Investīciju vides apskats 2/2025

Globālie akciju tirgi februārī piedzīvoja pamatīgu volatilitāti, galvenokārt dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ. Eiropas akcijas turpināja pārspēt sāncenšus no ASV un Ķīnas, pateicoties luksusa un aizsardzības sektora akciju kāpumiem un optimismam par iespējamo miera vienošanos Krievijas-Ukrainas karā. Tomēr mēneša beigās cerības uz ātru mieru Ukrainā izgaisa pēc skaļa konflikta starp Trampu un Zelenski Ovālajā kabinetā 28. februārī. Februārī STOXX 600 pieauga par 4,2%, kamēr Vācijas DAX par 5,2%. Tikmēr S&P 500 nokrita par 0,7%, Nasdaq-100 noslīdēja par 1,9%, un Dow Jones zaudēja 1,3%, bet Russell 2000 piedzīvoja lielāko kritumu starp ASV indeksiem, noslīdot par 4,2%. Ķīnas akciju tirgi gan uzrādīja spēcīgu kāpumu, ko veicināja tehnoloģiju sektora akciju rallijs – CSI 300 pieauga par 2,5%, kamēr Shanghai Composite par 2,8%. Kriptovalūtām februāris bija smags – lielākā daļa nokrita par 20-30%, sasniedzot zemākos līmeņus kopš decembra vidus. Bitcoin nokritās zem BTC/USD 90 000, kamēr Ethereum noslīdēja līdz ETH/USD 2 100 līmenim, kas ir ievērojams kritums no ETH/USD 4 000 decembrī, kopumā zaudējot 35% mēneša laikā. Valsts obligācijas atkal pierādīja sevi kā labu portfeļa diversifikātoru, pieaugot bažām par globālās ekonomikas palēnināšanos, – 10-gadīgo ASV obligāciju ienesīgums samazinājās no 4,54% līdz 4,23%. Attiecīgi, gaidāms, ka FRS atliks likmju samazināšanu līdz nākamajam ceturksnim, jo ekonomiskās izaugsmes prognozes ir mīkstinājušās un inflācija paliek noturīga. Marta sanāksmē ECB atkal samazināja galvenās procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Banka arī atjaunināja inflācijas prognozes, tagad paredzot, ka pamatinflācijas līmenis 2025. gadā būs 2,2% un kopējā inflācija – 2,3%.

“Miera dividendes” ēras beigas Eiropā

Kā jau minēts, Eiropas aizsardzības sektora akcijas februārī piedzīvoja strauju kāpumu, reģionam pārvērtējot savus aizsardzības budžetus. Budžetu pārvērtēšana notiek pēc tam, kad Tramps jau vairākas reizes kritizējis Eiropas valstis par nepietiekamiem ieguldījumiem savā drošībā. Viņa retorika varētu norādīt uz iespējamu transatlantisko attiecību sašķelšanos nākotnē, kas varētu nozīmēt ilgstošā “miera dividendes” perioda beigas, no kura Eiropa ir baudījusi ekonomiska rakstura labumus kopš 90. gadiem.Vācijas militārās tehnikas ražotājs Rheinmetall piedzīvoja 31,7% akciju kāpumu, Rolls-Royce akcijas pieauga par 25,0%, Leonardo vērtība kāpa par 26,1%, bet BAE Systems – par 14,3%. Eiropas vadošā aizsardzības indeksa STOXX Europe Total Market Aerospace & Defense cena februārī palielinājās par 12%. Eiropas aizsardzības kompānijas jau gatavojas iespējamam pieprasījuma pieaugumam. Analītiķi prognozē, ka Eiropai būs nepieciešami papildu 300 000 karavīru un IKP tēriņu palielinājums par 0,6%, kas gadā būtu aptuveni EUR 250 miljardi, ja ASV pilnībā atteiktos no drošības garantijām Eiropai. Atbildot uz radušos situāciju, ES martā ieviesa ReArm Europe plānu – aizsardzības fondu, kura mērķis ir piesaistīt gandrīz EUR 800 miljardus, no kuriem EUR 650 miljardi nāks no dalībnieku pašu līdzekļiem, bet EUR 150 miljardi – no aizņēmumiem.

Eiropas un ASV akciju tirgi

Avots: Bloomberg un Signet Bank

Izcils uzņēmumu atskaišu periods

2024. gada 4. ceturkšņa korporatīvo atskaišu periods ir parādījis iespaidīgu S&P 500 uzņēmumu sniegumu dažādos sektoros, lielākajai daļai uzņēmumu pārsniedzot prognozes, neskatoties uz ekonomisko nenoteiktību. Uz 28. februāri 63% S&P 500 uzņēmumu reālie ieņēmumi bija augstāki nekā tika prognozēts, savukārt indeksa gada ienākumu pieauguma temps 4. ceturksnī sasniedza 18,2%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2021. gada 4. ceturkšņa (34,1%). 75% uzņēmumu ziņoja par lielāku peļņu uz akciju (EPS) nekā bija gaidīts, ko galvenokārt veicināja finanšu un IT sektoru izcilie rezultāti.

Visvairāk izcēlās NVIDIA, kas parādīja izcilu ieņēmumu pieaugumu, uzrādot rekordlielus USD 39,3 miljardus ceturkšņa ieņēmumos, kas ir par 12% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 78% vairāk nekā gadu iepriekš. Pieaugumu galvenokārt veicināja kompānijas datu centru segments, kura ieņēmumi palielinājās par 93% salīdzinot ar iepriekšējo gadu un sasniedza USD 35,6 miljardus, pateicoties augošajam pieprasījumam pēc uzņēmuma mākslīgā intelekta un pusvadītāju produktiem. Februārī NVIDIA akcijas pieauga par 7,1%, taču 1. martā tās zaudēja 9% pēc tam, kad Donalds Tramps apstiprināja tarifus pret Kanādu un Meksiku.

Arī citi tehnoloģiju giganti uzrādīja spēcīgus rezultātus. Meta ieņēmumi pieauga par 21%, pateicoties lielākam reklāmu pieprasījumam, savukārt Netflix ieņēmumi palielinājās par 16%, pateicoties jaunu klientu pieplūdumam un cenu politikai. Microsoft un Google ienākumi pieauga par 12%, bet Amazon – par 10%, ko veicināja e-komercija un mākoņdatošanas pakalpojumi. Apple ieņēmumi pieauga par 4%, kas ir tuvu S&P 500 vidējam rādītājam, kamēr Tesla atpalika ar pieticīgu 2% pieaugumu.

Etalona 10-gadu obligācijas

Avots: Bloomberg un Signet Bank

Ekonomiskās tendences neskaidras

Eirozonas ražošanas sektors turpināja piedzīvot grūtības, un parasti spēcīgais pakalpojumu sektors arī piedzīvoja nelielu izaugsmes palēnināšanos. Pakalpojumu PMI samazinājās no janvāra 51,3 rādītajam līdz 50,6 februārī. Savukārt ASV ražošanas un pakalpojumu sektors turpināja paplašināties otro mēnesi pēc kārtas, tomēr ar samazinātu tempu. Ražošanas PMI samazinājās līdz 50,3, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša 50,9 rādītājam, un tas daļēji tika attiecināts uz jauno ASV tarifu politiku, kas izraisīja pieaugošas materiālu izmaksas un piegādes ķēžu traucējumus. Pakalpojumu sektors palika noturīgs, saglabājot izaugsmes trajektoriju, ar PMI pieaugumu līdz 53,5 no 52,5 pagājušajā mēnesī. Savukārt saskaņā ar ADP datiem februārī privātie uzņēmumi algu sarakstus papildināja ar 77 tūkstošiem darbinieku, kas ir mazākais pieaugums septiņu mēnešu laikā. Kā satraucošs signāls ASV, marta sākumā Atlantas FRS IKP izaugsmes prognozes 2025. gada 1. ceturksnim strauji nokritās līdz -2,8%, norādot uz “Trumpcesijas” risku.

Augsta ienesīguma obligāciju indeksi

Avots: Bloomberg un Signet Bank

Dollars un izejvielas mierīgas neskatoties uz troksni

Lai gan pasaule iegrimst arvien dziļākā turbulences periodā, valūtu un izejvielu tirgos joprojām saglabājas relatīvi zema volatilitāte. EUR/USD šaurais tirdzniecības diapazons pagājušajā mēnesī atspoguļo nenoteiktību un skaidra virziena trūkumu. Kopējā cenu kustība joprojām norāda uz spiedienu uz leju līdz 1,0300 līmenim. Ja tirgum izdodas izlauzties un nostiprināties virs EUR/USD 1,0800, mums, iespējams, būs jāpārskata garā dolāra pozīcija.

Mūsu skatījums uz izejvielām lielā mērā paliek nemainīgs. Zelts ir sasniedzis mūsu iepriekšējo mērķi XAU/USD 2 900 līmenī un turpina uzrādīt jaunus cenu rekordus, tāpēc mēs pakāpeniski samazinām savas pozīcijas metālā. Sudrabs zaudē tempu un tam jāizlaužas virs XAG/USD 34 līmenim, lai atgūtu spēku. Tikmēr platīns joprojām ir vājākais no trim metāliem un tam trūkst skaidra virziena. Nafta turpina tirgoties gausi, cenām saglabājoties virs mūsu ilgtermiņa līmeņa, globāliem notikumiem pagaidām neietekmējot to kustību. Tomēr zema volatilitāte bieži vien ir priekšvēstnesis straujām cenu svārstībām, un mēs varētu būt tuvu šādam brīdim.

Zelta cena, USD/oz

Avots: Bloomberg un Signet Bank

Reģionālie notikumi

OMX Baltic Benchmark Growth Index noslēdza mēnesi ar 3,2% pieaugumu. Savukārt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) ir samazinājusi savu ekonomikas izaugsmes prognozi reģionam. ERAB tagad paredz, ka Centrālās Eiropas un Baltijas valstu apvienotais IKP pieaugums 2025. gadā sasniegs 2,7%, kas ir nedaudz mazāk nekā iepriekš prognozēts, tomēr tiek gaidīts, ka 2026. gadā apvienotais IKP pieaugums sasniegs 2,8%, ko atbalstīs spēcīgs darba tirgus. ERAB atjauninātās 2026. gada IKP  prognozes attiecībā uz atsevišķām Baltijas valstīm ir sekojošas: Igaunija – 2,6%, Latvija – 2,5% un Lietuva – 2,7%. Pazeminātā prognoze atspoguļo lēnāku izaugsmi ražošanā, eksportā un ieguldījumos, galvenokārt vājāka pieprasījuma dēļ no attīstītākajām Eiropas ekonomikām. Papildus tam ir publicēti pilna 2024. gada IKP rezultāti Baltijas valstīs – Lietuvas IKP pieauga par 2,6%, bet Latvijas un Igaunijas IKP saruka par attiecīgi 0,4% un 0,3%.