Investīciju vides apskats 03/2026

Martā globālā ģeopolitiskā vide strauji pasliktinājās. ASV militārā operācija “Epic Fury” no galvenokārt spekulatīva ģeopolitiskā naratīva pārauga reālā, piedāvājuma puses izraisītā makroekonomiskā šokā, būtiski negatīvi ietekmējot akciju tirgu. Visa mēneša garumā abas puses turpināja apmainīties ar draudiem, raķetēm un citiem militāriem triecieniem. Risks par turpmākām militārām eskalācijām joprojām ir augsts, lai gan 8. aprīlī tika panākta divu nedēļu ilga pamiera vienošanās starp ASV un Irānu, kas izraisīja naftas cenu kritumu un cenu kāpumu citās aktīvu klasēs.

ASV akciju tirgi piedzīvoja plašu un vienlaicīgu lejupslīdi martā. S&P 500 indekss samazinājās par 5,1%, uzrādot sliktāko 1. ceturkšņa sniegumu kopš 2022. gada, savukārt Nasdaq Composite indekss nokritās par 4,8%. Šī nebija vienkārši korekcija esošo augsto valuāciju dēļ, bet gan kopējs risku pārvērtējums. Arī Dow Jones indekss, kas jau bija piedzīvojis desmit mēnešu ilgu uzvaras gājienu, samazinājās par 5,4%. Tādējādi investori novērsās no pozitīviem 2025. gada 4. ceturkšņa atskaišu sezonas rezultātiem un mākslīgā intelekta fokusa, kas kalpoja kā dzinējspēks gada sākumā. Diemžēl Eiropas akciju tirgos zaudējumi bija vēl izteiktāki. STOXX 600 indekss mēnesī saruka par 8,0%, kas ir sliktākais rādītājs kopš 2022. gada jūnija. Eiropa ir lielā mērā atkarīga no Tuvo Austrumu enerģijas importiem un ar mazākām iekšzemes rezervēm, kas reģionu padara neaizsargātu pret pieaugošajām izejvielu izmaksām. Enerģētikas sektors izcēlās kā vienīgais izņēmums, S&P 500 enerģētikas sektoram pieaugot par aptuveni 12%, un STOXX 600 naftas un gāzes indeksam kāpjot par 14,6%.

Naftas cenu svārstības un stagflācijas draudi

Brent naftas cenu straujais kāpums, mēneša laikā cenām pieaugot par vēsturiskiem 60% līdz gandrīz 120 ASV dolāriem, faktiski ir mainījis globālo skatījumu uz krīzi no pārejoša saspīlējuma uz strukturālu šoku. Kamēr 1970. gadu naftas šokus raksturoja embargo, pašreizējo krīzi izraisa Hormuza šauruma de facto blokāde, apturot aptuveni 11 milj. barelu naftas dienā un 20% no globālās sašķidrinātās dabasgāzes (SNG). Atšķirībā no iepriekšējiem cenu kāpumiem, šī situācija tiešā veidā pastiprina inflācijas prognozes, vienlaikus samazinot maržas uzņēmumiem.

Eiropā šis satricinājums šoreiz ir unikāls: Tuvo Austrumu piegāžu zudums sakrīt ar vēsturiski zemām gāzes krājumu rezervēm (vidēji 30% reģionā), un, lai gan Norvēģija joprojām ir nozīmīgs piegādātājs, šobrīd tirgus ir īpaši sensitīvs, jo sākas ikgadējā gāzvadu apkopes sezona. Rezultātā varam novērot cenu karu par atlikušajām globālajām kravām, īpaši tādēļ, ka bojājumi Kataras Ras Laffan SNG rūpnīcā (pasaules lielākā), kuras remontam, pēc aplēsēm, būs nepieciešami 3-5 gadi, potenciāli liecina par piegāžu deficītu vairāku gadu garumā. Rezultāts ir klasisks stagflācijas scenārijs.

Sarežģīti laiki centrālajām bankām

Obligāciju tirgi reaģēja ātri. ASV valsts obligāciju ienesīgums mēneša laikā strauji pieauga, un 10-gadīgo obligāciju ienesīgums sasniedza aptuveni 4,4%, kas ir tuvu augstākajam līmenim pēdējā pusgada laikā, investoriem samazinot cerības uz monetārās politikas mīkstināšanu. Pirms marta investori vēl koncentrējās uz procentu likmju samazinājumu tempu, bet mēneša beigās diskusijas jau bija pārvirzījušās uz to, cik ilgi monetārā politika varētu būt ierobežojoša, un vai inflācijas noturība varētu piespiest pat atjaunot stingrāku politiku. Vācijas valsts obligācijas kustējās tajā pašā virzienā, etalona 10-gadīgo ienesīgumam tuvojoties 3,0%.

Tādējādi obligāciju tirgi apstiprināja to, ko jau norādīja akciju tirgi: investori vairs nediskutē par to, vai konfliktam būs makroekonomiskas sekas, bet gan par to, cik smagas un ilgstošas šīs sekas varētu izvērsties.

Centrālajām bankām tagad jāpieņem realitāte, ka enerģētiskos šokus nav iespējams ignorēt, ja tie notiek salīdzinoši maigās monetārās politikas apstākļos. ECB martu sāka ar inflāciju ap mērķa līmeni, bet mēneša beigās jau novēroja, kā Eirozonas inflācija izauga līdz 2,5% enerģijas cenu dēļ. Tas nostāda Eiropu “procikliskā” stāvoklī, potenciāli piespiežot īstenot ierobežojošu makroekonomisko politiku tieši brīdī, kad izaugsme apstājas. Kamēr ASV pārvar šoku, atrodoties salīdzinoši spēcīgā ekonomiskā stāvoklī, Eiropa saskaras ar tiešu triecienu, kas draud pārvērst ciklisko lejupslīdi ilgstošā ekonomiskā stagnācijā, tāpēc visas acis (un cerības) tagad ir vērstas uz Hormuzas šaurumu.

Drošie patvērumi, kuros nav drošības

Izteikta marta iezīme bija tradicionālo “drošo patvērumu” aktīvu neparedzamā uzvedība. Neskatoties uz pieaugošiem ģeopolitiskajiem riskiem, zelta cena samazinājās par aptuveni 12%, kas liecina, ka, iespējams, šo kritumu izraisīja investoru pielāgošanās augošiem reāliem ienesīgumiem un ASV dolāra dominance, nevis ierastā zelta rezervju uzkrāšana piesardzības nolūkos. Pretēji vēsturiskajām tendencēm naftas cenu straujais kāpums neizraisīja masveida pieprasījumu pēc zelta. Līdzīgi arī bitkoins neizturēja “digitālā zelta” pārbaudi, šajā periodā neuzrādot ievērojamu cenas pieaugumu – tā vietā investori meklēja patvērumu ASV dolārā, kurš bija ļoti pieprasīts, EUR/USD kursam nostiprinoties ap 1,15, kas atspoguļo ASV ekonomikas noturību salīdzinājumā ar citām, energoatkarīgām valstīm.