Signet Bank AS Antonijas iela 3 Rīga, LV 1010, Latvija
Apmeklētāji tiek apkalpoti tikai ar iepriekšēju pierakstu. Lūdzu, piesakiet bankas apmeklējumu pie sava baņķiera vai piesakot vizīti vismaz vienu dienu iepriekš. Tālrunis: +371 67 080 000 E-pasts: [email protected]
Pirmdiena – piektdiena no 9.00 līdz 17.30
VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) šobrīd ir saņēmusi Ministru kabineta konceptuālu atbalstu jeb zaļo gaismu virzībai uz sākotnējo publisko akciju piedāvājumu.
Tas nozīmē, ka uzņēmums var uzsākt sagatavošanās posmu un padziļinātu izvērtējumu, lai noteiktu optimālo veidu, kā īstenot šo procesu un efektīvi izmantot tā sniegtās iespējas turpmākajai attīstībai. Plānots, ka sākotnējā publiskajā piedāvājumā biržā tiks kotēts līdz 24,99% valstij piederošo akciju, savukārt valsts saglabās 75,01% akciju jeb kontrolpaketi uzņēmumā. LAU norāda, ka šāds proporcijas modelis izvēlēts, lai nodrošinātu līdzsvaru starp privātā kapitāla ieplūšanu un valsts interešu saglabāšanu uzņēmuma pārvaldībā.
“Lēmums kotēt ne vairāk kā 25% no uzņēmuma kapitāla ir pārdomāts un pamatots, jo tādējādi valsts nezaudēs kontroli pār stratēģisku lēmumu pieņemšanu un tajā pašā laikā dos iespēju biržā kotēt pietiekami apjomīgu akciju paketi, nodrošinot lielu likviditāti, kā arī šī emitenta pievilcīgumu investoriem,” vērtē Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.
Viņš arī teic, ka tas ir apsveicams lēmums – virzīt kotācijai biržā stabilu un pelnošu uzņēmumu, kas noteikti kļūs par vērtīgu kapitāla tirgus dalībnieku.
Vienlaikus ievērojami lielāku pozitīvu ietekmi gan uz Latvijas kapitāla tirgus attīstību, gan arī uz sabiedrības labklājību kopumā sniegtu lēmums virzīt kotācijai biržā lielākus valstij piederošus uzņēmumus. Iepriekš intervijā aģentūrai LETA satiksmes ministrs Atis Švinka atzina, ka vēl kādu satiksmes nozares uzņēmumu, konkrēti neminot, bez LAU un air- Baltic varētu virzīt uz biržu.
LAU gatavību sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam kompānijas Alphinox partnere Jūlija Bistrova kopumā vērtē pozitīvi: informācijas atklāšanas pakāpe ir salīdzinoši laba, un korporatīvā pārvaldība ir sakārtota, piemēram, divi no trīs padomes locekļiem ir neatkarīgi.
Uzņēmuma starptautiskās attīstības ambīcijas, ja tādas būs, ir nozīmīgas, taču tās saistītas ar būtiski augstāku riska līmeni un prasītu atbilstošu stratēģijas pārskatīšanu.
Vienlaikus fakts, ka uzņēmums šobrīd darbojas tikai vietējā tirgū, nav uzskatāms par trūkumu – Baltijas biržās ir vairāki veiksmīgi piemēri, piemēram, Tallinna Vesi, Telia Lietuva, LHV, kas pierāda, ka arī lokāli fokusēti uzņēmumi var būt pievilcīgi investoriem.
“Potenciāls izaicinājums investoru skatījumā varētu būt uzņēmuma atkarība no valsts finansējuma, kas savukārt ir cieši saistīta ar valsts budžeta iespējām. Investoriem būtiski būs saprast, kādi ir galvenā klienta – valsts – ilgtermiņa mērķi un ikgadējie budžeti, kas tiek novirzīti autoceļu būvniecībai un uzturēšanai. Tāpat investoru loka paplašināšanu, it īpaši ārpus Latvijas, varētu ierobežot uzņēmuma salīdzinoši zemā atpazīstamība,” teic J. Bistrova.
Satiksmes ministrija norādījusi, ka LAU došanās uz biržu ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt uzņēmuma spēju nākotnē attīstīties efektīvāk, tostarp akciju kotēšana biržā veicinātu uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanu, konkurētspēju, kā arī padarītu to līdzvērtīgu privātā sektora dalībniekiem, vienlaikus stiprinot kapitālsabiedrības korporatīvo pārvaldību. Savukārt iepriekš LETA ziņojusi par aplēsēm, ka LAU akciju kotēšana biržā valsts budžetā nākamgad varētu nodrošināt 5,95 miljonu eiro ieņēmumus. LAU skaidro, ka līdzekļu sadalījums starp valsts budžetu un uzņēmuma attīstības vajadzībām vēl tiks izvērtēts, lai nodrošinātu visefektīvāko rezultātu gan valstij kā akcionāram, gan uzņēmumam.
Šajā izvērtējumā būtiski ir rast risinājumu, kas ļautu daļu no iegūtajiem līdzekļiem novirzīt uzņēmuma izaugsmei un modernizācijai, tādējādi stiprinot arī valsts kopējo kapitāla vērtību ilgtermiņā.
LAU norāda, ka kopš 2023. gada 7. augusta pilnībā darbojas tirgus konkurences apstākļos – nesaņem valsts budžeta finansējumu, nepilda valsts deleģētas funkcijas un nav iesaistīta darbībās, kas tiktu tieši finansētas no publiskiem līdzekļiem. Strādā kā komerciāls uzņēmums kopā ar citiem privātā sektora dalībniekiem, nodrošinot autoceļu uzturēšanas un ar infrastruktūru saistītus pakalpojumus.
Esošais publiskas personas kapitālsabiedrības statuss būtiski ierobežo uzņēmuma konkurētspēju, bet privātā kapitāla ienākšana sekmētu uzņēmuma attīstību un konkurētspēju.
Uzņēmumā teic, ka akciju kotēšanas biržā mērķis ir stiprināt tā konkurētspēju un attīstības spējas, ļaujot piesaistīt privāto kapitālu, modernizēt tehnoloģijas, attīstīt jaunus pakalpojumus un stiprināt uzņēmuma pārvaldību un ilgtspēju. Vienlaikus šis solis ļaus samazināt ierobežojumus, kas LAU kā publiskas personas kapitālsabiedrībai kavē pilnvērtīgu darbību brīvā tirgus apstākļos.
Akciju kotēšana biržā pati par sevi parasti veicina uzņēmuma pārvaldības uzlabošanos un darbības efektivitāti.
Tomēr J. Bistrova atzīmē: lai saglabātu un stiprinātu investoru uzticību, būtiski ir skaidri komunicēt uzņēmuma attīstības ceļa karti – kā tas plāno augt, kā stiprinās konkurētspēju un kā pielāgosies tirgus apstākļiem.
LAU sākotnējais izvērtējums tika veikts, balstoties uz 2023. gada datiem, taču tuvākajā laikā tiek plānots jauns vērtējums, ņemot vērā 2024. gada rezultātus un uzņēmuma nākotnes attīstības redzējumu, kas ir būtiski labāki un palielina iepriekš aplēsto akcionāra ieguvumu no akciju pārdošanas. Pērn LAU apgrozījums pieauga līdz 94,78 miljoniem eiro, tomēr iepriekšējos divos gados uzņēmuma apgrozījums bija sarucis – 2023. gadā 67,26 miljoni eiro, 2022. gadā 78,49 miljoni eiro, 2021. gadā 85,10 miljoni eiro, liecina Crediweb.lv dati. Līdzīgi mainījusies arī uzņēmuma peļņa, pērn pieaugot līdz 6,94 miljoniem eiro. Savukārt budžetā nomaksātie nodokļi pēdējos divos gados sarukuši – ap 10–11 miljoniem eiro ik gadu, kamēr iepriekš bija ap 14–15 miljoniem eiro.
“Lai nodrošinātu resursu efektīvāku izmantošanu visa gada garumā, esam paplašinājuši darbību un attīstījuši jaunus biznesa virzienus, izmantojot esošo kapacitāti. Paralēli strādājam pie jaunas stratēģijas, kas noteiks turpmākos attīstības virzienus. Vienlaikus tiks izvērtēta arī jaunu akciju emisijas iespēja, un lēmums par izdevīgāko risinājumu tiks balstīts uz uzņēmuma ilgtermiņa attīstības potenciālu un kopējo ieguvumu valstij, esošajiem un nākamajiem akcionāriem,” norāda LAU valdes locekle Ilze Bukulde.
Esam paplašinājuši darbību un attīstījuši jaunus biznesa virzienus. Ilze Bukulde
“Lai saglabātu un stiprinātu investoru uzticību, būtiski ir skaidri komunicēt uzņēmuma attīstības ceļa karti – kā tas plāno augt, kā stiprinās konkurētspēju un kā pielāgosies tirgus apstākļiem,” vērtē kompānijas Alphinox partnere Jūlija Bistrova.
Avots: Diena
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Vai piekrīti sīkdatņu izmantošanai, saskaņā ar Privātuma politiku?