Skandināvijā pieaugošais uzņēmumu bankrotu skaits nav katalizators ekonomikas recesijai Baltijas valstīs

Ekonomiskā nenoteiktība turpina radīt spiedienu uz Zviedrijas un Somijas uzņēmumiem, pieaugot bankrotu skaitam gan lielu, gan mazu uzņēmumu vidū. Tajā pašā laikā pieaug bezdarbs, daudzi uzņēmumi ir spiesti atlaist darbiniekus, un investīcijas, piemēram, Zviedrijas uzņēmējdarbībā ir vēsturiski zemā līmenī. Skandināvijā strauji augošais uzņēmumu bankrotu skaits ir izraisījis diskusijas par situācijas potenciālo ietekmi uz Baltijas valstīm, tomēr, visticamāk, ka panikai nav pamata. Baltijas valstis demonstrē lielāku noturību, saglabājot samērā mērenu parāda slogu un stabilu ekonomisko vidi.

Skandināvijas nekustamo īpašumu un celtniecības sektors ir piedzīvojis vislielāko bankrotu skaitu pēdējos gados, ko ietekmējušas  augstās procentu likmes un lielie mājsaimniecību parādi. Piemēram, Zviedrijas nekustamo īpašumu sektorā aizņemšanās izmaksas ir palielinājušās no 1,7% 2021. gadā līdz vidēji 5% 2023. gadā. Nekustamo īpašumu un celtniecības nozares lejupslīde Zviedrijā sākās, kad Zviedrijas Centrālā banka (Riksbank) 2022. gada aprīlī pēc vairāk nekā septiņus gadus ilga nulles vai zemāka procentu likmju līmeņa sāka tās palielināt, 2023. gada jūnijā likmes sasniedza 3,75%, izraisot dzesējošu efektu nekustamo īpašumu tirgū. Situāciju ir saasinājuši arī papildu faktori, tostarp pēdējos gados vājā Zviedrijas krona un ārzemju darbaspēka pakāpeniska aizplūšana. Šie apstākļi ir izraisījuši strauju nekustamā īpašuma pieprasījuma kritumu un būvniecības aktivitātes ievērojamu palēnināšanos. Līdzīga situācija vērojama arī Somijā, kur nekustamā īpašuma nozarē ir vislielākais bankrotu īpatsvars. Savukārt Baltijas valstis šajā periodā ir demonstrējušas lielāku noturību, saglabājot mērenu parāda slogu gan mājsaimniecībās, gan korporatīvā segmentā.

“Latvijā būvniecības izmaksas ir nostabilizējušās, un nekustamo īpašumu tirgū, kas ir ļoti svarīgs ekonomikas sektors, vērojamas pozitīvas tendences. ECB procentu likmju lejupslīde pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbību kopumā. Tomēr, lai gan pašreizējā tendence ir likmju samazināšana, tas, protams, neturpināsies mūžīgi. Prognozējams, ka ECB procentu likmes apstāsies pie aptuveni 2,5%, kas tiek vērtēts kā jauns normāls līmenis. Šāds likmju līmenis radīs stabilu vidi uzņēmējdarbībai un finanšu plānošanai, kas ļauj uzņēmējiem pieņemt stratēģiskus lēmumus bez bažām par dramatiskām izmaiņām.

Salīdzinājumā ar periodu, kad procentu likmes bija 0%, jaunais 2–3% līmenis veido prognozējamu pamatu ilgtspējīgai biznesa attīstībai. Savukārt, ja ECB izvēlētos procentu likmju līmeni ap 4% vai augstāku, tas būtu ievērojams izaicinājums uzņēmumiem, kuri nesen pieraduši pie zemas procentu likmju vides. Baltijas valstīm šāda scenārija risks ir mazāks, pateicoties zemākam parāda slogam un stabilai banku sistēmai.”

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Uzņēmumu parāds pret IKP 2023. gadā:

Mājsaimniecību un uzņēmumu parāda slogs Baltijā ir ievērojami zemāks nekā Skandināvijā. Zviedrijā mājsaimniecību parāda līmenis 2023. gadā sasniedza 85% no IKP (hipotekārie parādi veido 83% no mājsaimniecību parādiem), kamēr Latvijā tas bija tikai 22% (hipotekārie parādi veido 60% no mājsaimniecību parādiem). Lietuvā šī attiecība ir 28%, kamēr Igaunijā 30%. Tas pats attiecas uz uzņēmumu parāda slogu: Zviedrijā – 92,4% pret IKP, Latvijā – 38,7% pret IKP. Kopš 2008. gada, Skandināvijas banku atzari Baltijā ir ieviesuši konservatīvāku kreditēšanas politiku salīdzinājumā ar saviem vietējiem tirgiem, kamēr Skandināvijā zemas procentu likmes veicināja agresīvu kreditēšanu un mājsaimniecību parādu uzkrāšanos.

Mājsaimniecību parāds pret IKP 2023. gadā:

Kā piemēru Baltijas konservatīvai kreditēšanas pieejai var minēt Latvijas banku kreditēšanas dinamiku. Laikā no 2009. līdz 2023. gadam kopējais izsniegto kredītu apjoms Latvijā pieauga tikai par 2,8%. Savukārt Zviedrijā tas pats rādītājs pieauga par 36,1%. Šis zemais kreditēšanas līmenis var šķist kā izaugsmes ierobežojums, tomēr tas arī samazina sistēmisko risku. Latvijas banku sistēma ir samēra labi kapitalizēta un gatava potenciāliem satricinājumiem. 2023. gadā Latvijas banku sistēmas kapitāla pietiekamības rādītājs (capital adequacy ratio) bija 19,6%, kas ir virs 15% līmeņa, un klasificēts kā labi kapitalizēts, lai nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti.

“Latvijas piesardzīgā kreditēšanas politika arī turpmāk būs nozīmīgs faktors, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi. Latvijas Bankas kā regulatora piekoptā politika pēdējos gados ir kļuvusi par būtisku atbalstu bankām un kapitāla tirgus dalībniekiem, īstenojot riskos balstītu pieeju. Šāda pieeja palīdz bankām efektīvāk pielāgoties regulācijām un veicina ilgtspējīgu attīstību, stiprinot kopējo finanšu sistēmu. Tas dod pozitīvu pienesumu gan vietējiem, gan starptautiskajiem investoriem.”

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Banku sistēmas kapitāla pietiekamības rādītāji:

Avots: ECB datu portāls

Latvijas ēnu ekonomikas augstais līmenis var tikt uzskatīts par negaidītu sabiedroto šajā kontekstā, palīdzot saglabāt zemāku parādu līmeni. Lai gan lielāka ēnu ekonomika veicina kredītu pieprasījuma ierobežošanu, tā arī samazina banku sektora atkarības risku no aizdevumiem.