Signet Bank AS Antonijas iela 3 Rīga, LV 1010, Latvija
Tālrunis: +371 67 080 000 Fakss: +371 67 080 001 E-pasts: [email protected]
Pirmdiena – piektdiena no 9:00 līdz 17:30
Mēneša otrajā pusē koronavīrusa izplatīšanās radīja redzamu paniku visā pasaulē. Tirgi baidās no epidēmijas, kura paralizētu darbu Ķīnas rūpnīcās, un, ņemot vērā tās ekonomikas izmēru, tirdzniecības apstāšanās ar Ķīnu noteikti ietekmētu pasaules ekonomiku. Šobrīd lielākie riski saskatāmi aviācijas nozarē, atcelto pasažieru lidojumu dēļ, taču riski pastāv arī krāsaino metālu un derīgo izrakteņu sektorā. Vēsture rāda, ka briesmas ir vairāk ziņu portālu virsrakstiem raksturīga lieta, nevis reāls globāls drauds, tāpēc “melnā gulbja” notikuma varbūtība, kas izraisītu akciju tirgus sabrukumu, ir ļoti maza.
Jebkurā gadījumā Ķīnas ražošanas sektors janvārī sabremzējās pēc mērenas izaugsmes pēdējo divu mēnešu laikā, koronavīrusa draudiem uzliekot papildus slogu jau tā grūtībās nonākušajai ekonomikai. Lai ierobežotu vīrusa izplatību, tika ieviesti ievērojami satiksmes ierobežojumi un publiskās veselības prasības, radot apgrūtinājumu transporta, tūrisma un mazumtirdzniecībās sektoriem. Ķīnas pakalpojumu sektora aktivitāte janvārī uzlabojās, taču, protams, pastāv risks, ka sektors piedzīvos ievērojamu kritumu, kad iepirkšanās centri, restorāni un kinoteātri saskarsies ar ievērojamu ienākumu kritumu, cilvēkiem izvēloties izvairīties no publiskām vietām.
Vācijas mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi decembrī samazinājās vairāk nekā tika gaidīts, radot bažas par to, ka privātais patēriņš Eiropas lielākajā ekonomikā ir nolaidis tvaiku pēdējos gada mēnešos. Francijas ekonomika pēdējā ceturksnī mazliet samazinājās, palēninoties patēriņam un investīciju apjomam, kā arī kompānijām samazinot krājumu apjomus. Papildus tam Francijas biznesa aktivitātes palielinājums janvārī bija lēnāks kā decembrī, sasniedzot četru mēnešu zemāko punktu.
ASV ekonomika jau otro gadu pēc kārtas nespēja sasniegt administrācijas noteikto izaugsmes tempu 3% apmērā, uzrādot lēnāko izaugsmi pēdējo trīs gadu laikā, kas skaidrojams ar biznesa investīciju apjomu vēl lielāku samazinājumu un tirdzniecības karu radītājām sekām. Ekonomika iepriekšējā gadā auga par 2.3%, un tā bija lēnāka izaugsme kopš 2016. gada. Savukārt ASV ražošanas apjoms decembrī negaidīti palielinājās, samazinājumu autotransporta ražošanā atsverot palielinājumam ilglietojamo preču, ēdienu un dzērienu, kā arī citu produktu segmentos.
Mēneša sākumā iezīmējās pēdējais posms tirdzniecības sarunās starp ASV un Ķīnu. Šo faktu neapšaubāmi investori un akciju tirgus visā pasaulē uztvēra pozitīvi, jo nepārtrauktās spekulācijas par termiņiem un nosacījumiem, kā arī regulārā šantāža abu pušu izpildījumā pēdējo divu gadu laikā bija radījusi daudz nezināmā un palielinājusi risku globālās ekonomikas lejupslīdei. Tagad mēs uz kādu laiku varam aizmirst par šo sarunu atsākšanos, jo nākamā sarunu fāze sāksies pēc ASV prezidentu vēlēšanām, kuras notiks šī gada beigās. Līdz šim Trampa administrācija ir sasniegusi mērķus visās kategorijās – Ķīna ir apņēmusies nākamo divu gadu laikā iegādāties produktus 200 miljardu USD vērtībā, izmainījusi likumdošanu par labu patentu aizsardzībai un padarījusi savus finanšu tirgus pieejamākus. ASV no savas ir spējusi saglabāt lielāko daļu muitas nodevu no Ķīnas ievestajām precēm.
Drīz pēc tirdzniecības līguma parakstīšanas Tramps efektīvi sevi pieteica arī ģeopolitiskajā arēnā. Prezidents pavēlēja uzbrukt galvenajai Irānas un, iespējams, visa reģiona militārpersonai. Akciju tirgus, naftas cenas un dārgmetāli asi reaģēja sekojošajiem ziņu virsrakstiem par iespējamu militāru konfrontāciju, terorisma draudiem u.c. pretreakcijām, taču Teherānas atbilde bija diezgan lēna, ļaujot tirgiem ātri atgūties, un vēlreiz atgādinot to, ka konfliktu izraisīti kritumi tirgū ir laba iespēja “pirkt kritumā” (buy the dip).
Janvāris obligāciju tirgum bija diezgan mainīgs mēnesis. Mēneša nobeigumā palielinājās uztraukums par koronavīrusa ietekmi uz kompāniju peļņu, tā kā liela daļa tirdzniecības un daļa ražošanas Ķīnā ir apturēta. Mazs palielinājums visās riska prēmijās pret krītošiem etalonu ienesīgumiem nozīmēja nemainīgu atdevi augsta ienesīguma obligāciju tirgū gan Eiropā, gan ASV. No šī procesa ieguva valdību un investīciju reitinga obligāciju tirgus. Bloomberg Barclays US Aggregate obligāciju indekss un tā Eiropas ekvivalents uzrādīja gandrīz 2% pieaugumu janvāra mēnesī.
Tikai dažas lietas ir tiešām mūžīgi nemainīgas, taču izskatās, ka EUR / USD pāris ir viena no tām. Ir pagājušas dienas, nedēļas, mēneši, bet skaitļi forex ekrānos ir principā tik pat statiski kā bildes. Janvāra mēnesī valūtas pāris spēja sasniegt gan 1.1230 līmeni, gan 1.0990, taču tagad ir atgriezies neitrālajā 1.1055 zonā. Vēl arvien, tāpat kā pirms jau daudzām nedēļām, mēs turpinām vērot 1.1200 līmeni kustībai uz augšu un 1.0970 līmeni kustībai uz leju no šī ļoti šaurā tirdzniecības kanāla.
Zelts ir ar labu atbalstu un atrodas skaidri nosakāmā augšupejošā trendā jau kopš 2018. gada vidus. Izskatās, ka visas sliktās ziņās jau ir iekļautas cenā, un ārprātīgi lielās fjūčeru pozīcijas to tikai apstiprina. Tāpat kā iepriekš, mēs domājam, ka zelts ir jutīgs pret akciju tirgus kustībām, tāpēc, ja/kad akciju tirgus veiks korekciju, tas var pozitīvi ietekmēt zelta cenu. Līdz tam brīdim visgrūtāk atbildamais jautājums ir tāds, vai šī pārmērīgi augstā zelta cena spēs pastāvēt bez korekcijas zemāk? Sudrabs turpina jau labi atrasties jau labi iepazītajā diapazonā starp 19.50 un 17.40 dolāru par Trojas unci. Janvāra mēnesī sudrabs pārbaudīja gan 18.80 līmeni, gan 17.45 līmeni, tāpēc mēs turpinām spēlēt XAG/USD 17-19 līmenī. Ja cena noslīdētu līdz 16.50, to varētu uzskatīt par pirmo nopietno brīdinājumu.
Galvenais iemesls korekcijai janvāra beigās ir atrodams FRS darbībās. Kā Jūs zināt, jau no pagājušā gada vidus FRS piekopj īpaši stimulējošu monetāro politiku. Pēc procentu likmju samazinājuma cikla mēs novērojam ciklu ar FRS bilances palielināšanu, pērkot valsts vērtspapīrus. No septembra vidus līdz decembra beigām finanšu tirgi piedzīvoja apmēram 400 miljardus ASV dolāru lielu likviditātes palielinājumu, palīdzot jau iepriekš minētajam S&P 500 un citu riskantu aktīvu pieaugumam gada otrajā pusē. Taču janvārī FRS ir pārtraukusi obligāciju pirkšanu, lai gan papildus likviditāte turpina tikt nodrošināta ar atpakaļpirkšanas darījumiem. Var diezgan droši apgalvot, ka FRS apturot (vai pārtraucot) monetāro stimulāciju, palielinātas volatilitātes periods atkal atgriezīsies finanšu tirgos.
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Vai piekrīti sīkdatņu izmantošanai, saskaņā ar Privātuma politiku?