Investīciju vides apskats 04/2022

Iepriekšējā reizē mēs rakstījām, ka, lai gan notiekošā konsolidācija / korekcija varētu radīt vēl vienu krituma vilni, daudz negatīvisma vai pat paniku, mēs negaidījām, ka akciju indeksi noslīdēs zem februāra / marta zemākajām vērtībām. Tirgus tomēr nolēma pierādīt, ka mēs kļūdījāmies, S&P 500 sasniedzot 4060 punktu atzīmi pirms sākās “atvieglojuma rallijs”, kad Džeroms Pauels iesaistījās, lai nomierinātu investorus.

Joprojām esam optimistiski noskaņoti

Lai arī cik šokējoši daudziem tas izklausītos, mēs steidzamies norādīt, ka, lai arī esam piesardzīgi, nekādā gadījumā nemainām savu vidēja termiņa skatījumu: tas, ko mēs redzam, nav lāču tirgus sākums, lai gan sajūtas ir tādas, ka mēs jau tajā atrodamies. Jo vairāk S&P 500 tuvojas 4000 punktu atzīmei, jo vairāk mēs dzirdēsim prognozes par 3800, 3600 un pat 3000 punktu līmeņiem. Atcerieties, jo vairāk tirgus krītas, jo pesimistiskāki kļūst tirgus dalībnieki.

Eiropas un ASV akciju tirgi

Lielākajās ekonomikās viss noteikti nav labi

Kā jau bija gaidīts, aprīlī inflācija Eirozonā pieauga līdz vēl vienam rekordaugstam līmenim – 7,5%. Vislielākais vaininieks bija enerģijas izmaksas, taču šeit inflācijas līmenis salīdzinājumā ar martu faktiski samazinājās, bet pārtikas, pakalpojumu un rūpniecības preču cenu kāpums paātrinājās. Tas ļauj mums konstatēt, ka inflācijas “apskāviens” kļūst arvien plašāks. Ražošanas pieauguma tempi aprīlī bija lēnāki galvenokārt izejvielu izmaksu pieauguma dēļ. Eirozonas ekonomika gada pirmajos trīs mēnešos pieauga par 0,2% ar krasu vājināšanos perioda beigās, kas ir saistīts ar karadarbību Ukrainā.

Aprīlī ASV rūpniecības aktivitāte pieauga lēnākajā tempā vairāk nekā pusotra gada laikā, ISM indeksam samazinoties par 1,7 punktiem līdz 55,4. Pakalpojumu nozare, kas veido vairāk nekā divas trešdaļas no ASV ekonomiskās aktivitātes, arī palēninājās. ASV ekonomika pirmajā ceturksnī negaidīti saruka Covid-19 gadījumu pieauguma dēļ – iekšzemes kopprodukts gada griezumā samazinājās par 1,4%.

Sliktus ekonomikas datus veicināja “mājsēde” lielākajās Ķīnas pilsētās. Valsts rūpnīcu aktivitāte aprīlī strauji saruka – oficiālais ražošanas PMI aprīlī samazinājās līdz 47,4 punktiem, salīdzinot ar 49,5 martā, un tas ir otrais samazinājuma mēnesis pēc Nacionālā statistikas biroja datiem. Arī Ķīnas pakalpojumu sektora aktivitāte bija, maigi izsakoties, slikta – Caixin pakalpojumu PMI aprīlī sasniedza 36,2 punktus (otrais zemākais līmenis kopš aptaujas sākuma 2005. gadā), salīdzinot ar 42 punktiem martā.

Augsta ienesīguma obligāciju indeksi

Eiro padodas, naftas cenas konsolidējas

Ir pagājis kārtējais kara mēnesis, un šķiet, ka tirgi sāk pierast pie šiem apstākļiem. Pēdējā laikā jau vairākas reizes esam pieminējuši EUR/USD 1,0600 atbalsta līmeni, un tas beidzot ir padevies. Tirgus “iztīrīja” orderus zem 1,0600, taču tam, vismaz pagaidām, nesekoja vērā ņemams turpinājums. Ilgtermiņa grafiki rāda skaidri definētu EUR/USD horizontālo atbalstu ap 1,0450-1,0500 apgabalu, kas pēdējo 7-8 gadu stabili turējās pretī lāču uzbrukumiem. Lai gan tuvākajā nākotnē tirgus varētu atkal noturēt šo atbalstu un “atlēkt” līdz 1,1000-1,1100 līmenim, tagad pastāv nopietni draudi, ka galu galā 1,0450 zonas pretestība tiks lauzta, kā rezultātā, visticamāk, mēs ieraudzīsim nopietnu izpārdošanu. Iemesli tam galvenokārt ir tie paši – karš ir pārāk tuvu Eirozonai, resursi Eiropā ir daudz dārgāki un ASV ir pievilcīgākas procentu likmes.

Pēc ļoti “emocionālā” marta naftas cenas joprojām nav stabilas, taču svārstīguma amplitūda samazinājās. Šāda tirgus uzvedība ir ierasta konsolidācijas fāzē, jo cena mēģina uzkrāt pietiekamu impulsu, lai atkārtoti pārbaudītu iepriekšējos maksimumus pie 140 dolāriem par barelu. Kas zina, “melnais zelts” varētu pat mēģināt pietuvoties USD/bbl 180 līmenim. No otras puses, pasaule “alkst” pēc lētākas naftas un vienmēr pastāv risks, ka tā vietā, lai cenas sasniegtu jaunos maksimumus, mēs varētu redzēt to kritumu USD/bbl 80 virzienā.

Zelta cena, USD/oz

Pauels nomierina tirgus

Obligāciju tirgi turpina iecenot procentu likmju paaugstināšanu, lai gan centrālās bankas cenšas nomierināt investorus. Savā jaunākajā paziņojumā un intervijā FOMC izvēlējās līdzsvarotāku toni, nekā daudzi gaidīja, mazinot bažas, ka straujāka likmju paaugstināšana varētu sagraut ekonomiku. Jā, FOMC paaugstināja bāzes procentu likmi par 50 bāzes punktiem līdz diapazonam 0,75% -1%, kas ir lielākais kāpinājums pēdējo 22 gadu laikā, taču Džejs Pauels nekavējoties paziņoja tirgiem, ka, lai gan inflācija ir viņa galvenā problēma, Fed pašlaik “aktīvi neapsver likmju paaugstināšanu par 75 bāzes punktiem”. Kā izteicās Džims Reids no Deutsche Bank: “Fed tīši vai netīši nolēma, ka tirgos šobrīd ir bijis pietiekami daudz stresa, un ierobežoja potenciālos īstermiņa politikas virzienus.” Līdz ar to, ASV parāda ienesīguma līkne tagad ir gandrīz plakana.

Etalona 10-gadu obligācijas