Bankas un māksla – no Mediči līdz Deutsche Bank

Paraugs kā koeksistēt – tā varam definēt banku sektora un mākslas jomas līdzāspastāvēšanu, kas vērojama jau kopš viduslaikiem. Šīs divas tik atšķirīgās nozares ir izveidojušas vairākus saskares punktus, no kuriem daļa laika gaitā saglabājušies nemainīgi. Šobrīd, saistībā ar Covid-19 izplatību, vēlme investēt tādā nelikvīdā aktīvā kā māksla ir īslaicīgi mazinājusies, tomēr, vērojot banku sektora un mākslas jomas vēsturisko sadarbību, iespējams secināt, ka baņķieriem vēlme iegādāties mākslas darbus ir bijusi un būs vienmēr.

Pirmā banku un mākslas nozaru mijiedarbība vērojama jau 13. gadsimtā, kad baņķieri iegādājās mākslas darbus ar mērķi izpirkt grēkus un parādīt sociālo stāvokli. 16. gadsimtā reliģiskā ietekme mazinājās, un baņķieriem parādījās citi motīvi – tie kļuva par patroniem, lai ar mākslas un arhitektūras palīdzību veidotu savas individuālās varas mitoloģizāciju. Zināmākais piemērs ir Mediči patronāža – viņu aizbildniecībā savu talantu attīstīja tādi mākslinieki kā Donatello, Mikelandželo, Sandro Botičelli un Leonardo da Vinči. 17. gadsimtā māksla lielā mērā kļuva par patērētāju preci un bieži tika izmantota kā norēķinu valūta. Zināms, ka mākslinieki pat izmantoja savus mākslas darbus kā aizdevuma ķīlu. 18. un 19. gadsimtā bankas sniedza nozīmīgu atbalstu pirmo akadēmisko mākslas izglītības iestāžu un nacionālo muzeju izveidē.

 Pagrieziena punkts mākslas un banku jomu savstarpējā sadarbībā bija 20. gadsimta 40. gadi, kad mākslas centrs no Parīzes, Eiropā pārvietojās uz Manhetenu, ASV. Īsi pēc šīs mākslas centru maiņas, “Chase Manhattan Bank” prezidents Deivids Rokfellers  izveidoja programmu bankas mākslas kolekcijas izveidei, kas noteica tā laika banku korporatīvo kolekciju nākotnes vīzijas. Tā bija viena no pirmajām komerciālajām mākslas kolekcijām šī jēdziena mūsdienu izpratnē.

Šobrīd viena no lielākajām komerciālajām mākslas kolekcijām pasaulē pieder “Deutsche Bank”. Tās pirmsākumi meklējami 1979. gadā, kad tika iepirkti pirmie glezniecības, tēlniecības, fotogrāfijas un grafikas tehnikās radītie darbi. Kolekcijas kopējā vērība sasniedz 500 miljonus dolāru – tas ir salīdzinoši mazais skaitlis, jo “Deutsche Bank” interešu fokusā ir tieši jauni, perspektīvi mākslinieki. Tie “Deutsche Bank” kolekcijas darbi, kuriem šobrīd ir vislielākā vērtība, tika iegādāti vēl pirms to autori bija kļuvuši par vispasaules mākslas pasaules grandiem. Piemēram, Gerharda Rihtera 1981. gadā radītais triptihs “Abstraktes Bild (Faust)” tika iegādāts par 12 miljoniem dolāru, bet 2020. gada februārī slēgtā darījumā banka to pārdeva kādam anonīmam pircējam par trīs reizes lielāku summu.[1]

Pakļaujoties laikmetu mainīgajām tendencēm, mākslinieku un baņķieru attiecības kopš Mediči ēras ir transformējušās un ieguvušas darījuma raksturu. Mūsdienās māksla vēl arvien ir statusa simbols, tomēr baņķieri mākslu uztver arī kā investīciju un interjera elementu, kas ietekmē gan organizācijas vidi, gan personālu. Mākslas kolekciju veidošana ir arī daļa no banku mārketinga stratēģijas, tādā veidā stāstot par bankas vērtībām. Šobrīd ir grūti prognozēt, kā banku un mākslas jomas mijiedarbība attīstīties, tomēr skaidrs ir viens – māksla baņķieru interešu lokā noteikti paliks.

^{[1] Kazakina, K. 2019. Deutsche Bank Pulls Iconic Artworks From Its New York City Lobby. Bloomberg. www.bloomberg.com/news/articles/2019-07-12/deutsche-bank-pulls-iconic-artworks-from-its-new-york-city-lobby}