R. Idelsons: Ir tirgus potenciāls, nauda un nodokļu izaicinājums

Bankām 2023. gads bija pateicīgs gads – labākais līdz šim. Kapitāla tirgus potenciāls ir ievērojams, un valsts uzņēmumu kapitalizācija veicinās tā straujāku turpmāko izaugsmi, regulators no stingra uzrauga kļuvis par partneri, bet nodokļu celšana var daudz ko nobremzēt, atceroties 2023. gadu un raugoties uz 2025. gada perspektīvām, pauž Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Iepriekšējais gads bija pilns dažādu pārsteigumu tautsaimniecībā, kā to atceraties no baņķiera perspektīvas?

Ir pagājis laiks, un tā vien šķiet, ka 2023. gada problēmas vairums cilvēku ir aizmirsuši, lai gan sekas jau jūtam vēl aizvien. Inflācija pārsniedza 20%, Eiropas Centrālā banka cēla bāzes likmes katrā sanāksmē, lai ierobežotu vēl tālāku cenu eskalāciju, un labi, ka tas vainagojās ar panākumiem.

Protams, bankām 2023. gads bija visveiksmīgākais gads līdz šim. Taču gada nogalē tika pieņemti lēmumi, kas būtiski mainīja situāciju, – tika ieviestas kompensācijas hipotekārā kredīta ņēmējiem, kuras sedz no īpašās nodevas, ko maksā hipotekārie kreditētāji.

Tad vēl kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem no 2024. gada tika noteikts pienākums taksācijas gadā veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20% apmērā neatkarīgi no tā, vai peļņa tiek sadalīta dividendēs.

Jau 2024. gada sākumā teicu, ka 2023. gads bankām, visticamāk, vairs neatkārtosies, un šobrīd jau mēs redzam, ka tā arī ir. Caurmērā banku sektorā peļņas ir samazinājušās, tostarp jaunieviesto nodokļu dēļ. Līdz ar to var teikt, ka no baņķiera perspektīvas gads bija labs, bet tā noslēgums bija ar tādu negatīvu pēcgaršu.

Signet Bank ir lielākais kapitāla tirgus attīstītājs, vairumu obligāciju emisiju rīkoja tieši šī banka. Varat raksturot 2023. gadu?

2023. gads kapitāla tirgū ir raksturojams kā aktīvs gads. Bija 19 emisijas, un to kopējais apjoms sasniedza 330 miljonus eiro, pieaugums par 36%, salīdzinot ar 2022. gadu. 2023. gads bija arī gads, kad valdība vēl Krišjāņa Kariņa vadībā ļoti aktīvi akcentēja kapitāla tirgus attīstības nozīmi. Jāpiebilst gan, ka 2024. gads, pat nesagaidot tā noslēgumu, ir vēl labāks no kapitāla tirgus attīstības viedokļa.

Ja minam valdības un regulatoru darbību, pirms trīs gadiem, kad vēl darbojās nodalīta Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tika izstrādāta 10 soļu programma kapitāla tirgus attīstībai, kuru iniciēja komisijas vadītāja Santa Purgaile, un šķiet, ka tieši 2023. gadā tā sasniedza savus rezultātus. Vai tā?

Faktiski līdz 2023. gada beigām šis plāns bija izpildīts, un kopumā tas bija ļoti vērtīgs pasākumu kopums tirgus attīstībai. Pēc apvienošanās ar Latvijas Banku FKTK plāns tika turpināts un pabeigts, kas arī ir apsveicami.

Galvenie ieguvumi investoru pusē 2023. gadā? Ja līdz tam vairāku obligāciju kupona likmes bija no 6% līdz 7% (izņemot nebanku kreditētāju obligāciju emisijas, kur likmes bija virs 10%) un tas skaitījās labi, tad pēc ECB likmju celšanas parādījās Baltijas valstīs reālajā ekonomikā strādājošo uzņēmumu obligācijas, kur kupona likme bija 9% līdz 10%. Līdz ar to no ECB likmju celšanas bija pozitīvs efekts ne tikai bankām, bet arī visiem investoriem, kuri savus uzkrājumus investēja kapitāla tirgū. Saprotams, ka arī depozītu likmes bankās pieauga līdz lielumiem virs 4% gadā.

Šī depozītu un kredītu atšķirība par teju 8 miljardiem eiro – runas par to bija jau 2023. gadā un turpinās arī šogad. Kas par vainu -nav, kam dot, nav, kas ņem? Nav ambīciju, vai likmes par augstu?

Par to ilgi tiek runāts. Man grūti komentēt, ko lielās bankas dara un kā viņām klājas un kāpēc, bet Signet Bank kredītportfelis aug un diezgan strauji. Mēs plānojam, ka izaugsme turpināsies arī tuvākajos gados.

Mēs jaunus kreditēšanas projektus varam atrast, un uzņēmēji nāk arī paši pēc kredītiem. Kredīti tiek ņemti dažādām vajadzībām – notiek dažādi nekustamo īpašumu attīstīšanas un pirkšanas darījumi; esam pēdējos gados finansējuši uzņēmumu pirkšanas – pārdošanas darījumus; ir bijuši arī ražošanas paplašināšanas piemēri.

Gribu izcelt enerģētikas sektoru, kas turpina strauji attīstīties. Tieši 2023. gadā saules parku finansēšana kļuva ļoti aktuāla. Redzam, ka investīcijas enerģētikas segmentā šobrīd ir lielas. Sākums jau bija tieši 2023. gadā, kad enerģijas cenas vienā brīdī uzkāpa debesīs. Bet arī šobrīd, kad elektrības cenas ir nokritušās, investīcijas enerģētikā atmaksājas.

Vai bija vēl kādas fluktuācijas, kuras 2023. gadā varētu reģistrēt kā būtiskas tautsaimniecībai un kuras redzat kā baņķieris?

Nekustamā īpašuma finansēšanas gadījumu skaits 2023. gadā sabremzējās, un man prieks, ka 2024. gadā aktivitāte atjaunojās. Ievērojot, ka 2024. gadā likmes samazinājās, šobrīd jau cilvēki kļuvuši drosmīgāki, domājot par hipotekārajiem kredītiem. Jāteic, ka citos tautsaimniecības sektoros bez enerģētikas ir grūti izcelt kādu ar īpašām attīstības tendencēm.

Šobrīd varam redzēt 2024. gada aprises līdz ar ECB likmju samazinājumu un tirgus gaidām, ka tas notiks vēl vairāk. Manuprāt, vēl aizvien ir tā, ka gaidas un cerības apsteidz realitāti, jo iekšzemes kopprodukts, šķiet, 2024. gadā būs negatīvs. Eksports vēl 2024. gada 3. ceturksnī turpināja samazināties. Izceļamies Baltijas valstu vidū. Kas tas viss kopā, jūsuprāt, ir — ekonomiskā krīze, vai tomēr procesu var raksturot vieglāk?

Krīze, manuprāt, ir pārāk smags vārds. Ekonomikas izaugsme Latvijā ir sabremzējusies, un 2024. gadā, vērtējot faktisko situāciju, ir recesija. Krīze ir kaut kas straujš un ļoti dziļš, bet šobrīd mūsu gadījumā ekonomika ļoti lēni ir iebraukusi mīnusos. Tas, ka gads beigsies ar negatīvu IKP, nav nekas labs un iepriecinošs, bet dziļas krīzes arī nav.

Vai tas kaut kā atspoguļojas Signet Bank darbībā?

Mēs esam salīdzinoši neliela banka, līdz ar to mēs neredzam šo lielo bildi. Turklāt mūsu banka ir orientēta uz izaugsmi. Mēs augam un attīstāmies, un es pieņemu, ka dodam pienesumu tajā, lai recesijas nebūtu.

Mūsu statistika liecina par pozitīvu zīmi, lai arī tas nesakrīt ar kopējo ekonomikas dinamiku. Jāteic, arī banku sektorā kopumā vērojams pozitīvs virziens – depozītu apjoms aug, kreditēšana arī aug un banku kopējais ieguldījums ekonomikā ir ar pozitīvu zīmi. Neapšaubāmi arī Latvijas Bankas aktivitātes noteikti veicina kreditēšanas izaugsmi. Viņu komunikācija ir plaša un bieži dzirdama, kas dod arī efektu, jo kreditēšana pieaug pat recesijas apstākļos, kas parasti būtu pretēji gaidītajam.

Uzņēmēju cerības uz attīstību apsteidz reālos notikumus?

Naudas cenas jau tiešām samazinās, un tirgus ekonomikā vienmēr ir tā, ka uzņēmēju noskaņojums ir ciklisks – līdz ar to varam gaidīt, ka ekonomikas augšupeja atjaunosies. Jāteic, ar nodokļiem ir tā, kā ir, un tam var būt sekas.

Signet Bank rīkotajā Baltijas kapitāla tirgus konferencē Latvijas Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps tieši norādīja uz faktu, ka vienlaikus Latvijā ir vēlme attīstīt kapitāla tirgu, kas paģēr mazināt nodokļus kapitālam, bet notiek pretējais – nodokļus ceļ. Kāds ir jūsu viedoklis – banku kreditēšana jau arī ir kapitāla tirgus daļa? Vai banku virspeļņas nodoklis var ietekmēt investoru viedokli par Latviju?

Kad ceļ nodokļus, investori nekad uz šo procesu neraugās pozitīvi, un nav runa tikai par nodokļiem bankām. Mēs kā banka veicam kapitāla palielināšanu, piesaistot papildu naudu no akcionāriem, un pagaidām šie jaunie bankām ieviestie nodokļi būtisku efektu uz šo procesu neatstāj. Protams, nodokļi neapšaubāmi ir instruments, kas bremzē investīciju pieplūdumu, ja tos palielina.

No otras puses, es neko sliktu par solidaritātes nodokli nevaru teikt, jo valdība beigās pielēma, ka tiem, kuri audzē kreditēšanu pietiekami, nodoklis nebūs jāmaksā. Es pat gribētu teikt, ka tas gala likumprojekts mums ir draudzīgs, jo šo nodokli mums, kā izskatās, maksāt nevajadzēs, bet lielās bankas, visticamāk, jau maksās. Mana attieksme ir neitrāli pozitīva, bet visiem nozarē tā noteikti nav.

Lielo algu saņēmējiem iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi palielinās par 5,5%, kā tas ietekmēs kopainu?

Protams, tas nekādi nepalīdzēs investīcijām. Es saprotu, ka mums valdībā ir viens koalīcijas partneris, kas ir izteikti sociālistiski noskaņots un grib obligāti iedibināt vienlīdzību uz tā rēķina, ka lielo algu saņēmēji maksā vairāk, bet es šaubos, ka tas dos gaidīto pozitīvo efektu, tostarp uz kapitāla tirgiem raugoties. Cilvēki šobrīd ir daudzmaz mobili, un ir Eiropas valstis, kur nodoklis ir zemāks, turklāt klimats siltāks. Patiesībā, ja plašāk runājam par nodokļu izmaiņām, tad pēc katrām izmaiņām vajadzētu būt kaut kādai analīzei – ko tas ir devis, vai ir sasniegti cerētie mērķi? Es kā iedzīvotājs šādas analīzes neesmu pamanījis.

Cik nodoklī tika iekasēts, kādas bija administrēšanas izmaksas šādam pasākumam, un vai bija vērts tā darīt? Tie ir jautājumi, uz kuriem man nav atbilžu pēc iepriekšējiem nodokļu palielinājumiem (un tādu attiecībā uz fiziskām personām pēdējos 20 gados bija daudz). Fokusējot šo procesu uz kapitāla tirgu, uzreiz iespējams teikt, ka vietējās naudas, ko cilvēki investēs, būs mazāk.

Par 2025. gadu ir izskanējušas jau labi zināmas lietas, kas pat nav prognozes. Būs uzņēmumu obligāciju refinansēšanas emisijas, ir sagaidāms, ka varētu būt airBaltic akciju emisija, kuru varētu realizēt vietējā – Baltijas tirgū. Naudas investoriem pietiks?

Depozītos vēl aizvien stāv miljardi eiro, un vietējiem investoriem naudas ir pietiekami. airBaltic ir zināms zīmols arī Lietuvā un Igaunijā, un, pieņemu, ka viņi var šajā tirgū pārdot lielu daudzumu akciju. Ja viss tiks pareizi darīts, un šobrīd tā notiek, naudu vietējā tirgū aviosabiedrībai izdosies piesaistīt. Naudas ir pietiekami, finanšu pratība uzlabojas.

Mēs redzam Eleving Group piemēru, kur tika ļoti veiksmīgi piesaistīti 29 miljoni eiro. Lielākā daļa šīs naudas ir nākusi no privātiem investoriem. Pieteikumu skaits bija ap pieciem tūkstošiem.

Kā tomēr ir ar finanšu pratību, kuru pieminējāt? Es saprotu, ka jūtams progress ir uzņēmēju pusē, bet depozītos ir to cilvēku nauda, kuri mēnesī saņem vidējo algu Latvijā. Proti, stāsts ir par mazo un vidējo investoru — cik liela gatavība?

Situācija kapitāla tirgū uzlabojas, bet ir vēl ļoti daudz darāmā. Arī uzņēmēju pusē nav ideāli. Lai gan finanšu pratība aug, investīciju potenciāls ir daudz lielāks, nekā pašreizējā aktivitāte rāda. Ik gadu aug emisiju skaits un kopējais apjoms, tomēr potenciāls ir daudz lielāks Latvijā. Iemesls, kāpēc emitentu skaits neaug pietiekami ātri, ir finanšu pratības trūkums. Tas ir emitentu pusē.

Ja runājam par investoriem – notiek mērķtiecīgs darbs. Visi tirgus dalībnieki patiešām strādā pie tā, lai cilvēki investētu regulētajā finanšu tirgū, samazinot risku, ka cilvēki kļūst par krāpnieku upuriem. Varam novērot, ka cilvēku interese pakāpeniski pieaug un attiecīgi investīciju kontu skaits palielinās. Jāņem vērā, ka Latvijas kapitāla tirgus ir samērā neliels, un lielākā daļa cilvēku izvēlas investēt ārpus Latvijas, tomēr zināšanas, kuras viņi apgūst, uzsākot investēt, paredz, ka agri vai vēlu viņi tās pielietos arī vietējā tirgū.

Šobrīd tas ir potenciāls, ko mūsu tirgus var iegūt vēlāk. Proti, vietējiem uzņēmumiem ir jāspēj par sevi pateikt tā, lai vietējie investori sadzirdētu. Rezumējot – kopējais darbs, ko veic Latvijas Banka, privātais sektors, Finanšu nozares asociācija, ir ar panākumiem.

Obligāciju tirgus šobrīd ir 4,5% no IKP, bet Rietumeiropā tas sasniedz pat 90% no IKP. Signet Bank vēl daudz darba?

Bez šaubām. Tirgum vēl ir liels potenciāls, un pašreizējais apjoms salīdzinoši ir neliels. Mums ir, kur augt, un ejam mēs pareizajā virzienā diezgan ātri. airBaltic nav vienīgā valsts sabiedrība, kas parādīsies kapitāla tirgū 2025. gadā. Sagaidāms, ka būs arī pašvaldību uzņēmumi. Vai visi šie dalībnieki var tēmēt uz vietējā tirgus līdzekļiem? airBaltic noteikti 300 miljonus nevarēs savākt tikai Baltijā. Pilnīgi noteikti piedāvājumam jābūt arī starptautiskajā tirgū. Ja runājam par pārējiem, tad jāskatās, kādi ir apjomi.

Vietējais tirgus patiešām ir dziļāks, nekā daudzi domā. Manuprāt, tiem, kuri šeit meklēs no 100 līdz pat 200 miljoniem eiro, nav vajadzības skatīties ārpus Latvijas. Turklāt vietējie investori nav tik prasīgi pēc kupona likmes kā ārvalstnieki. Ar valsts uzņēmumiem vēl jau ir stāsts par to – cik procentus liks biržā, ja runa ir par akcijām. Ja visu Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumu kopējā vērtība ir ap 8 miljardiem eiro, tad tie satur daļu tādu, kas nav privatizējami vai ir privatizējami tikai daļēji. Es domāju, ka vietējie investori pie jebkura iespējamā piedāvājuma spēlēs nopietnu lomu.

Finanšu nozares un kapitāla tirgus regulācijas evolūcija 2023. gadā un 2024. gadā – kāda tā ir, ko sagaidāt no nākotnes 2025. gadā?

Esam nonākuši normālā līdzsvarā, kad regulators ir pārvērties tirgus attīstītājā un padomdevējā. Vēl nesen bija šaubas un attiecības varēja raksturot kā stīvas, bet pēdējos gados situācija ir mainījusies uz pozitīvo pusi. Regulējums ir kļuvis pārredzamāks, loģiskāks un saprotamāks, un, manuprāt, Latvijas Bankas sadarbība ar finanšu sektoru ir ļoti laba. Visas šīs runas par naudas atmazgāšanu Latvijas komercbankās ir beigušās, un kopumā regulators ir kļuvis par finanšu tirgus dalībnieku partneri. Gan 10 soļu programmas realizācija, gan finanšu pratības veicināšana, gan arī pārbaudes ir riskos balstīta pieeja, nevis meklējumi, kā tikai uzlikt sodus. Tas ir ļoti svarīgi.

Šobrīd Latvijas Banka dod lielu ieguldījumu darbā pie kapitāla tirgus, FinTech nozares attīstības, un es ceru, ka viss labi izdosies. Protams, ka ir šī problēma -mēs gribam šeit, Latvijā, redzēt FinTech nozares uzņēmumus un to labi apmaksātus darbiniekus, bet jau nākamajā dienā ir ziņas par nodokļu palielināšanu tieši šiem labi apmaksātajiem darbiniekiem, bet tā nav regulatora vaina. Šīs nianses diemžēl gan var krietni paārdīt jau labi padarīto regulatora darbu.

Avots: Dienas Bizness Top500