Investīciju vides apskats 06/2023

“Svētais karš” pret inflāciju turpinās – nu jau ir pagājis vairāk nekā gads kopš centrālās bankas visā pasaulē uzsāka agresīvo monetāro politiku, lai cīnītos ar šo kaiti. Jūnijs bija bagāts ar lēmumiem paaugstināt likmes: ECB, Zviedrijas Riksbank un Šveices Nacionālā banka izlēma pacelt likmes par 25 bāzes punktiem, Anglijas Banka un Norvēģijas NorgesBank par 50 bāzes punktiem, savukārt ASV Federālo rezervju sistēma nolēma šoreiz “paņemt pauzi”. Tajā pašā laikā galveno baņķieru retorika palika nemainīga – tirgu biedē ar turpmāko likmju paaugstināšanu un papildus solījumiem, ka likmes vēl ilgi saglabāsies augstā līmenī. Tagad tirgus dalībnieku vidū ir plaši izplatīts pieņēmums, ka šogad ir jārēķinās ar vēl vismaz vienu, varbūt pat diviem likmju paaugstinājumiem no ECB un Fed puses.

Akcijas turpina virzīties uz priekšu

Akciju tirgi turpināja augt. Mēnesis bija labs gan vērtību akcijām (value stocks), gan izaugsmes akcijām (growth stocks), gan mazās un vidējas kapitalizācijas kompāniju akcijām. Savukārt Nasdaq 100 indeksam 2023. gada pirmā puse bija vēsturiski vislabākā kopš 1983. gada, indeksam pieaugot par 32%. Apple kapitalizācija pirmo reizi pārsniedza 3 triljonus ASV dolāru un tagad ir lielāka nekā piecu (materiāli, nekustamais īpašums, komunālie pakalpojumi, enerģija un patēriņa preces) no vienpadsmit S&P 500 sektoru kapitalizācija kopā. Tehniski indekss izskatās spēcīgs un varētu pieaugt līdz pretestības zonai ap 4600-4650 pat pirms pārskata sezonas sākuma. 14. jūlijā tradicionāli savus rezultātus sāks prezentēt finanšu sektors: Wells Fargo, JP Morgan, BlackRock, Citi, State Street, savukārt tehnoloģiju gorillas sāks ziņot mēneša beigās. Tirgus rūpīgi sekos līdz, vai neparādās iespējamās ieņēmumu un peļņas pasliktināšanās pazīmes.

Eiropas un ASV akciju tirgi

“Vasaras režīms” FX, dārgmetālu un izejvielu tirgos

Jūnijā cenu svārstību EUR/USD gandrīz kā nebija, pārim paspējot nokļūt nedaudz zem 1,0700 līmeņa, pēc tam atkārtoti pārbaudot 1,1000 zonu. Pašreizējā tirgus vidē dalībnieku arsenāls ir ierobežots un nav daudz variantu; izņemot tikai sekošanu līdzi iepriekšminētajiem cenu līmeņiem, lai iegūtu papildu norādes. Mēs joprojām redzam 1,1050-1,1100 zonu kā spēcīgu pretestības līmeni un 1,0500 kā stabilu atbalstu eiro valūtai.

Arī dārgmetālos iestājies vasaras tirgus režīms, jo cenas gandrīz nav mainījušās. Kopumā mēs to uzskatām par “tvaika uzkrāšanu” nākamai lielajai kustībai. Sudrabs pārbaudīja 22,30-22,70 atbalsta zonu un atlēca no tās, taču šie līmeņi nav pietiekami spēcīgi, lai apstiprinātu, ka svarīgs atbalsta līmenis ir izveidojies (cenas virs XAG/USD 24,60 būtu liels atvieglojums buļļiem). XAG/USD 20 līmenis nedrīkst tikt lauzts, lai tūlītējā buļļu tēze saglabātos.

Volatilitāte naftas (īpaši) un dabasgāzes tirgos bija samērā neliela. Parasti šādiem periodiem seko ļoti vētraini tirgus apstākļi, un mēs joprojām uzskatām jebkuru naftas cenu kritumu tuvāk 60 ASV dolāriem par barelu par potenciālu ieejas punktu ilgtermiņa “garajā” pozīcijā. Dabasgāzes tirgus ir salīdzinoši aktīvāks, bet joprojām ļoti vājš, turklāt svārstīgums šeit samazinās, kas neapšaubāmi ir ļoti labs brīdis, lai nodrošinātos pret cenu kāpuma riskiem.

Zelta cena, USD/oz

(Gandrīz) nekādu labu ziņu ekonomikas jomā

Ķīnā rūpniecības aktivitātes pieaugums jūnijā palēninājās, jo uzņēmēji arvien vairāk uztraucās par sarežģītajiem tirgus apstākļiem. Pasliktinājās patērētāju noskaņojums un palēninājās darbā pieņemšanas temps, un Caixin/S&P Global ražošanas PMI nedaudz samazinājās, lai gan joprojām uzrādīja nelielu aktivitātes pieaugumu. Arī Ķīnas pakalpojumu nozares pieaugums bija lēnākais piecos mēnešos – Caixin/S&P Global pakalpojumu nozares iepirkumu vadītāju indekss jūnijā samazinājās līdz 53,9 punktiem salīdzinājumā ar 57,1 punktu maijā. Saliktais PMI samazinājās līdz 52,5 punktiem salīdzinājumā ar 55,6 punktiem iepriekšējā mēnesī.

Lai gan ASV ražošanas aktivitāte jūnijā samazinājās līdz līmenim, kāds pēdējo reizi bija vērojams, kad valsts atradās uz Covid-19 pandēmijas sliekšņa, izejvielu cenu spiediens saruka, sniedzot atvieglojumu tautsaimniecībai. ISM apstrādes rūpniecības nozarē samazinājās gandrīz par vienu punktu līdz 46,0, kas ir zemākais rādītājs kopš 2020. gada maija. Tomēr izejvielu cenu kritums palīdz ražotājiem – ISM samaksāto izejvielu cenu indekss samazinājās līdz 41,8, kas ir zemākais līmenis šogad. Saskaņā ar ASV valdības pagājušajā nedēļā publicētajiem datiem, uz 1. ceturkšņa beigām ražošanas sektora pēdējo 12 mēnešu apgrozījums samazinājās par 5% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu gadu iepriekš.

Eirozonas ražošanas aktivitāte jūnijā saruka straujāk, nekā sākotnēji tika prognozēts, jo ECB turpināja realizēt stingrāku monetāro politiku. Eirozonas lielākajās ekonomikās bija vērojams straujš ražošanas sektora sarukums – Vācijā tas saruka visstraujāk trīs gadu laikā, samazinoties gan saražoto preču apjomam, gan jauniem pasūtījumiem; Itālija bija vērojama identiska situācijas, un arī Francijas ražošanas sektors turpināja sarukt, bet nedaudz lēnāk, nekā gaidīts. Neraugoties uz turpmāku rūpniecības preču cenu samazinājumu, kopējais pieprasījums Eirozonā samazinājās ar straujāko tempu pēdējo astoņu mēnešu laikā, liekot mazāk pārliecinātām kompānijām pirmo reizi kopš 2021. gada sākuma samazināt darbinieku skaitu. Inflācija blokā turpināja samazināties, galvenokārt degvielas izmaksu sarukuma dēļ, kas daļēji kompensēja pakalpojumu cenu kāpumu – inflācija 20 Eirozonas valstīs jūnijā samazinājās līdz 5.5% salīdzinājumā ar 6.1% maijā.

Etalona 10-gadu obligācijas

“Pagrieziens”, kas nepienāca

Neskatoties uz brīdinājuma pazīmēm par apgrieztām ienesīguma līknēm un šokējoši sliktu patērētāju noskaņojumu, darba tirgū nav vērojamas vājuma pazīmes. Mēs sagaidām, ka tas varētu mainīties kuru katru brīdi, lai gan sākotnējā tēze bija, ka šis “pagrieziens” jau ritēs pilnā sparā. Tomēr arvien vairāk pierādījumu liecina, ka priekšā ir ekonomikas vājums. Turklāt jāpatur prātā sarūkošā Federālo rezervju bilance, kas turpina izsūknēt likviditāti no tirgiem, un bezdarba līmenis, kas ir krietni zem vidējā līmeņa. Arī ASV patērētāji, izskatās, ir iztērējuši savus uzkrājumus, turpinot saskarties ar augstākām cenām veikalos, lielākiem procentu maksājumiem un nemainīgām algām.

Paturot to visu prātā, obligāciju turētājiem varētu būt vēl daži smagi mēneši, jo obligāciju ienesīgumi turpina pieaugt, lai neatpaliktu no centrālo banku monetārās politikas. Tomēr ir cerība, ka līdz rudenim obligāciju tirgi varētu atgūties un sākt savu garo ceļu uz atveseļošanos.

Augsta ienesīguma obligāciju indeksi