Ēriks Apaļais (1981)

Intervija ar mākslinieku Ēriku Apaļo

Muzeji būs vienas no pirmajām kultūras institūcijām, kas atsāks savu darbību pēc ierobežojošo pasākumu samazināšanas. To skaitā ir arī Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs, kurā no 19. maija interesentiem atkal ir iespējams piedzīvot Ērika Apaļā personālizstādi “Ģimene”. Par izstādi, studiju pieredzi un mākslas biznesa vidi lasiet intervijā ar mākslinieku Ēriku Apaļo.

Ērik, kā jūs ietekmē šī brīža situācija pasaulē? Vai tā veido suģestējošu darba vidi un jaunus inspirācijas avotus vai tomēr savā veidā paralizē, izjaucot ierasto ikdienas ritmu?
Mēģinu uz šo situāciju skatīties kā uz iespēju kopumu. Ietekmēt to, ko ir iespējams ietekmēt un par pārējo nesatraukties. Rīkoties atbilstoši apstākļiem. Šajā laikā sanāk mājās vairāk gatavot, pamētāt pa grozu basketbola bumbu, gleznot vai lasīt kādu tekstu.

Arī jūsu personālizstāde “Ģimene” tiks pagarināta. Jūs gan esat viens no retajiem jaunās paaudzes māksliniekiem, kuram tik agrā vecumā izdevies sarīkot personālizstādi Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā. Vai piekrītat apgalvojumam, ka šo izstādi varētu dēvēt par retrospektīvu jūsu darbības līdzšinējo pārskatu?
Jā, izstāde LNMM tiks pagarināta līdz 31. maijam, par ko es esmu priecīgs. Uzsākot sadarbību ar Katerinu Gregos, izgājām cauri manai darbībai dažādos laika periodos, lai saprastu kā esmu nonācis tur, kur esmu nonācis. Lai niansēti konstatētu nolūka un gleznieciskās izteiksmes attīstības procesa gaitu. Sanāca tā, ka nolēmām veidot izstādi vairākās nodaļās, kas konceptuāli atspoguļo man saistošā autobiogrāfijas žanra kritiskos punktus.

Ja izstādē “Ģimene” eksponētajās gleznās varam novērot jaunu glezniecisko metožu un tēmu paplašinājumu, tad darbos, kas izstādīti Signet Bank, redzama jums tik ļoti raksturīgā metafiziskā noskaņa un objekti. Daudziem tēliem esat pievērsies vairākkārt (atkārtojas, piemēram, sniegavīrs, rakstāmmašīna). Kādēļ izkristalizējušies tieši šie objekti?
Pamatā ir vēlme. Lai uzsāktu gleznošanas procesu, man ir jāvēlas gleznot. Sniegavīrs kā objekts kalpo kā tāds aizsegs autobiogrāfiskajām atmiņām. Šajā zīmes materialitātē mēģinu reģistrēt procesu, kura laikā valodiski mēģināju relativizēt kādu atmiņu tiešās un tām piesaistītās blakusnozīmes. Patreiz atgriežos pie zīmes kā apbrīna vērta objekta, ko nevēlos vairs kritiski aplūkot, bet drīzāk gleznieciski izteikt apstiprinošā režīmā. Pēc iztukšošanas procesa ir iespējams būvēt konkrētu zīmi no abstraktiem valodas ķieģelīšiem.

Jūsu alma mater ir Hamburgas Vizuālās Mākslas Augstskola. Vai uzsākt studijas Vācijā un veidot internacionālu pieredzi ir bijis apzināts solis?
Iestājos Hamburgas Vizuālās Mākslas Augstskolā, jo vēlējos studēt pie noteiktiem pasniedzējiem un man patika šīs augstskolas piedāvātā apmācības metode, kas ir uz kritisko domāšanu un studentu pašrealizāciju orientēta.

Vai studiju process, profesors Andreas Slominskis palīdzēja definēt jūsu šī brīža glezniecības stilu vai arī tas bija patstāvīgu meklējumu process?
Slominskis noteikti ir ietekmējis manu redzējumu vai sniedzis kāda noteikta vērojuma iespējamību, ko esmu pielāgojis, pakārtojis un integrējis savā darbībā kā vienu no šķautnēm. Studijas bija vērstas, lai katrs veidotu savu individuālo redzējumu mākslā. Caur darbu materiālā un noteiktu teoriju apzināšanu, izkristalizējās nolūks un forma.

Jūs esat piedalījies vairākās mākslas mesēs, piemēram, Art Berlin 2018, Art Cologne 2018 un Artissima 2016. Kā šī mākslas biznesa vide ir ietekmējusi jūs kā mākslinieku?
Mākslas meses ir vieta, kur notiek mākslas darbu prezentācija, kas ļauj māksliniekam iepazīstināt plašāku nozares profesionāļu loku ar savu darbību. Galeriju identitātes ir ļoti dažādas, līdz ar to uzstādījumi un konteksts saistībā ar mesēm ir atšķirīgs. Šobrīd meses formāti tiek kritiski pārskatīti.

Vai, jūsuprāt, māksliniekam ir jādistancējas no mākslas tirgus tendencēm, pievēršoties tikai radīšanas un pētniecības procesam?
Domāju, ka viss ir atkarīgs no vēlmēm pašos iestatījumos. Distancēties vajadzētu ar jēgu un attieksmi. Ir mākslinieki, kas iesaistās un reflektē par šīm tendencēm, lai kritizētu tās no iekšienes. Ir mākslinieki, kas ir priecīgi, ka var sevi uzturēt no mākslas un turpināt savu darbību. Manuprāt, atbilstoši ir pievērsties radīšanas procesam un sadarboties ar profesionāļiem, kuriem ir radniecīga uztvere.

Latvijas mākslas jomas profesionāļu un interesentu vidē valda viedoklis, ka latviešu mākslinieki neprot sevi pārdot. Vai šādas prasmes māksliniekam vispār ir nepieciešamas?
Latvijā tā ir sistemātiska problēma. Māksliniekam nevajadzētu pārmest, ka tas kaut ko neprot, bet drīzāk šis jautājums būtu jāadresē kultūrpolitikas kompetences virzienā, kas veido vidi. Savukārt personīgā līmenī, tas ir jautājums par izvēlēm un iestatījumiem, niansētiem kompromisiem un attieksmju kopumu. Manuprāt, mākslinieki nereti domā, ka tur, kur spīd “gaismiņas”, tur ir kāda viengabalaina laime. Mākslinieki, kas ir “jāņtārpiņu laukā” savukārt nereti labprāt gribētu būt neatkarīgāki.

Zinu, ka aizraujaties ar kino, literatūru, filozofiju un psihoanalīzi. Arī šajā laikā noteikti esat noskatījies kādu jaunu filmu vai izlasījis kādu saistošu publikāciju. Vai varat padalīties ar to, kas jūs pēdējā laikā ir iespaidojis?
Vakar noskatījos filmu par zviedru gleznotāju Hilmu af Klintu. Mani pēdējā laikā saista “Re-Enchantment” jēdziens. Man ir sajūta, ka reizēm racionalizētajai pasaulei pietrūkst burvības spēka un spējas apstiprinoši novērtēt un priecāties par to, kas ir apkārt. Mītiskais vērojums jaunā ietvarā, integrējot izjautājošo skatījumu, varētu būt saistošs veids kā paraudzīties uz pasauli ar jaunām acīm, nesteidzoties devalvēt ikkatras lietas būtību caur kritisko skatījumu. Reflektīva skepse palīdz atbrīvoties no dogmām, bet tā arī nereti vēršas pret lietām, kuras apšaubīt ne vienmēr ir atbilstoši.

Ēriks Apaļais

Ēriks Apaļais tiek uzskatīts par vienu no šobrīd visveiksmīgākajiem jaunās paaudzes māksliniekiem Latvijā. Viņa alma mater ir Vizuālās mākslas augstskolā Hamburgā, kuru absolvējot, E. Apaļais ieguva Karl H.Dice balvu par gada labāko diplomdarbu un DAAD jeb Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta balvu par izciliem sasniegumiem. 2019. gadā E. Apaļais ar gleznu sēriju “Zemes dienasgrāmatas” bija Purvīša balvas kandidāts. 2020. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā norisinājās mākslas teorētiķes un praktiķes Katerinas Gregosas kūrētā Ē. Apaļā personālizstāde “Ģimene”, piedāvājot mākslinieka līdzšinējās darbības pārskatu.

Signet Bankas mākslas kolekcijā atrodas divi Ē. Apaļā glezniecības darbi, kurus vieno pelēcīga tonalitāte un vizuāli, pat arhetipiski simboli. Abos no tiem iekļauti arī semantiski elementi, kas raksturīgi E. Apaļā gleznieciskajai metodei.