Investīciju vides apskats 04/2021

Aprīlī pasaules akciju indeksi uzrādīja lēnu izaugsmi ar zemu volatilitātes līmeni. Pašās mēneša beigās S&P 500 indekss sasniedza 4219 punktu atzīmi, gūstot atbalstu no prognozētas stimulējošās monetārās un fiskālās politikas turpināšanās gan no centrālo banku, gan valdību puses. FRS oficiāli apstiprināja to, ka turpinās izmantot visus pieejamos instrumentus, lai atbalstītu ekonomiku, un obligāciju atpirkšana QE programmas ietvaros turpināsies ar vismaz šī brīža apjomu.

Eiropa – jau ierasti “vājais posms”

Pateicoties Baltā nama iespaidīgajai 1.9 triljonu USD atbalsta programmai, ASV ekonomika piedzīvo sprādzienveida pieaugumu pieprasījumā. Arī ASV privātie algu saraksti uzrādīja 742 000 jaunu darbavietu rašanos mēneša laikā, kas ir lielākais pieaugums pēdējo septiņu mēnešu laikā, kompānijām steidzoties audzēt ražošanas tempus. Jaunu darbinieku algošanas tempu paātrinājums bija novērojams visos sektoros – atpūtas un izmitināšanas sektoram pievienojot 237 000 darbavietu, ražošanas sektoram pievienojot 55 000 darbiniekus un celtniecības sektoram pievienojot 41 000 darbavietu.

Eiropas un ASV akciju tirgi

Eirozonas rūpnīcu aktivitātes pieaugums aprīlī, pateicoties paaugstinātam pieprasījumam, sasniedza jaunu rekordu. Francijas ražošanas izaugsme mazliet atslāba no martā sasniegtā augstākā punkta, ražošanas ķēžu vājajām vietām nobremzējot izaugsmi, kamēr Itālijas rūpnīcu aktivitāte pieauga ar ātrāko tempu datu fiksēšanas vēsturē. Vācijas ekonomika pirmajā ceturksnī samazinājās par 1.7%, valstij atrodoties karantīnas stāvoklī jau kopš novembra. Eirozonas ekonomika pirmajos trīs gada mēnešos samazinājās mazāk nekā tika gaidīts – sākotnējie dati parāda 0.6% ceturksnis-ceturksnis samazinājumu un 1.8% gads-gads kritumu. Šis kritums tehniski nozīmē eirozonas ieiešanu recesijā, ņemot vērā 0.7% ceturkšņa IKP kritumu 2020. gada pēdējā ceturksnī.

Ķīnas rūpnīcu aktivitāte un ne-ražošanas izaugsme aprīlī palēninājās un nesasniedza sākotnēji prognozēto, ražošanas ķēžu vājajām vietām un pieaugošajai izmaksu bāzei bremzējot procesu.  Sagaidāms, ka Ķīnas tirdzniecības bilances pārpalikumam aprīlī pārsniegs 28 miljardus USD, pēc jau martā uzrādītā pārpalikuma 13.8 miljardu USD apjomā. Lai palielinātu iekšējo patēriņu, Ķīna maijā plāno dažādas patēriņu stimulējošas aktivitātes, piemēram, patērētāju preču Expo, automašīnu šovus, izpārdošanas kampaņas e-komercijas platformās, kā arī vēl citus pasākumus.

Etalona 10-gadu obligācijas

Eiro atrod atbalstu, dārgmetāli uzsāk savu ralliju

Iepriekšējā mēnesī, redzot ASV dolāra izlaušanos, mēs norādījām uz stipru atbalsta zonu 1.1690-1.1650 EUR/USD pārī. Viss, ko dolārs spēja izdarīt pirms atsišanās pret šo atbalsta zonu, bija 1.1707 līmeņa sasniegšana un vairāk nekā 400-punktu atdošana aprīlī. Acīmredzami, ka 1.16-1.17 reģions ir ļoti svarīgs, jo tas saglabā augstākas-augšas un augstākas-apakšas trendu dzīvu no 1.07 punkta apakšas. Mēs turpinām vērot pretestību pie 1.2250 līmeņa papildus kustības potenciālam (un iespējamam uzbrukumam 1.2500 līmenim). Gadījumā, ja 1.2250 līmenis ir gana stiprs, mēs sagaidām vēl vienu mēģinājumu uzbrukt 1.16-1.17 atbalsta līmenim.

Gan zelts, gan sudrabs aprīlī atguva daļu no zaudētās teritorijas. Uzmanība bija novērsta no dārgmetāliem, pagājušajā mēneša uzmanības centrā atrodoties kriptovalūtām. Sudrabs atsitās no 24 dolāru par Trojas unci līmeņa, apstiprinot mūsu ideju par XAG/USD pozīciju akumulēšanu pie 22-24 līmeņa. Kopumā sudrabs turpina atrasties lielā konsolidācijas zonā  starp USD 21 un 30 par unci, kas ir jau divreiz testēts. Ļoti iespējams, ka arī nākamais mēģinājums tiks atraidīts, taču brīdī, kad tas tiks pārsniegts, sudrabam vajadzētu viegli sasniegt XAG/USD 40. Zelts arī sāka virzīties augstāk un turpina “akumulēt enerģiju”.

Zelta cena, USD/oz

Uzpūstas preču cenas

Ienesīgumi un inflācija ir fokusā jau vairākus mēnešus. ASV 10-gadu obligāciju ienesīgums pamanījās noslīdēt zemāk pirmo reizi šajā gadā, aprīļa beigās sasniedzot 1.62%. Tikmēr Eiropas valstu obligāciju ienesīgumi turpināja palielināties. Mēs domājām, ka ir pienācis laiks paskatīties, kas ir noticis un notiek ar preču tirgus pārstāvjiem (papildus dārgmetāliem un naftas tirgum). Rezultāts gan padarīja mūs mazliet tramīgus. Liela daļa preču, kuras mēs pārbaudījām, ir cenā vismaz dubultojušās pēdējo 12 mēnešu laikā. Daudzas no tām ir tuvu saviem iepriekšējiem augstākajiem punktiem un var tikt uzskatītas par “dārgām” (piemēram, sojas pupiņas). Daži grafiki pat atgādina kriptovalūtu trakumu. Mēs atradām pašu veidotu 3 gadus vecu kviešu cenu grafiku, un, lai gan “leņķis” līdz galam nebija precīzs, kopējā cenas darbība sekoja mūsu tā laika idejai. Cukurs izskatās “pievilcīgs” no potenciālā kāpuma viedokļa. Inflācija ir skaidri redzama preču tirgus cenās, obligāciju ienesīgumi pagaidām ir reaģējuši kā tiem būtu jāreaģē, kamēr akciju indeksi ir tuvu rekordiem, gandrīz nekā nereaģējot uz inflācijas bubuļa klātbūtni. Vai šāda situācija vēl spēs ilgi saglabāties?

Augsta ienesīguma obligāciju indeksi

Korekcijas riska varbūtība palielinās

Tehniskas korekcijas risks, kad tirgus ir fundamentāli pārāk augstā līmenī, palielinās. Kritums līdz aptuveni 3900-4000 līmenim S&P 500 būtu pilnībā veselīga tirgus kustība; jautājums ir, vai mēs šādu kustību redzēsim jau ļoti tuvā nākotnē, vai arī indekss turpinās kāpt vēl augstāk, līdz, piemēram, 4400-4450 punktu reģionam.

Viens no negatīvajiem faktoriem tirgum ir Džo Baidena plans palielināt nodokļus bagātajiem līdz 39.6%, tādējādi cerot papildināt valsts krājkasīti ar 1 triljonu USD. Papildus tam 30. aprīlī Dalasas FRS prezidents Roberts Kaplans paziņoja, ka FRS vajadzētu sākt sarunas par ikmēneša aktīvu pirkšanas samazinājumu līdz 120 miljardiem USD. Kaplans arī brīdināja par balansa trūkumu ASV finanšu tirgos un ierosināja, ka ekonomika varētu būt izpildījusi FRS noteiktos kritērijus, lai samazinātu obligāciju atpirkšanas programmas ātrāk nekā tika prognozēts. Jau agrā maija sākumā Valsts kases galva, Dženeta Jelena, deva mājienus par to, ka ir vērts tuvā nākotnē apsvērt minimālu bāzes procentu likmes pacelšanu, kamēr kompānijām vajadzētu “palīdzēt” valdības centieniem ar saviem nodokļu maksājumiem. No otras puses, FRS prezidents paziņoja, ka tiek sagaidīts, ka inflācija būs pārejoša un bija ļoti uzmanīgs, lai nesniegtu pat vismazāko ierosinājumu par plānotu valdības obligāciju uzpirkšanas apjomu samazinājumu. Vēsts ir skaidra – FRS ir apmierināta ar savu šī brīža monetāro politiku un šogad nevēlas veikt nekādas straujas izmaiņas.