Investīciju vides apskats 06/2019

Pēc neveiksmīga maija jūnijs tirgiem izrādījās visai veiksmīgs. Mario Dragi mājieni par ekspansīvās monetārās politikas turpināšanu, uzpērkot obligācijas, apvienojumā ar investoru augošo pārliecību par gaidāmo procentu likmju samazināšanu ASV (lai gan Pauela kungs un viņa kolēģi joprojām apgalvo, ka vadās pēc iznākušajiem datiem) guva pozitīvu reakciju ne tikai no investoriem, bet arī no paša Donalda Trampa. Apvienojot iepriekš minēto ar konstruktīviem G20 pārrunu rezultātiem, var secināt, ka tirgiem atkal radušās cerības uz izaugsmi.

ASV izaugsme palēninās

Tikmēr ASV ražošanas sektors jūnijā turpināja augt, lai arī augšanas temps ir samazinājies. Tirgus Piedāvājuma Pārvaldības Institūts (Institute for Supply Management) ziņoja, ka tā nacionālais rūpniecības aktivitātes indekss jūnijā piedzīvojis kritumu līdz 51.7 no 52.1 maijā, kas ir zemākais rezultāts kopš 2016. gada oktobra. ASV būvniecības izdevumi piedzīvojuši negaidītu kritumu maijā, investīcijām privātajos būvniecības projektos sasniedzot zemāko līmeni gandrīz pēdējo divarpus gadu laikā. Zemie būvniecības izdevumi ir kārtējais indikators tam, ka ekonomiskā izaugsme gada otrajā ceturksnī ir samazinājusies pēc īslaicīga palielinājuma no eksporta un iepriekš uzkrātā. Ir novērojams mērens patēriņa izdevumu kāpums, tajā pat laikā jaunu darbavietu izveide un algu kāpums ir palēninājušies.

Apzinoties ekonomikas lejupslīdes riska palielināšanos un krītošās ilgtermiņa inflācijas prognozes , FRS deva daļēju apstiprinājumu runām par procentu likmju samazinājumu šajā gadā. G20 pārrunās tika gūta ASV un Ķīnas vienošanās par jaunu sankciju neieviešanu, taču pārrunu laikā nebija manāmu pazīmju par galveno nesaskaņu cēloņu risināšanu. Lai arī jaunu sankciju neieviešana ļauj izvairīties no sliktākā iespējamā scenārija, tomēr nedrošība par situāciju un potenciāli neveiksmīgs pārrunu rezultāts varētu turpināt negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības vidi.

Nepieciešamība pēc stimulācijas Eirozonā palielinās

Eirozonas inflācija jūnijā pieredzēja kāpumu, kas daļēji mierina Eiropas Centrālo Banku, taču vadības iecerētā izaugsme joprojām nav sasniegta. Samazinoties ekonomiskajai izaugsmei un cenu spiedienam, ECB Prezidents Mario Dragi apgalvo, ka drīzumā tiks pielietota stimulējošā monetārā politika, ja vien netiks novērots ekonomiskās izaugsmes un inflācijas rādītāju uzlabojums. Eiropas ekonomiskā situācija jūnijā sasniegusi zemāko punktu pēdējo gandrīz trīs gadu laikā, bloka lielākajās ekonomikās bija novērojams ieraugāms pārliecības kritums, visvairāk izteikts tas bija Vācijā un Itālijā. Galvenais rādītājs piedzīvoja kritumu līdz 103.3 punktiem, salīdzinot ar 105.2 mēnesi iepriekš, kas ir zemākais līmenis kopš 2016. gada augusta, kas uztverams kā būtisks brīdinājums par 19 valstu bloka ekonomikas stāvokli.

Pekina cīnās ar tirdzniecības kara sekām

Kā liecina oficiālās rūpniecības aptaujas dati, Ķīnas rūpniecības aktivitāte jūnijā saruka vairāk nekā iepriekš tika prognozēts, norādot uz vajadzību pēc ekonomiskā stimula, tā kā ASV tarifi un vājš iekšzemes pieprasījums ir palielinājuši spiedienu uz jauno preču pasūtījumu apjomiem. Sagaidāms, ka Ķīnas vajā rūpniecības aktivitāte varētu radīt šaubu ēnu pār Japānā sasniegto progresu ASV un Ķīnas līderu sarunās, atsākot komplicētās sarunas par tarifiem. Papildus iepriekš minētajam, pastāv iespēja, ka tas var radīt bažas par Ķīnas buksējošo ekonomisko izaugsmi un potenciāli aizsākt globālu ekonomisko krīzi. Ķīnas oficiālās biznesa aptaujas rezultāti norāda, ka, par spīti ASV ieviesto sankciju spiedienam uz ekonomiku, Ķīnas pakalpojumu sektorā ir novērojama stabilitāte. Pekina liek cerības uz pakalpojumu nozares stiprināšanos, kas varētu nodrošināt stabilitāti mērogā, kamēr notiek centieni mazināt ekonomikas atkarību no smagās rūpniecības un preču eksporta.

Paļaušanās uz centrālajām bankām turpinās

Mums jāatzīst, ka šobrīd ir pārsteidzoši liela paļaušanās uz to, ka FRS (un/vai citu valstu centrālās bankas) iejauksies un “salabos” ekonomiku. Pašsaprotami, ka tik daudz esot atkarīgam no vienas lietas, pastāv plaša iespēja piedzīvot vilšanos. Neskatoties uz to, akcijas un augsta riska aktīvi turpina kāpt augstāk. Tehnoloģiju kompānijas, kas maijā pieredzēja kritumu, jūnijā parādīja teju straujāko pieaugumu. Viens no industrijas apspriestākajiem uzņēmumiem, Tesla, demonstrēja 18% kāpumu, kas ļāva atgūt daļu no pēdējo 2 gadu laikā zaudētā. Tomēr jāatceras, ka ar katru jauno elektroauto modeli no Porsche, Jaguar, BMW, AUDI un citiem auto ražotājiem, Īlona Maska vadītās kompānijas izredzes iekarot tirgu samazinās.

Naftas cenas pavirzās augšup

Pēc bezpilota lidmašīnas notriekšanas saasinājās konflikts starp ASV un Irānu. Īstermiņā šis incidents, apvienojumā ar OPEC dalībvalstu draudiem samazināt naftas ieguvi, kā arī ASV rezervju samazinājumu ir izraisījis naftas un enerģētikas sektora akciju cenu kāpumu.
ASV dolārs ir krities, salīdzinot ar citām valūtām un galvenokārt zeltu. Tirgū bija novērojams ne tikai kāpums zelta cenā, bet arī to iegūstošo kompāniju akciju cenu kāpums, piemēram, Barrick Gold Corporation (ar simbolu GOLD:US) akciju cena kāpa par 33%.

Zelts beidzot kāpj

Iepriekš runājām par pēdējo mēnešu “būt vai nebūt” scenārijiem dārgmetālu tirgū un to, cik kārdinoši bija būt garam šajā aktīvu klasē. Beidzot 1340-60 dolāru par Trojas unci līmenis ir pārsniegts ar strauju kāpumu līdz 1435 dolāriem, kas ir augstākais rādītājs kopš 2013. gada(!). Vai ir sagaidāms, ka kāpums turpināsies? Atbilde, kā jau ierasts, ir “grūti pateikt”. Šobrīd varētu teikt, ka “drošo investīciju” pieprasījums varētu nesakrist ar tehnisko analīzi, kas norāda, ka cenu svārstības varētu būt daļa no lielas korekcijas, kura aizsākās 2013. gadā. Šķiet, ka 1300 XAU/USD varētu būt stiprs atbalsta līmenis un kritums zem 1260 ir maz ticams. Ļoti iespējams, ka jauns kāpums nav sagaidāms tuvākajā nākotnē, tāpēc investoriem iesakām bruņoties ar pacietību.

Obligāciju tirgus izaugsme ir atgriezusies

Obligāciju tirgus jūnijā turpināja kāpt, pateicoties etalona ienesīgumu un riska prēmiju samazinājumam. ASV valsts 10-gadu obligāciju ienesīgums ir 2% līmenī, kamēr visu Vācijas valsts obligāciju ienesīgums ir negatīvs, vienīgais izņēmums tam ir 30 gadu obligācija, kas piedāvā niecīgu 0,25% ienesīgumu. Superīgs ienesīgums no “Super Mario” un lieliska “Paldies!” parādzīme no Austrijas, kura nolēma piesaistīt papildus līdzekļus ar savu 100 gadu obligācijas papildu emisiju, piedāvājot izcilu ienesīgumu 1.2% apmērā. Tiešām izdevīgs piedāvājums.