Kas ir skaistās investīcijas?

Jēdziens skaistās investīcijas tiek izmantots, lai sarunvalodā apzīmētu investīcijas mākslā. Tās tiek uzskatītas par alternatīvu un riskantu investīciju veidu, jo, investējot mākslā, iespējams saskarties ar nepatiesu darba izcelsmi, problēmām pierādīt darba autentiskumu, grūtībām mākslas darbu pārdošanā un nepareizu darbu uzglabāšanu. Jāpatur prātā, ka mākslas pasaulē ir daudz īslaicīgu tendenču, kas vēl vairāk padara mākslu par augsta riska investīciju.

Iegādāties mākslas darbus pēdējos gados kļūst arvien populārāk. Tas tiek darīts vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, mākslas ieguldījumu vērtība ir salīdzinoši stabila un neseko akciju tirgus izmaiņām; otrkārt, māksla ir personīgās gaumes, identitātes un interešu apliecinājums. Par to, ka investīcijas mākslā kļūst aizvien populārākas, liecina arī tirgus dati. Vadoties pēc Art Basel publicētā mākslas tirgus apskata, pagājušajā gadā mākslas darbu pārdošanas apjomi sasniedza 64,1 miljonu dolāru atzīmi, kas gan ir par 3,6 miljoniem mazāk nekā 2018. gadā.[1] Pasaulē populārākais investīciju objekts šobrīd ir tieši impresionistu un modernistu mākslas darbi, savukārt tēlotājmākslas veids – glezniecība.

Jautājumu kā pareizi investēt mākslā? kolekcionāri sev uzdod vairākkārt. Viennozīmīgas atbildes nav, jo pareizākā izvēle ir tā, kas saskan ar finanšu iespējām un personīgo interešu loku. Daži kritiķi uzskata, ka investīcija mākslā ir absurds un daudz prātīgāk būtu investēt, piemēram, zeltā vai vērstpapīros. Bet, ja kolekcionēts tiek gudri un mākslas darbi pēc to iegādes spēj pildīt izglītojošo funkciju, ieguvēji ir gan investori un mākslinieki, gan mākslas institūcijas un sabiedrība kopumā.

Māksla viennozīmīgi ir skaistais finanšu aktīvs, kuram cilvēki pievēršas tad, kad viņu labklājības līmenis ir pietiekami augsts, tomēr maldīgs ir priekšstats, ka iegādāties mākslas darbus var tikai ļoti turīgas personas. Latvijas mākslas tirgus situācija atšķiras no pasaules situācijas, kur lielo izsoļu namu vai galeriju noteiktās darbu pārdošanas summas sasniedz miljonu dolāru atzīmes. Vietējais tirgus ir lokāls un mazs, tajā darbojas vairākas galerijas, kas piedāvā gan vecmeistaru, gan laikmetīgo mākslinieku darbus par salīdzinoši zemām cenām. Ja Latvijas mākslas tirgus ir pieejams principā ikvienam interesantam, tad globālajā mākslas tirgū darbu cenu amplitūda ir ļoti plaša. Lielais pasaules mākslas tirgus koncentrējas, galvenokārt trīs vietās – Honkongā, Londonā un Ņujorkā, – kā arī šobrīd tas ir saplūdis kopā vienotā, lielā tirgū, pateicoties globālā tīmekļa un online izsoļu sniegtajām iespējām. Šajā mākslas tirgū tendences nosaka lielie kolekcionāri, kuru vēlmēm un interesēm seko galerijas, mākslinieki un pat muzeji. Vislielāko zaudējumu šajā mākslas biznesa haizivju vidē rada tie kolekcionāri, kas darbus uzglabā nodokļu brīvajās zonās, bieži vien tos tā arī neparādot plašākai publikai.

Signet Bank Art Collection kolekcija nav tikai investīciju objekts – kolekcijas mākslas darbi veido rūpīgi atlasītu mākslas darbu izlasi, kas saskan ar bankas darbības filozofiju un mūsu vēlmi izglītot gan klientus un darbiniekus, gan plašāku sabiedrību. Mēs apzināmies: lai arī mākslas darbi var kalpot kā lieliska alternatīva tradicionālajiem finanšu instrumentiem, māksla nekad nebūs tikai investīcija.

Māksla nav ieguldījums. Māksla ir kaut kas tāds, ko jūs pērkat, jo esat finansiāli pietiekami maksātspējīgs, lai sevi iepriecinātu ne tikai ar muzejos eksponētajiem mākslas darbiem. Cilvēki, kas pērk mākslu tikai kā ieguldījumu, ir muļķi.

Arnī Glimčers (Arne Glimcher) vairāku mākslas galeriju dibinātājs, galerijas Pace īpašnieks un mākslas tirgotājs

^{[1] Dr. Clare McAndrew, The Art Market 2019, (Basel, Switzerland: Art Basel and Zurich, Switzerland: UBS Group AG, 2019).}