Signet Bank AS Antonijas iela 3 Rīga, LV 1010, Latvija
Tālrunis: +371 67 080 000 Fakss: +371 67 080 001 E-pasts: [email protected]
Pirmdiena – piektdiena no 9:00 līdz 17:30
ASV prezidenta vēlēšanas bija (ir) ne tikai interesantas, bet arī radīja dažus interesantus novērojumus. Pirmkārt, vispārpieņemtais viedoklis no respektētu (vai arī “respektētu”, atkarībā no katra uzskatiem) ekspertu, vadošo ziņu kanālu un vadošo aptauju veidotāju puses izrādījās ļoti tāls no realitātes. TheEconomist, piemēram, Baidena uzvaru vēlēšanās paredzēja ar +90% varbūtību, kas bez šaubām reālos vēlēšanu rezultātus novieto ārpus šāda paredzējuma pieļaujamās kļūdas. Otrkārt, mēģinājumi izskaidrot un interpretēt tirgus uzvedību pirms vēlēšanām, vēlēšanu laikā un pēc tām bija tik pat bezjēdzīgi, kā sekot līdzi ziņu portālos notiekošajam.
Džo Baidens, prognozētais prezidenta vēlēšanu uzvarētājs (vēlreiz, balstoties aptauju rezultātos un ekspertu viedokļos), vēl septembrī netika uzskatīts par “labu kandidātu” pēc finanšu tirgus domām, taču pagāja dažas nedēļas, un viņš kļuva par “pašsaprotamo” iemeslu indeksu izaugsmei – it kā tāpēc, ka tas palielina varbūtību tālākam valsts atbalsta programmām. Protams, šāda loģika izskatījās pievilkta aiz ausīm – pirms tam, piemēram, tirgus baidījās par augstākiem nodokļiem un demokrātu ”uzbrukumu kapitālismam”. Vēlēšanu dienā stipras svārstības fjūčeros tika skaidrotas ar neskaidrību par vēlēšanu iznākumu (lai gan nav līdz galam skaidrs, kā tas kādreiz ir palīdzējis tirgum) vai gaidāmo valdības sastāvu. Tas noved pie trešā punkta – spēlētāji, šķiet, vēl arvien nespēj izlemt, kurš kandidāts ir vēlamāks valsts ekonomikai un finanšu tirgiem. Grūti pateikt, cik ilgs paies, kamēr viņi noformulēs vismaz kaut kādu viedokli.
Pastāv arī ceturtais punkts, kas saistīts ar skumju atziņu par daudzu vadošo viedokļu paudēju nespēju saprast reālo situāciju (vai negribēšanu to atzīt, vai varbūt vienkārši atklātu vienas puses atbalstīšanu), bet šāda diskusija līdz galam neatbilst šī tirgus apskata mērķim, tāpēc labāk pievērsīsimies pagājušā mēneša notikumiem.
Oktobra mēnesī pasaules akciju tirgos dominēja volatilitāte, mēnesim noslēdzoties zemāk. S&P 500 indeksa fjūčeri pazaudēja 3.3%, kamēr Eiropas Dax nokrita par 10%. Protams, ar ASV vēlēšanām saistītie notikumi palielināja tirgos valdošo haosu un spēlēja spēles ar tirgus dalībnieku garastāvokļiem. Eiropas tirgi papildus tam cieta arī no otrā Covid-19 vīrusa viļņa, daudzām valdībām pieņemot lēmumus atgriezties dažādas pakāpes karantīnās. Ja situācija ar pandēmijas otro vilni neuzlabosies (un izskatās, ka tas ir fakts, nevis pieņēmums) un ASV tirgus izlems, ka nav apmierināts ar nākamo prezidentu, tad Eiropas tirgiem saskarsies ar vairākām grūtām nedēļām.
Aptaujas parādīja, ka pakalpojuma sektora, kas ir eirozonas lielākais sektors, sentiments oktobrī samazinājās līdz -11.8, kamēr patērētāju sentiments nokrita līdz -15.5. Oktobrī zonas ekonomiskā aktivitāte atkal iegāja krituma fāzē, korona vīrusa otrajam vilnim ierodoties kontinentā – IHS Markit prognozētajam PMI, kas tiek uzskatīts par labu instrumentu ekonomikas veselības novērtēšanā, samazinoties līdz 49.4 pēc septembrī uzrādītā rādījuma 50.4. Rādītāju uz leju pavilka pakalpojuma sektora PMI, kas oktobrī samazinājās vairāk nekā tika gaidīts. Vācijas ekonomika trešajā ceturksnī pieauga par rekord augstiem 8.2%, kas skaidrojams ar patērētāju tēriņu un eksporta palielinājumu. Šis lēciens seko otrajā ceturksnī piedzīvotajam vēsturiski lielākajam kritienam 10% apmērā, kad principā izgaisa mājsaimniecību tēriņi, uzņēmumu kapitālieguldījumi un tirdzniecība. Ar jauniem karantīnas ierobežojumiem daudzās Eiropas valstīs, izskatās, ka šī atlabšana ilgi neizdzīvos.
ASV ekonomika trešajā ceturksnī palielinājās vēsturiskā tempā (Tirdzniecības ministrija ziņoja par anualizētu izaugsmi 33.1% apmērā), pateicoties valdības pandēmijas atbalsta injekcijām USD 3 triljonu apmērā, kas ievērojami palielināja patēriņu. Izaugsme iekšzemes kopproduktā sekoja otrā ceturkšņa 31.4% kritumam, kas bija lielākais uzskaitītais IKP kritums (datus sāka uzskaitīt 1947. gadā). Sākot izgaist fiskālo atbalstu programmu efektam, oktobrī samazinājās ASV patērētāju noskaņojums – patērētāju sentimenta indekss oktobrī nokrita līdz 100.9, salīdzinot ar septembra 101.3, kamēr ASV biznesa aktivitāte oktobrī palielinājās līdz 20 mēnešu augstākajam punktam.
Ķīnas ekonomikas atlabšana uzrādīja oktobrī uzrādīja miksētus signālus, lai gan pamatā palika stabila. Ražošanas un ne-ražošanas PMI uzrādīja, attiecīgi, 51.4 un 56.2, kamēr kopējais PMI oktobrī bija 55.3, knapi kustoties. Pozitīvi dati no jauniem eksporta pasūtījumiem ir labs signāls tam, ka arī tirdzniecības rādītāji būs stipri. Ķīnas trešā ceturkšņa izaugsme norāda uz tālāku ekonomikas atlabšanu – IKP palielinājās par 4.9% gads-pret-gadu griezumā, kas ir lielāks nekā otrā ceturkšņa pieaugums 3.2% apmērā.
Iepriekšējā mēnesī mēs redzējām diverģenci ASV un Eiropas valdību obligāciju tirgū. FRS ir atkāpusies soli atpakaļ no tirgus spiediena pēc papildus fiskālā stimula no valdības, lai palīdzētu Covid iedragātajai ekonomikai. Savukārt ASV valdība vairāk fokusējās uz prezidenta vēlēšanām, tādējādi jebkādu vienošanos starp abām partijām padarot neiespējamu. Tajā pašā laikā Vācijas obligāciju ienesīgumi turpināja savu ceļu uz leju, radot papildus “motivāciju” arī pārējam EUR kredītu tirgum.
Augsta ienesīguma maržas arī pieredzēja volatilitāti, taču tās spēja mēnesi noslēgt principā tajā pašā vietā. Bloomberg Barclays augsta ienesīguma obligāciju indekss gan Eiropai, gan ASV spēja uzrādīt pieaugumu oktobrī, Eiropai pieaugot par 0.3%, ASV par 0.5%.
Dolāra indekss balansē tieši uz 10 gadus ilgas trenda līnijas, un turpina mūs padarīt mazliet nervozus. Tam ir visi iemesli nokrist zem 89 punktu atzīmes (un tāpat vēlāk doties augstāk), taču tas to nav izdarījis. Vēlēšanu periodi parasti ir ļoti volatīli, tāpēc visticamāk gudrāk šobrīd ir pagaidīt, kamēr nosēžas visi putekļi un tad beidzot izvēlēties savu pozīciju ar kaut kādu pārliecinātību. Līdzīga situācija ir novērojama arī dārgmetālu tirgū.
Eiropas tirdzniecības vietām atveroties 4. novembrī, akciju tirgus nolēma doties rallijā kopā ar pieaugošo varbūtību, ka Džo Baidens ir uzvarējis. Dažas nākamās dienas pēc vēlēšanām parādīs to, vai šis rallijs ir “īsts”. Kamēr tas nav noticis, mēs negribam steigties ar secinājumiem un agresīvu risku palielināšanu. Pat ja septembra vidus un oktobra beigu kritums tiešām ir vienīgā korekcija, uz kuru ir spējīgs akciju tirgus, kaut kāda pauze nākamo dienu laikā ir vairāk nekā ticama. Skatīsimies, kā tirgus turēs savas pozīcijas pie S&P 500 3350-3400 apgabala, un sāksim no turienes.
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Vai piekrīti sīkdatņu izmantošanai, saskaņā ar Privātuma politiku?