardziga-gada-sakuma-14329412