Investīciju vides apskats 03/2023

Marta centrālais notikums bija divu reģionālo ASV banku bankrots, kas notika nepilnas nedēļas laikā. Gandrīz vienlaikus tika satricināta arī Eiropas finanšu sistēma, kā rezultātā UBS pārņēma Credit Suisse. Gribam atzīmēt, ka Amerikas sistēma nodemonstrēja nosvērtību un spēju ātri reaģēt krīzes situācijā. Federālā rezervju sistēma nekavējoties palīdzēja ar likviditāti, Federālā noguldījumu apdrošināšanas sabiedrība (FDIC) paziņoja, ka garantēs visus bankrotējušos banku noguldījumus neatkarīgi no to lieluma, un Baidena administrācija izstrādāja jaunus noteikumus reģionālajām bankām, kas ietver stingrāku likviditātes un kapitāla pietiekamības kontroli.

Panikai nav pamata

Darījums starp Šveices bankām noritēja ne tik gludi, jo netika ievērotas AT1 beztermiņa obligāciju turētāju tiesības (kopējā emitēto parādu summa ir 17 miljardi ASV dolāru). Credit Suisse akcionāri konvertācijas ceļā saņēma UBS akcijas, bet AT1 īpašnieki savu ieguldījumu zaudēja pilnībā, neskatoties uz to, ka viņu investīciju rangs atbilst akcionāru ieguldījumu rangam, tāpēc jau tagad ir skaidrs, ka Šveices regulatoru sagaida tiesvedību procesi.

Satricinājuma rezultātā S&P 500 indeksa finanšu sektors mēneša laikā zaudēja gandrīz 10% (Russel 2000 un NASDAQ indeksos šī sektora zaudējumi bija daudz lielāki), bet Eiropas bankas (FTS Eurofirst 300 Banks indekss) zaudēja 14,06%. Problēmas ASV finanšu sektorā var turpināties, taču, kamēr nauda paliek finanšu sistēmā, investoriem nevajadzētu krist panikā, par ko liecina ASV un Eiropas fondu indeksu vērtības. Reģionālo banku noguldītāji šajā mini-krīzes laikā pārveda savus depozītus uz lielākām ASV bankām, kuras ar saviem starpbanku noguldījumiem atbalstīja dažas citas reģionālās bankas. Vēl daļa ieguldījumu nonāca naudas tirgus fondos, kas savukārt palielināja ASV valsts obligāciju pirkumus.

Eiropas un ASV akciju tirgi

Sudrabs un zelts sasniedz savus īstermiņa mērķus; naftas cenas strauji kāpj pēc OPEC lēmuma

Bailes no iespējamās banku krīzes noteikti palīdzēja dārgmetāliem. Mēnešiem ilgi mēs gaidījām strauju kāpumu sudrabā, un beidzot tas notika. Martā metāla cenas pieauga par 20% līdz 24 dolāriem par Trojas unci, apstājoties tieši pie 2020. gada sākuma pretestības trenda līnijas. Tirgus jau sešas reizes ir “pārbaudījis” šo pretestības līniju (katru reizi kapitulējot), kas palielina tās nozīmi. Kad buļļiem beidzot izdosies izlauzties un nostiprināties virs cenu zonas 24,75–25,50 USD par unci, viņu nākamais mērķis būs XAG/USD 28–29 apgabals. Zelts trešo reizi vēsturē paviesojās līmeņos nedaudz virs 2000 ASV dolāriem par Trojas unci.

Zelta cena, USD/oz

Var būt vajadzīgas vēl dažas cīņas, lai buļļi izlēmīgi pārvarētu šo trīskāršo virsotni, un, tā kā par banku krīze var uz kādu laiku aizmirst, mēs varētu sagaidīt īslaicīgu cenu korekciju vai konsolidāciju pie esošiem līmeņiem.

Naftas cenas turpina virzīties lejup jau kopš pagājušā gada marta. Gan grafiski, gan arī fundamentāli tas izskatās pēc garas korekcijas ar iespējamu augšupejoša trenda atsākšanos (atpakaļ līdz 140 dolāriem par bareli un, iespējams, augstāk), lai gan laiku, kad tas varētu sākties, ir gandrīz neiespējami prognozēt. Pagājušajā mēnesī mēs runājām par naftas cenu volatilitātes samazināšanos (normāla parādība pirms kādas spēcīgas kustības vienā no virzieniem), un aprīļa pirmajā nedēļas nogalē OPEC nolēma samazināt ieguves jaudas, kas izraisīja cenu kāpumu par 8% biržu atvēršanas laikā. Mēs nevaram zināt, vai šis lēmums kļūs par iemeslu tālākam cenu kāpumam, taču lāčiem noteikti jābūt ļoti uzmanīgiem.

Etalona 10-gadu obligācijas

Lielākās pasaules ekonomikas turpina pieklibot

Ķīnas ražošanas sektora apgriezienu samazināšanās iemesls bija vājie eksporta pasūtījumi – Caixin/S&P Global ražošanas PMI martā samazinājās par pusotru punktu līdz 50.0. Lai gan sektors ir stabilizējies pēc stingro ierobežojušo pasākumu beigām, tas joprojām saskaras ar pretvēju, ko izraisa gausa pasūtījumu izaugsme un vājš pieprasījums ārvalstīs. Turpretim pakalpojumu sektors jūtas labi, ar ražošanu nesaistītām PMI pieaugot līdz 58,2 punktiem salīdzinājumā ar 56,3 punktiem februārī, kas ir augstākais līmenis kopš 2011. gada maija.

Eirozonas rūpnīcu aktivitātes lejupslīde turpinājās. S&P Global galīgās ražošanas PMI martā samazinājās līdz 47,3 punktiem, salīdzinot ar 48,5 punktiem pirms mēneša. Pieprasījums pēc precēm joprojām samazinās, jo stingrāka monetārā politika un dzīves dārdzības pieaugums skar patērētājus. Tomēr izejvielu cenas samazinājās pirmo reizi kopš 2020. gada jūlija zemāku enerģijas izmaksu un uzlaboto piegādes ķēžu dēļ. Eirozonas kopējie inflācijas dati bija zemāki nekā gaidīts, bet pamatinflācija pieauga. Saskaņā ar Eurostat datiem patēriņa cenas martā gada izteiksmē pieauga par 6,9%, salīdzinot ar 8,5% pieaugumu februārī. Ekonomiskais noskaņojums pasliktinājās arī rūpniecības un pakalpojumu nozarēs.

Turpinot samazināties jauno pasūtījumu apjomam, ASV ražošanas aktivitāte sasniedza zemāko līmeni gandrīz trīs gadu laikā. Tikai naftas, ogļu produktu un mašīnbūves nozarēs martā bija vērojams neliels pieaugums. Tikmēr ASV patērētāju noskaņojums pirmo reizi četru mēnešu laikā pasliktinājās – Mičiganas Universitātes ikmēneša patērētāju noskaņojuma indekss martā nokritās līdz 62 punktiem, salīdzinot ar 67 punktiem februārī. Tomēr ASV darba tirgus paliek spēcīgs, liecinot, ka stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem vēl nav būtiskas ietekmes.

Augsta ienesīguma obligāciju indeksi

Vai obligāciju tirgus ir gatavs pagriezties?

Centrālās bankas turpina apgalvot, ka viņu galvenais mērķis joprojām ir cīņa ar inflāciju, savukārt reaģēšana uz krīzi banku sistēmā ir atsevišķs uzdevums, kas tiek risināts ar citu instrumentu palīdzību. Pati par sevi reģionālo banku krīze var izraisīt kreditēšanas samazināšanos ASV, kas nozīmē, ka samazināsies patērētāju pieprasījums un inflācija, kas, savulaik, var palīdzēt centrālo banku galvenā mērķa sasniegšanā.

Pati par sevi reģionālo banku krīze var izraisīt kreditēšanas samazināšanos ASV, kas nozīmē, ka samazināsies patērētāju pieprasījums un inflācija, kas, savulaik, var palīdzēt centrālo banku galvenā mērķa sasniegšanā. Mēs turpinām gaidīt, kad parāda tirgus pados “reālo ziņu” par iespējamo lokālo maksimumu ienesīgumos sasniegšanu. Marta notikumu laikā obligāciju cenas darbojās vienlaikus kā drošs patvērums un spekulācija, bet tā kā scenārijs ar plašu banku krīzi nav piepildījies, mēs varētu sagaidīt zināmu ienesīgumu konsolidāciju pirms nākamajām Fed un ECB sanāksmēm. Portfeļos mēs joprojām vēlamies pāriet uz obligācijām ar nedaudz garākiem dzēšanas termiņiem tuvāk vasaras mēnešiem.