Investīciju vides apskats 07/2026

Atvieglojums, ko tirgi guva no jūnijā panāktās ASV un Irānas miera vienošanās, izrādījās īslaicīgs. Pamiers sabruka 8. jūlijā, un līdz mēneša vidum Brent nafta, kas mēnesi sāka četru mēnešu zemākajā līmenī pie 71,57 ASV dolāriem, 23. jūlijā pietuvojās 101 ASV dolāru atzīmei, pirms triecienu pauze mēneša izskaņā cenu atkal nospieda līdz aptuveni 88 ASV dolāriem, tomēr arī pēc šīs korekcijas jūlijs naftai bija spēcīgākais mēnesis kopš marta. Taču jūlija tirgus drāmas epicentrs atradās nevis Persijas līcī, bet Seulā, kur beidzot materializējās atmiņas mikroshēmu koncentrācijas risks, uz kuru jau iepriekš bijām norādījuši: KOSPI piedzīvoja sliktāko mēnesi kopš 1997. gada Āzijas finanšu krīzes, lai pēdējā tirdzniecības dienā uzrādītu lielāko vienas dienas kāpumu indeksa vēsturē. S&P 500 mēnesi noslēdza faktiski bez izmaiņām (0,1%), Nasdaq Composite mākslīgā intelekta (MI) akciju korekcijas dēļ zaudēja 2,6%, savukārt Dow izcīnīja 0,3% pieaugumu – jau ceturto pozitīvo mēnesi pēc kārtas. Eiropa atkal izrādījās klusais līderis: stabilas peļņas sezonas nesta, STOXX 600 kāpa par 1,5% un 31. jūlijā sasniedza rekordaugstu līmeni, nostiprinot ceturto mēneša pieaugumu pēc kārtas.

Koreja maksā koncentrācijas cenu

Korejas tirgus, kura struktūru jau iepriekš norādījām kā “bipolāru” – Samsung Electronics un SK Hynix kopā veido aptuveni pusi no KOSPI vērtības, kļuva par jūlija centrālo stāstu. Rekordliels maržinālo aizņēmumu skaits bija koncentrēts tieši tajās akcijās, kas krita visstraujāk, un korekcija pārauga izpārdošanas vilnī: maržas prasības saņēma vairāk nekā 1,2 milj. kontu – aptuveni katrs trīsdesmitais Korejas pieaugušais. Situāciju vēl saasināja Korejas Bankas 16. jūlija lēmums pirmo reizi kopš 2023. gada paaugstināt procentu likmes, sašaurinot likviditāti tieši piespiedu pārdošanas brīdī. Mēneša pēdējā nedēļā, kad indekss jau atradās 27% zemāk par jūnija maksimumu, Ķīnas panākumi DUV litogrāfijā (pusvadītāju ražošanas tehnoloģija) un CXMT (atmiņas mikroshēmu ražotājs) IPO Šanhajā lika apšaubīt pieņēmumu par Korejas dominanci atmiņas mikroshēmu tirgū. Sekoja kapitulācija, kas pirmo reizi indeksa vēsturē divas dienas pēc kārtas iedarbināja tirdzniecības apturēšanas mehānismus, un KOSPI mēnesi noslēdza ar 22% kritumu. Tomēr, kad Microsoft un Amazon apstiprināja, ka pieprasījums pēc MI infrastruktūras joprojām strukturāli pārsniedz piedāvājumu, indekss pēdējā tirdzniecības dienā pieauga par rekordlielajiem 18%, bet SK Hynix akcijas sasniedza 30% dienas pieauguma limitu. Zīmīgi, ka fundamentālie rādītāji paniku tā arī neapstiprināja – Korejas mikroshēmu eksports jūlijā pieauga par 179% gada griezumā, sasniedzot 41 mljrd. ASV dolāru.

Japāna aplīp ar Korejas vīrusu

Tokija pārslimoja to pašu vīrusu vieglākā formā. Tā kā indeksa kāpumu līdz pat jūnijam bija virzījuši MI un pusvadītāju smagsvari, Japāna nespēja izvairīties no šo pozīciju norieta pat ar vājākas jenas atbalstu: Nikkei, jūnijā sasniedzis rekordaugstu līmeni – tuvu 72 000 atzīmei, jūlijā zaudēja aptuveni 8,7% – pirmo reizi piecu mēnešu laikā noslēdzot mēnesi mīnusos. Vissmagāk cieta atmiņas mikroshēmu ražotājs Kioxia, kura akcijas sabruka par 48%, nokrītot zem puses no jūnija maksimuma.

Japānas Banka bāzes likmi saglabāja 1% līmenī, augstākajā kopš 1995. gada, taču galvenie notikumi risinājās valūtas tirgū. Jena bija noslīdējusi līdz 164 jenām par dolāru, zemākajam līmenim 40 gados kopš 1986. gada, pirms Tokija 30. jūlijā veica intervenci jenas atbalstam aptuveni 8,45 trilj. jenu apmērā. Šī, visticamāk, bija lielākā vienas dienas intervence Japānas vēsturē, un tā saņēma retu publisku atbalstu no Vašingtonas – ASV finanšu ministrs Skots Besents nodēvēja jenu par “ļoti zemu novērtētu”.

Peļņas rādītāji uztur MI stāstu dzīvu

Līdz mēneša beigām otrā ceturkšņa rezultātus bija paziņojuši 61% S&P 500 uzņēmumu: 86% pārspēja peļņas uz akciju (EPS) prognozes – augstākais īpatsvars kopš 2021. gada otrā ceturkšņa, savukārt 77% pārsniedza ieņēmumu prognozes, kopējiem ieņēmumiem pieaugot par aptuveni 14%. Apvienotais peļņas pieaugums par 47,4% gada griezumā gan izpušķo realitāti, jo to uzpūta Alphabet vienreizējā peļņa 98 mljrd. ASV dolāru apmērā; izslēdzot to un Amazon (53 mljrd. ASV dolāru), pieaugums sarūk līdz joprojām iespaidīgiem 28,8%, septītajam ceturksnim pēc kārtas ar divciparu kāpumu. Microsoft akcijas, pateicoties Azure rezultātiem, pieauga par 16%, Amazon uz AWS izaugsmes viļņa kāpa par vairāk nekā 15%, par spīti aptuveni 220 mljrd. ASV dolāru lielajiem kapitālizdevumiem, savukārt Meta zaudēja 9%, kamēr Apple kritās par 7% mikroshēmu deficīta dēļ. Eiropā prognozes pārspēja aptuveni puse no pirmajiem pārskatus publicējušajiem STOXX 600 uzņēmumiem, EPS pieaugumam sasniedzot gandrīz 18% gada griezumā.

Likmes nemainīgas, tonis stingrāks

Kamēr akciju tirgi bija pārņemti ar mikroshēmām, jūlija nozīmīgākā pārcenošana, iespējams, notika ASV Valsts kases obligāciju tirgū. 30-gadīgo obligāciju ienesīgums uzlēca līdz 5,25% – augstākajam līmenim kopš 2007. gada, bet 10-gadīgo ienesīgums pārsniedza 4,7% atzīmi. Gan FRS, gan ECB likmes atstāja nemainīgas, taču abu retorika bija visai stingra: FOMC savu diapazonu saglabāja 3,50–3,75% līmenī ar balsojumu 9 pret 3 – trīs komitejas locekļi deva priekšroku tūlītējam paaugstinājumam, kas ir pirmā šāda viedokļu šķelšanās kopš 2016. gada. Savukārt ECB, kas jūnijā ar 25 bāzes punktu paaugstinājumu bija iezīmējusi atgriešanos pie stingrākas politikas, 23. jūlijā likmi saglabāja 2,25% līmenī, vienlaikus 10. septembra paaugstinājumu pasniedzot kā praktiski izlemtu. Mēneša beigās tirgi iecenoja aptuveni 60% varbūtību FRS likmju paaugstinājumam septembrī, bet ECB virzība uz 2,50% bija iecenota gandrīz pilnībā.