Investīciju vides apskats 1/2025

Ne bez pāris pārsteigumiem mēneša beigās, pasaules akciju tirgi janvāri noslēdza ar solīdu pozitīvu atdevi, Eiropas indeksiem pārspējot savus Amerikas sāncenšus, gūstot labumu no bažu mazināšanās par jauniem ASV tarifiem un investoru novirzes no dārgām ASV tehnoloģiju akcijām. S&P 500 janvārī pieauga par 2,7%, Russell 2000 – par 2,5%, Nasdaq-100 pakāpās par 2,2% un Dow Jones uzrādīja 5,0% pieaugumu. Kā jau minēts, Eiropas akcijām klājās labāk – STOXX 600 pieauga par 6,3%, sasniedzot labāko mēneša rezultātu salīdzinājumā ar S&P 500 desmit gadu laikā. Arī Vācijas DAX pieauga par 8,5%. Tikmēr kripto aktīvi nav piedzīvojuši būtiskas svārstības, BTC/USD vērtībai pašlaik atrodoties tuvu 98 500 atzīmei, kas ir par 3,5% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Janvāra FOMC sanāksmē bija nolemts saglabāt dolāra procentu likmes 4,25-4,5% līmenī. FOMC komentāri pašlaik neliecina par likmju samazināšanu tuvākajā nākotnē, norādot uz jauno/veco tarifu negatīvo ietekmi, bezdarba līmeņa stabilizēšanos, ekonomiskās aktivitātes paplašināšanos un stabilu darba tirgu, turklāt, ASV inflācijai joprojām esot augstā līmenī. ECB savukārt samazināja savas galvenās likmes par 25 bāzes punktiem – no 3,15% līdz 2,90%, baņķieriem vērtējot, ka inflācija stabilizēsies vidējā mērķa līmenī – tuvu 2%. Gaidāms, ka ECB turpinās pakāpeniski samazināt likmes, rūpīgi sekojot līdzi sliktām ES ekonomisko datu tendencēm.

Sji nospiež sarkano pogu

Visticamāk, mēneša svarīgākais notikums bija Ķīnas DeepSeek mākslīgā intelekta modeļa atklāšana, kas 27. janvārī izraisīja ASV, Eiropas, Taivānas un Japānas tehnoloģiju, enerģētikas un pusvadītāju ražotāju akciju kritumu divciparu procentu līmenī. Nasdaq Composite, galvenais ASV tehnoloģiju tirgus indekss, piedzīvoja vairāk nekā 3% kritumu. ASV tehnoloģijas giganta NVIDIA akciju cena nokritās par 17%, samazinot tirgus kapitalizāciju par gandrīz 600 miljardiem ASV dolāru, izslēdzot to no pasaulē vērtīgākā uzņēmuma pozīcijas. Starp lielākajiem zaudētājiem bija tādi giganti kā Siemens, kura akcijas nokritās par 20%, Broadcom ar 17% kritumu un AMD, zaudējot 6%.

Vai šis notikums ir radījis jaunu “sputņika momentu” mākslīgā intelekta sacīkstēs starp Ķīnu un ASV? DeepSeek tika izstrādāts par 6 miljoniem ASV dolāru, kas ir tikai neliela daļa no ChatGPT un citu rietumvalstu mākslīgā intelekta modeļu izstrādes izmaksām. Lētais modelis ir radījis šaubas par milzīgiem ASV uzņēmumu izdevumiem mākslīgā intelekta sfērā, kas pēdējos gados ir bijis galvenais tirgus virzītājspēks. Tiek lēsts, ka DeepSeek patērē par 95% mazāk enerģijas nekā analogi un, šķiet, darbojas tikpat labi vai dažos gadījumos pat labāk nekā citi mākslīgā intelekta modeļi. Tikmēr prezidents Tramps paziņoja, ka DeepSeek jāuztver kā modinātājzvans ASV industrijām, un tām ir jābūt “lāzer-orientētām” uz konkurētspēju, lai uzvarētu.

Eiropas un ASV akciju tirgi

Avots: Bloomberg un Signet Bank

Ekonomiskie dati joprojām nav optimāli

2025. gada janvārī Eirozonas ekonomiskajā situācijā bija vērojamas nelielas stabilizācijas pazīmes. Ražošanas PMI indekss pieauga līdz 46,6 punktiem, salīdzinot ar 45,1 punktiem decembrī, norādot uz ažošanas nozares lejupslīdes palēnināšanos, tomēr indekss joprojām ir zem 50,0 punktu sliekšņa. Šis ir jau 17. mēnesis pēc kārtas, kad ražošanas nozarē vērojama lejupslīde. Bloka pakalpojumu sektors joprojām ir stabils, PMI rādītājam šeit sasniedzot 51,3 punktu atzīmi. Eirozonas apvienotais PMI pieauga līdz 50,2 punktiem, liecinot par nelielu privātā sektora aktivitātes pieaugumu. ASV ražošanas sektors piedzīvoja pirmo pieaugumu vairāk nekā divu gadu laikā, ISM PMI janvārī sasniedzot 50,9 punktus. Tomēr šo optimismu mazināja paziņojums par tarifu ieviešanu, kas, visticamāk, palielinās izmaksas ražotājiem un kavēs ražošanas atveseļošanos. Tikmēr ASV pakalpojumu sektors joprojām šķiet noturīgāks un pat labākā stāvoklī nekā Eirozonā. Nodarbinātības rādītāji janvārī liecina, ka ASV darba tirgus joprojām ir spēcīgs. Bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1% līdz 4,0%, tajā pašā laikā radot 143,000 darbvietu. Mājokļu kredītu likmju kāpums ir palēninājies – šobrīd vidējā 30 gadu fiksētā likme ir 7,05%, kas tomēr ir samērā augsta un samazina pircēju interesi. Tā rezultātā mājokļu tirgus ir sasniedzis lēnāko pārdošanas tempu pēdējo piecu gadu laikā– janvārī īpašumi tirgū atradās vidēji 73 dienas.

Etalona 10-gadu obligācijas

Avots: Bloomberg un Signet Bank

Tarifu kari atgriežas

Ieviešot tarifus galvenajiem ASV tirdzniecības partneriem, Tramps ir atkal izraisījis spriedzi globālā tirdzniecībā. Vispirms prezidents noteica 25% tarifu visām precēm no Kolumbijas, ar potenciālu palielināt to līdz 50%, ja Kolumbija atteiktos pieņemt nelegālo imigrantu repatriācijas reisus no ASV. Galu galā Kolumbijas prezidents Petro piekāpās un organizēja repatriāciju ar Kolumbijas valdības lidmašīnām, pēc kā Tramps tarifus atcēla.

Tramps arī paziņoja par 25% muitas tarifu ieviešanu importam no Kanādas un Meksikas, atsaucoties uz bažām par nelegālo migrāciju un fentanila kontrabandu. Tarifi daudz vairāk ietekmēs Kanādu un Meksiku, jo Kanādas eksports uz ASV veido 18% no Kanādas ekonomikas, kamēr ASV eksports uz Kanādu sastāda tikai 1% no ASV IKP. Meksikas eksports uz ASV veido aptuveni 43% no tās ekonomikas, bet ASV eksports uz Meksiku veido ap 2% no ASV IKP. Papildus tam Ķīnas precēm tika piemērots 10% muitas tarifs, Trampam apsūdzot Ķīnu PTO noteikumu pārkāpšanā un opioīdu krīzes veicināšanā, atbalstot fentanila prekursoru eksportu uz ASV. Trampa rīcība izraisīja atbildes no tirdzniecības partneriem. Kanāda atbildēja ar 25% muitas tarifiem ASV precēm 155 miljardu Kanādas dolāru vērtībā, savukārt Meksika īstenoja līdzīgus pasākumus. Tikmēr Ķīna solīja ieviest atbildes tarifus elektronikai un apģērbam.

Lai gan Trampa administrācijas nodoms risināt tādus jautājumus kā nelegālā migrācija un opioīdu krīze ir saprotams, tarifu piemērošana, visticamāk, nav visefektīvākais risinājums. Šādi pasākumi riskē kaitēt attiecībām ar sabiedrotajiem un radīt ekonomiskas sekas ASV patērētājiem un uzņēmumiem, ietekmējot tādas ikdienas preces kā avokado, alus, benzīns, elektronika un apģērbs. Piemēram, paredzams, ka tarifu dēļ ASV visvairāk pārdoto alu Modelo un Corona cenas pieaugs par 4,5%.

Augsta ienesīguma obligāciju indeksi

Avots: Bloomberg un Signet Bank

Dolārs un izejvielas turpina nostiprināties

Kā jau bija minēts iepriekšējā apskatā, ASV dolārs 2025. gadu uzsāka spēcīgi, un arī izejvielas uzrādīja labus rezultātus. Neraugoties uz korekciju, kas turpinājās lielāko janvāra daļu, EUR/USD pāris ir atsācis augšupvērstu tendenci. Iepriekš mēs izcēlām 1,0600-1,0700 zonu kā pievilcīgu līmeni, kur pirkt dolāru, un tirgus pavērsās lejup tieši pirms šīs zonas sasniegšanas. Biržas spekulantu vidū ir teiciens: “Kāds janvāris, tāds arī gads.” Valūtu tirgotāji bieži atzīmē, ka janvāris mēdz noteikt visa gada augstāko vai zemāko punktu. Vai tā būs taisnība, vēl nav zināms, taču no tehniskā viedokļa EUR/USD 1,0650-1,0700 diapazons ir galvenais līmenis, ko vajadzētu vērot, lai nepalaistu garām potenciāli strauju trenda izmaiņu.

Janvārī zelta cenas sasniedza jaunu visu laiku augstāko līmeni – XAU/USD virs 2800, tādējādi sasniedzot arī mūsu prognozētos mērķus. Sudrabs, lai gan uzrādīja pieaugumu, vēl nav ieguvis spēcīgu impulsu, savukārt platīns, izskatās, tikai uzsāk savu ralliju. Naftas tirgū joprojām valda pacietība pirms OPEC+ sanāksmes 3. februārī. Neraugoties uz prezidenta Trampa spiedienu strauji samazināt naftas cenas, gaidāms, ka organizācija pieturēsies pie sava plāna pakāpeniski palielināt piedāvājumu, sākot no aprīļa.

Zelta cena, USD/oz

Avots: Bloomberg un Signet Bank

Baltijas valstu galvenie notikumi

OMX Baltijas Benchmark indekss janvārī pieauga par 6,9%, pateicoties pozitīviem Baltijas valstu IKP rezultātiem un prognozēm. Tikmēr Lufthansa ir iegādājusies 10% daļu airBaltic par aptuveni 14 miljoniem EUR, lai nostiprinātu savu klātbūtni Eiropā un iegūtu piekļuvi papildu lidmašīnām, ņemot vērā piegādes ierobežojumus. Vienlaikus  šī investīcija nodrošina airBaltic būtisku finansējumu turpmākai izaugsmei. Papildus tam Igaunija un Lietuva ir apņēmušās nākotnē ievērojami palielināt savus aizsardzības izdevumus līdz vismaz 5% no IKP, lai izpildītu prezidenta Trampa kārtējo prasību.