Roberts Idelsons un Viktors Valainis: vai banku peļņa jāapliek ar lielākiem nodokļiem?

Ar pretrunīgi vērtētu ieceri pagājušonedēļ klajā nācis ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), rosinot bankām individuāli noteikt virspeļņas nodokli, tādējādi sekmējot tautsaimniecības kreditēšanu. Plašāk par šo ideju un tās pretinieku argumentiem, pirmdien, 12. augustā pulksten 14.15 raidījumā “Spried ar Delfi” žurnāliste Laura Ozoliņa izjautās ekonomikas ministru Viktoru Valaini un “Signet Bank” valdes priekšsēdētāju Robertu Idelsonu.

Kā ziņots, Latvijā bankām virspeļņas nodokli varētu noteikt arī individuāli, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “Rīta panorāma” sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Viņš norādīja, ka banku peļņa šogad pirmajos piecos mēnešos bija 250 miljoni eiro, tajā pašā laikā izsniegto aizdevumu apmērs nav pieaudzis tādā apmērā, kādā būtu vēlams, tāpēc ir jāatrod veids, kā būtiski palielināt izsniegto kredītu apmēra kāpumu.

Tāpat Valainis atzīmēja, ka bankas attiecīgo peļņu ir sasniegušas nevis tāpēc, ka būtu īstenojušas agresīvu kreditēšanas politiku, bet tāpēc, ka Eiropas Centrālā banka, lai ierobežotu straujo inflācijas kāpumu, ir paaugstinājusi likmes.

Ceļot vai nosakot arvien jaunus nodokļus un nodevas banku nozarei, nav iespējams veicināt tālāku finanšu nozares un visas ekonomikas attīstību, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Viņš uzsver, ka kreditēšana vienmēr ir bijusi un ir finanšu sektora pamatbizness, tāpēc Latvijā, tāpat kā citur, kredītiestādes labprāt atbildīgi kreditētu vairāk. Taču kreditēšana nebalstās pieejā – gribu vai negribu, patīk vai nepatīk, kā tas izklausās izskanējušajā ekonomikas ministra Viktora Valaiņa idejā. Brazovskis norāda, ka tas ir vesels kritēriju kopums, pie kādiem nosacījumiem un kam bankas var izsniegt kredītus, un galvenais rādītājs gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem ir maksātspēja.

Raidījuma ierakstu skatīt šeit.