Signet Bank AS Antonijas iela 3 Rīga, LV 1010, Latvija
Tālrunis: +371 67 080 000 Fakss: +371 67 080 001 E-pasts: [email protected]
Pirmdiena – piektdiena no 9:00 līdz 17:30
Nav daudz šaubu par to, ka pagājušais gads ir bijis viens no visizaicinošākajiem, kādu esam jebkad pieredzējuši. Gads sākās ar mūsu pārdomām par to, cik augstu varētu uzkāpt akciju indeksi un kāpēc vidējās un mazās kapitalizācijas kompānijas, kā arī Jauno industriālo valstu tirgi šo ralliju neatbalstīja. Šis atjautības uzdevums beidzās ar tirgus sabrukumu februāra beigās, naftas fjūčeriem uzrādot negatīvas cenas, augsta ienesīguma sektoram principā pazūdot uz vairākām dienām un dārgmetāliem krītot kā akmenim. Kad mēs tuvojāmies korekcijas zenītam, bailes bija gandrīz sataustāmas, atgriežot atmiņas par 2008. un 2009. gada sākumā piedzīvoto.
Marta vidū mēs kopā ar citiem tirgus dalībniekiem bijām spiesti atbildēt uz vienu no visgrūtākajiem lēmumiem – vai mēs “gribam uzņemties risku”, kad S&P 500 tuvojās 2500 punktu atzīmei un daudzi gaidīja cenas 1800 reģionā vai pat zemāk. Jebkurā gadījumā, vienā no saviem klientu pasākumiem februāra beigās, mēs norādījām uz to, ka Covid-19 ir tikai katalizators daudzām problēmām, kuras pastāvēja jau iepriekš, tāpēc tas nebūs tirgu “beigu sākums”. Citiem vārdiem, mēs vēl neatrodamies 2007-2009. gadu scenārijā. Tā bija grūta un neērta pozīcija, taču tur mēs atradāmies. Kā mierinājums nāca tas, ka vairāki mūsu partneri un uzticami tirgus dalībnieki, ar kuriem esam pārdzīvojuši daudzas vētras, domāja tāpat, pievienojoties mūsu nostājai. Gāziens norima, tirgus kļuva gandrīz neapturams.
Mums jābūt atklātiem – mēs negaidījām tāda ātruma un spēka kustību no kritiena zemākajiem līmeņiem. Jā, mēs domājām, ka S&P 500 varētu sasniegt 4000+ līmeni kaut kad 2021-2022. gadā (kā tas ir izlasāms iepriekšējos tirgus apskatos), bet tagad izskatās, ka drīzāk jādomā par 5500+ līmeņiem kā tādiem, kur varētu apstāties buļļu tirgus.
Un jā, ziņas, asaras, un/vai čīkstēšana nepalīdzēja. Cik reizes mēs redzējām ziņas vai tirgus komentārus, kuri tiešām radīja dramatisku kustību tirgū, taču ne uz paredzamo virzienu? Miljoniem zaudētu darbavietu? 5% pieaugums. Senāts pieņem jaunu palīdzības paku? 5% kritums. Godīgs tirgus vērotājs atzīs, ka viņš vai viņa ir ko tādu redzējis atkal un atkal, un atkal, un atkal vien 2020. gada ietvaros (nemaz neskaitot pēdējos 10 gadus). Diezgan bieži šogad mēs esam teikuši, ka sentiments ir kļuvis svarīgāks par jēgu un būtību. Galu galā, vēl arvien taču atrodamies buļļu tirgū. Jā, mēs redzējām kripatu no lāču tirgus, un tā nebija pievilcīga aina. Taču atkal, ja skatāmies uz februāra-marta notikumiem ar objektīvu aci, var šķist, ka FRS darbības varētu būt izraisījušas piedzīvoto kritumu. Atcerieties, ka A. Grīnspans teica: “Tikai tajā brīdī, kad tiek uzskatīts, ka tirgus ir sevi izsmēlis (…), tas sāk griezties.”
Akciju tirgiem kustoties ar maksimālu ātrumu, līdzīga vēlme uzņemties risku iezagās arī parāda vērtspapīru tirgos, dzenot korporatīvo obligāciju indeksus augstāk gan investīciju reitinga segmentā, gan augsta riska segmentā. Šāds pastāvīgs investoru pieprasījums pēc korporatīvajām obligācijām ir nospiedis emitentu aizņemšanās cenas vēl zemāk. Šis trends ir pozitīvi ietekmējis kredītu tirgu kopš aprīļa, kad kļuva skaidrs, ka centrālās bankas ir noskaņojušās neļaut mūzikai pārstāt skanēt. Augsta ienesīguma segmenta riska prēmijas ir atgriezušās pirms-Covid līmeņos, kas ir diezgan grūti aptverams, ja ņem vērā to, ka korporatīvās un augsta riska obligāciju emisijas ir pārspējušas visus rekordus.
Neskatoties uz to, ir redzamas pazīmes, ka obligāciju tirgi sāk doties divos dažādos virzienos, valstu obligāciju ienesīgumiem pieaugot, kamēr visu citu parādu tirgu ienesīgumi ir piedzīvojuši kritumu. Pēdējā laikā ASV ilgtermiņa obligāciju ienesīgumi ir piedzīvojuši straujāko kritumu starp attīstīto valstu obligācijām, atšķirībā no Vācijas 10-gadu vērtspapīra. Ja šī diverģence turpināsies un izplatīsies arī suverēno obligāciju ienesīgumos, tas varētu nākotnē radīt problēmas korporatīvo kredītu tirgum.
Tikmēr euro turpināja maršēt uz priekšu, un EUR/USD 1.2500 atzīme jau sāk šķist tikai laika jautājums. Jebkāds kritums 1.1800-1.2000 zonā izskatās pēc vieglas “pirkšanas” iespējas. Dolāra indekss gan izskatās aizdomīgāks (tāpat kā USD/CHF, USD/CAD un USD/JPY), radot idejas par īstermiņa kritumu ar strauju virziena maiņu.
Metāli 2020. gadā noteikti ieņēma tirgus “mīlulīšu” lomu. Mēs, iespējams, pat varētu teikt, ka martā piedzīvotais īsais, bet straujais kritums, deva tiem iespēju izlauzties cauri pretestības līmeņiem. Šobrīd zelts ir ceļā uz 2000, sudrabs mēģina sasniegt lielā gala 30nieku. Protams, nākamie 2-3 mēneši parādīs, cik reālas un paliekošas ir šīs prognozes. Mēs varētu ieraudzīt jau “ierasto” garo konsolidācijas periodu un tad ātru, agresīvu kustību bez redzamām korekcijām. Mūsu vienīgās bažas (it īpaši ar sudrabu) ir par to, kur nodefinēt izejas punktus, ja kaut kas noiet greizi.
Ekonomikas datus un ziņas 2020. gadā nomāca Covid-19 saslimušo skaitļi un konspirāciju teorijas. Šobrīd atrodamies stāvoklī, kur var teikt, ka ASV ražošana uzņem apgriezienus ar visātrāko tempu pēdējo 6 gadu laikā, izstiepjot nevienlīdzīgo atlabšanu rūpniecības sektorā, patēriņa preču ražotājiem joprojām uzrādot vājākus pasūtījumu apmērus un darba tirgum rādot uz vēl tālu ceļu līdz atlabšanai. Pieteikto pabalstu skaits nokrita līdz sezonāli koriģētiem 787 000 nedēļā, kas beidzās 26. decembrī, taču šie skaitļi ir apmēram tādā pašā līmenī, kādā mēs tos redzējām pirms 3 mēnešiem, ar mazām cerībām uz drīzu uzlabošanos, ņemot vērā to, ka vīruss turpināja agresīvi izplatīties un vakcinācijas process bija knapi sācies. Grūtie apstākļi labi atspoguļojas ASV patērētāju uzticības indikatorā, kas decembrī jau otro mēnesi pēc kārtas piedzīvoja kritumu un sasniedza pēdējo 4 mēnešu zemāko līmenim.
Ķīna turpina atlabšanas procesu, lai gan tagad ir saskārusies ar pieaugošu izmaksu spiedienu. Pakalpojumu sektors ir atlabis lēnāk nekā industriālais sektors, kas skaidrojams ar tā jutīgumu pret striktākiem sociālās distancēšanās noteikumiem un to (atkārtotu) ieviešanu Pekinas, Hebei un Liaoning provincēs.
Ņemot vērā diezgan noturīgo pieprasījumu Ķīnā, ražošanas aktivitāte ir paplašinājusies Japānā, Dienvidkorejā un Taivānā, balstoties PMI aptauju rezultātos. Savukārt Ķīnas rūpniecības tempu palēnināšanās un atjaunoti ierobežojumi ekonomikas aktivitātēm daudzās valstīs vēl vairāk izcels reģiona problēmas.
Tuvojoties gada beigām, eirozonas aktivitāte palielinājās. Vācija atkal kļuva par bloka vilcējspēku un, pretēji vadošajai pakalpojumu industrijai, reģiona rūpnīcas pamatā palika atvērtas. Papildus tam, eirozonas patērētāju uzticības indikators decembrī pieauga par 3.7 punktiem – no novembra -17.6 līdz -13.9 decembrī. Ziemassvētku vakarā Lielbritānijas un ES pārstāvji apstiprināja pēc-Brexit tirdzniecības līgumu, tādējādi pārtraucot vairāk nekā četrus gadus ilgušās saspringtās sarunas un pasargājot gandrīz USD 1 triljona lielo ikgadējo tirdzniecību.
Tie no jums, kas mums sekojat regulāri, jau zināt to, ka mēs 2021. gadā sliecamies uz buļļu pusi un redzam šo kā labu gadu riska aktīviem. Vai ceļā būs bedres? Protams, bet, pieņemot to, ka tirgus struktūra kardināli neizmainās, mēs dodamies uz S&P 500 līmeņiem 5500+ kaut kur 2023. gadā. Taču, kā ar jebkuru labu lietu, buļļu tirgum pienāks beigas. Atcerieties Bībeli – mums ir atlikuši vēl daži “pārticības” gadi. Bet mēs iesakām prātā arī paturēt to, kas nāk pēc tiem.
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Vai piekrīti sīkdatņu izmantošanai, saskaņā ar Privātuma politiku?