Rīgas pašvaldība varētu izlaist zaļās obligācijas pilsētas attīstībai

Valdība apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādātos noteikumus, kas ļaus Rīgas pašvaldībai izlaist tā sauktās zaļās obligācijas un piesaistīt finansējumu dažādu investīciju projektu īstenošanai.

Pašvaldības aizņēmumus var ņemt Latvijā vai ārvalstīs, izlaižot vērtspapīrus vai noslēdzot aizņēmuma līgumus. Līdz šim pašvaldības dažādu projektu finansēšanai līdzekļus piesaistījušas ar aizņēmuma instrumentiem, piemēram, no Valsts kases, kredītiestādēm vai starptautiskajām finanšu institūcijām, ievērojot likumos noteikto aizņemšanās kārtību.

Tagad Rīgas pašvaldība varēs piesaistīt naudu, izlaižot obligācijas.

“Signet Bank” eksperts, Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Antufjevs intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka pašvaldībai ir svarīgi nebūt atkarīgai no viena finansējuma avota. Vienlaikus finansējuma cena šim veidam varētu būt līdzīga kā finansējumam no Valsts kases.

Pirmā Rīgas kapitālsabiedrība, kura jau ir izlaidusi vērtspapīrus, ir “Rīgas ūdens”, bet tagad to varēs darīt arī pašvaldība, skaidroja Rīgas pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange. 

“Tas ir process, kas prasa zināmas administratīvās izmaksas, piesaistot gan tehnisko palīdzību, gan juridiskās konsultācijas,” norādīja Lange. 

Ar obligāciju tirdzniecībā iegūtajiem līdzekļiem tiks finansēti pašvaldības attīstības programmā iekļautie stratēģiski svarīgie infrastruktūras projekti, ko noteiks sadarbībā ar nozares ministriju. 

Lange vēl nenosauca, tieši kuros projektos varētu ieguldīt. 

Pagaidām arī nav skaidrības, kad īsti obligāciju emisija notiks. Ar Ministru kabineta noteikumiem dota iespēja Rīgai piesaistīt investīcijas tad, kad šāda nepieciešamība būs.

“Primāri tām ir jābūt zaļajām obligācijām, tam jābūt projektam, kas ir vērsts uz ilgtspēju, oglekļa dioksīda izmešu samazināšanu, un Rīgai būs jālemj, kurā virzienā un kuram projektam piesaistīt šīs obligācijas, šos alternatīvos kapitāla piesaistes instrumentus,” sacīja Lange. 

Noteikumi paredz, ka pašvaldība vērtspapīru tirdzniecību realizēs kā obligāciju programmu un tās pamatā būs piedāvājuma dokuments – prospekts. 

Lai arī tas nebūs obligāts nosacījums, tomēr ļaušot investoriem ātrāk iepazīties ar obligāciju tirgotāju un pieņemt lēmumu par ieguldījumu veikšanu, skaidroja Finanšu ministrijā. 

Solis kapitāla tirgus attīstīšanai 

Eksperti šo iespēju redz kā vēl vienu soli kapitāla tirgus attīstīšanai, uzsvēra Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs. 

“Šis atver atbildību pret plašāku investoru loku. Ja Rīga virzās šajā virzienā, protams jautājums, kuri būs tie projekti, jo tās ir zaļās obligācijas un noteikti būs papildu saskaņojumi, ka tās tādas tiešām ir,” uzsvēra Grafs. 

Vienlaikus ir jārēķinās, ka šis nebūs ātrs process, jo vēl būs nepieciešami dažādi saskaņojumi par projektiem un nosacījumiem. Grafs norādīja, ka kavēties nedrīkst un ka pašvaldībai netrūkst investīciju projektu.

“Šī ir arī iespēja, kur pensiju fondu nauda paliktu Latvijā, arī privātpersonām. Ja šīs kupona likmes ir zemas, tad ikviens, arī tie, kas tur brīvos līdzekļus naudas kontos – un tie ir lielāki par 15 miljardiem, kas ir uzkrāti, – tad ar šo varam panākt citu efektu, kas ir tautsaimniecības attīstība,” sacīja Grafs. 

Eksperti šo iespēju redz kā vēl vienu soli kapitāla tirgus attīstīšanai, uzsvēra Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs. 

“Šis atver atbildību pret plašāku investoru loku. Ja Rīga virzās šajā virzienā, protams jautājums, kuri būs tie projekti, jo tās ir zaļās obligācijas un noteikti būs papildu saskaņojumi, ka tās tādas tiešām ir,” uzsvēra Grafs. 

Vienlaikus ir jārēķinās, ka šis nebūs ātrs process, jo vēl būs nepieciešami dažādi saskaņojumi par projektiem un nosacījumiem. Grafs norādīja, ka kavēties nedrīkst un ka pašvaldībai netrūkst investīciju projektu.

“Šī ir arī iespēja, kur pensiju fondu nauda paliktu Latvijā, arī privātpersonām. Ja šīs kupona likmes ir zemas, tad ikviens, arī tie, kas tur brīvos līdzekļus naudas kontos – un tie ir lielāki par 15 miljardiem, kas ir uzkrāti, – tad ar šo varam panākt citu efektu, kas ir tautsaimniecības attīstība,” sacīja Grafs. 

Citas pilsētas pagaidām nedomā par kapitāla piesaisti obligāciju emisiju veidā 

Citas valstspilsētas pagaidām nedomā par kapitāla piesaisti obligāciju emisiju veidā – to apstiprināja gan Liepājas, gan Valmieras pašvaldībās. 

Obligāciju tirgus Latvijā pēdējos gados attīstās strauji. Pērn obligāciju tirdzniecības apgrozījums sasniedza pēdējo piecu gadu augstāko līmeni – 65,1 miljonu eiro. 

Straujo pieaugumu sekmēja investoru aktīvāka iesaiste atsevišķu emitentu obligāciju iegādē, kā arī jauno tirgus dalībnieku obligāciju emisijas.

Avots: LSM