Baltijas finanšu tirgus izaugsmes perspektīvas 2025. gadā, neskatoties uz izaicinājumiem

Baltijas finanšu tirgi 2024. gadā turpināja demonstrēt attīstības potenciālu, neskatoties uz globālajiem un reģionālajiem izaicinājumiem, ģeopolitisko un ekonomisko situāciju. Kaut arī IPO skaits 2024. gadā bija mazāks nekā iepriekšējos gados, divi jauni uzņēmumi veiksmīgi kotējās Rīgas biržā (viens no tiem, lielākais IPO Latvijā pēdējo gadu laikā – Eleving Group, piesaistot 29 milj. eiro), apliecinot Baltijas tirgus dzīvotspēju.

Obligāciju tirgus 2024. gadā sasniedza jaunus rekordus Baltijas biržā ar 105 emisijām (pieaugums darījumu skaita ziņā par 14% un finansējumā par 56%, salīdzinot ar 2023. gadu), norādot uz pieaugošo investoru interesi par drošākiem finanšu instrumentiem.

Tas apliecina Baltijas reģiona spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un piesaistīt kapitālu,

uzsver Voldemārs Strupka, Signet Bank ieguldījumu eksperts.

Tomēr reģionam joprojām ir fundamentāli izaicinājumi – zema likviditāte un salīdzinoši neliels investoru loks. Nasdaq Baltic dienas apgrozījums sasniedz vidēji 2-3 milj. eiro, būtiski atpaliekot no attīstīto valstu tirgiem. Investoru piesaiste un zemie kredītreitingi ir galvenie šķēršļi, kas kavē tirgus izaugsmi nākamajā un turpmākajos gados. Tomēr, ASV akciju tirgus augstas valuācijas un strukturālās problēmas, arī politiskās krīzes, ar kurām sastopas Eiropas galvenās ekonomikas, kā arī pēdējo gadu tirgus dalībnieku centieni to atdzīvināt, ļauj cerēt, ka vietējais finanšu tirgus sniegums būs labāks par ASV un Eiropas sāncenšiem un labāks nekā tas bija 2024. gadā.

Ģeopolitiskā situācija noteikti apgrūtina daudzu ārvalstu investoru piesaisti, kas šobrīd ir būtiski svarīgi, lai veicinātu kapitāla tirgus attīstību reģionā, jo vietējais tirgus nespēj nodrošināt pietiekamu kapitālu straujai izaugsmei. Turklāt, redzot lielo atšķirību sniegumā starp Baltijas un pasaules lielākiem indeksiem, investori bieži secina, ka, ja tirgus ir stagnējis, nav vērts piedalīties, vai / un pieprasa augstāku riska prēmiju. Papildu izaicinājumu rada zemie Baltijas valstu kredītreitingi, kas investoru acīs samazina reģiona pievilcību. Turklāt, “Latvijas Gāzes” akciju delistēšana 2024. gadā negatīvi ietekmēja Rīgas biržas indeksu, samazinot to par vairāk nekā 40% nepilnu divu nedēļu laikā.

Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, prognozes par eiro procentu likmju turpmāko samazināšanu, inflācijas normalizēšanos un IKP pieaugumu 2025. gadā 2-3% apmērā visās trijās Baltijas valstīs piepildīsies, tas radīs labvēlīgu investīciju vidi.

Taču jāatceras, ka tirgus ne vienmēr “iet kopā” ar ekonomiku”. Kaut gan šobrīd Baltijas tirgi tiek klasificēti kā “pierobežas tirgi” (Frontier Markets), reģiona attīstība un vietējo tirgus dalībnieku centieni veicina pozitīvāku noskaņojumu,

skaidro V. Strupka.

Baltijas finanšu tirgus dzīvotspēja, neskatoties uz ģeopolitiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem apliecina reģiona potenciālu. Lai gan joprojām pastāv vairāki ierobežojumi, tostarp zemā likviditāte un investoru piesaistes problēmas, 2025. gada prognozes rada cerību uz turpmāku izaugsmi un stabilāku tirgus vidi.