Ceļš uz konkurētspējīgāku ekonomiku

2024. gads ir laiks, kas skaidri parādīja valsts pārāk lielo iesaisti tautsaimniecībā, intervijā atklāj Signet Bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Atceramies, ka 2024. gads sākās tādā nedaudz saspringtā gaisotnē. Proti, ar runām, ka bankas ne pārāk labi kreditē, uzņēmumu kreditēšanā tāda kā stagnācija. No otras puses Eiropas Centrālā banka bāzes likmes sāka samazināt, un situācija kļuva kredītņēmējiem cerīgāka. Kā redzat šī gada kopainu no finanšu sektora spēlētāja skatupunkta?

Jā, tas bija gads, kad politiķi turpināja cīnīties ar banku tā saucamo virspeļņu. Tagad jau varam redzēt, ka nekādas virspeļņas banku sektorā nav. Vēsturiski 2023. gads bankām bija ļoti labs, 2024. gadā vēl bija arī samērā labi peļņas rādītāji ar tendenci atgriezties pie normas. 2025. gadā peļņa nu jau sarūk pie, es teiktu, nepietiekamas peļņas rādītājiem. Banku sektora gadījumā solidaritātes iemaksas ieviešana bija nepamatota, turklāt liela ieguvuma arī no tās nav, ja neskaita tos dažus desmitus miljonu eiro, kas ienāca valsts budžetā. Pēc procentu likmju krituma eirozonā viss atgriežas pie normas, un arī cilvēki ir sākuši vairāk aizņemties. Kreditēšanas tempi 2025. gadā ir vieni no augstākajiem eirozonā, un tas ir, pateicoties likmju samazinājumam.

Turklāt, šķiet, cilvēki ir pieraduši pie situācijas, ka tepat netālu notiek karš un ar to saistīti ģeopolitiskie riski. 2024. gads ievadīja mūs apziņā, ka atgriežamies ierastajās sliedēs pēc pandēmijas, kara un inflācijas pīķiem.

Jūsuprāt, ECB likmes varētu paturēt esošajā līmenī, 2% robežās, un tā ir realitāte, kurā Eiropa varētu dzīvot tuvākajos pāris gados?

2025. gada sākumā vēl bija % likmju samazinājums, bet gada vidū un nogalē ECB atstāja likmes nemainīgas, un pieņemu, ka šis 2% slieksnis ir tāds, kas nemainīsies tuvākajā laikā ne uz augšu, ne uz leju. Tirgus prognozes liecina to pašu. Inflācijas rādītāji ir atbilstoši, lai likmes nemainītu. Protams, dažādās ES valstīs ir dažādi inflācijas rādītāji. IKP izaugsme dažādās ES valstīs tāpat atšķiras, bet, kopumā un lielos skaitļos raugoties, ECB nav pamata strauji mainīt likmes.

Signet Bankai ir izdevies saglabāt līderpozīcijas kapitāla tirgus attīstībā. Kādas ir 2024. gada galvenās iezīmes? Ar kādām cerībām tika sagaidīts 2025. gads kapitāla tirgū gan investoru, gan emitentu pusē?

Salīdzinoši nesen, 2025. gada pavasarī, izstrādājām pirmo Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru, kas ir labs instruments kapitāla tirgus aktivitātes mērījumiem un tirgus aktivitātes salīdzinājumiem dažādos griezumos – pēc investoru aktivitātes, pēc darījumu skaita un apjoma, pēc mediju telpas aktivitātes. Tas arī parādīja, ka 2024. gads kapitāla tirgū Latvijā bija tiešām labs. Kad pavasarī prezentējām šo instrumentu sabiedrībai, atļāvos prognozēt, ka 2025. gads pārspēs iepriekšējā gada sasniegumus. Šobrīd jau var redzēt, ka šī prognoze piepildīsies.

2024. gada veiksmes stāsts bija Eleving Group akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), kas bija lielākais IPO Latvijas kapitāla tirgus vēsturē, un var droši teikt, ka šo pozīciju saglabās arī 2025. gadā. Obligāciju tirgū 2024. gadā bija airBaltic obligāciju emisija. Liels apjoms, liela kupona likme. Arī apgrozījums otrreizējā tirgū 2024. gadā pamatīgi pieauga, tas parāda, ka investoru aktivitāte aug. Tas, ko nesagaidījām ne 2024. gadā, ne arī 2025. gadā, – valsts uzņēmumu vēl aizvien biržā nav.

Signet Bankas grupai 2024. gads bija labākais gads tās darbības vēsturē! Sasniedzām vēsturiski lielāko kredītportfeļa pieaugumu, sasniedzot 209 milj. EUR (+25%, salīdzinot ar 2023. gadu), mūsu organizēto obligāciju un akciju emisiju apjoms bija rekordaugstā līmenī. Saglabājām līderpozīcijas Latvijas kapitāla tirgus finansējuma segmentā, nodrošinot vietējiem uzņēmējiem iespēju piesaistīt 165 milj. EUR, izmantojot akciju un obligāciju emisijas, kas ir par 11% vairāk nekā 2023. gadā. Arī emisiju skaits pieauga – Signet Banka īstenoja 16 emisijas (Latvijas tirgū kopumā īstenota 21 emisija), kas ir par 46% vairāk nekā gadu iepriekš.

Esam sasnieguši arī labākos peļņas rādītājus – Signet Bankas grupas peļņa pēc nodokļiem 2024. gadā sasniedza 5,5 milj. EUR. Ar optimismu raugāmies nākotnē, izskatās, ka 2025. gads būs vēl labāks, nekā bija 2024. gads.

2024. gadā bija teju skaidra pārliecība, ka notiks airBaltic akciju emisija, tomēr to 2025. gadā nesagaidījām. Ir kādi komentāri?

Cerība, protams, bija, bet notika uzņēmuma vadītāja maiņa. Iepriekšējais vadītājs bija uzņēmuma stratēģijas autors. Vadītājs aizgāja, bet jaunais uzsāks darbu tikai 2025. gada decembrī. Saprotams, ka visā šajā periodā nevar runāt par IPO, jo nav vadītāja un līdz ar to arī vīzijas par nākotnes attīstību nav. Līdztekus tirgus situācija 2025. gada otrajā pusē bija laba, varētu teikt, pat ļoti laba IPO īstenošanai – redzam ļoti lielu interesi par Baltijas reģionā notiekošām emisijām. Šis bija labs periods no tirgus viedokļa, kad airBaltic varēja emitēt akcijas, tomēr uzņēmuma stāvoklis to nepieļāva. Tagad vadītājs būs, būs stratēģija un uzņēmuma nākotnes plāni – cerams, ka tirgus situācija nepasliktināsies un airBaltic varēs īstenot IPO 2026. gadā.

Vai ir kādi 2024. gada lēmumi regulācijā, kas nopietni ietekmēja finanšu sektoru, kā to redzat kā pagātnes notikumus?

Banku sektorā katru ceturksni parādās kādi jauni regulējumi un prasības, tiek modificētas jau esošās prasības. Mēs konstanti dzīvojam tādā režīmā, ka tiek ģenerēta jauna birokrātija. Plašākai publikai tas, iespējams, nav tik pamanāms, bet bankām, lai pildītu savas funkcijas, ir konstanti jātērē arvien lielāks resurss birokrātisko prasību izpildei. Visas šīs regulas kopumā neuzlabo finansējuma pieejamību pēc būtības. Tās mazina banku elastību un dinamiku darbībā.

2024. gadā Eiropas Savienībā tika plaši apspriests tā saucamais Dragi ziņojums, kurā nepārprotami bija pateikts, ka Eiropas Savienībai nekavējoties jārīkojas, lai globāli neatgriezeniski neatpaliktu no pārējām pasaules lielākajām ekonomikām. Ar nožēlu varu konstatēt, ka pagājis jau gads, bet nekas no Dragi ziņojuma rekomendācijām netika īsti realizēts. Ir daudz diskusiju, ir mazi lokāli lēmumi. Banku sektora un kapitāla tirgus gadījumā, kam Dragi ziņojumā bija veltīta liela uzmanība, nekādus uzlabojumus nevaram ieraudzīt. ECB un EBA turpina ģenerēt jaunas prasības, jaunus regulējumus, jaunu birokrātiju, un tas neuzlabo situāciju, jo tas viss noslēgumā gulstas uz patērētāju.

Šeit, Latvijā, labums ir tas, ka Latvijas Bankas vadības un politikas veidotāju pusē izpratne par nozari ir laba. Jebkuram ir saprotams, ka visas bankas Latvijā ir mazas uz ES banku fona, uzraugi vietējo problemātiku saprot un labi redz visas vajadzības. Bet ECB līmenī kaut ko mainīt ir ļoti grūti, jo, ja tur birokrātijas rats ir sācis griezties, tad to pat piebremzēt ir grūti, jo sevišķi, ja runājam par tik mazas valsts spēlētājiem.

Kreditēšana 2025. gadā aug. Vai tas nozīmē, ka ekonomikā notiek kāda transformācija, kas prasa papildu finansējumu, un nākotne ir cerīgāka? Būs mums lielais uzrāviens?

Es, ja godīgi, uz kaut kādu lielo uzrāvienu ekonomikā neceru. Tajā pašā laikā gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji ir sākuši vairāk aizņemties, jo ir lielāka noteiktība tirgū. Tas, ka noskaņojums mainās uz labo pusi, noteikti transformēsies arī IKP pieaugumā. 2024. gadā bija kritums, un šobrīd ir prognozes par 2025. gadu, ka tomēr būs IKP pieaugums, lai arī ne pārāk straujš.

Kuras nozares ir Signet Bankas perspektīvo sarakstā?

Raugoties pēc projektu skaita un pēc apjoma, tad, kā jau ierasts, varu atzīmēt nekustamo īpašumu nozari. Turklāt, protams, enerģētika – saules parki, vēja parki, biogāzes stacijas, BESS projekti. Enerģētika objektīvi ir perspektīva nozare, jo Latvija vēl aizvien importē elektrību. Attīstība šajā nozarē ir jūtama, bet droši vien ne visi projekti, kas tiek iecerēti, būs arī veiksmīgi. Priekšrocība ir tiem, kuriem ir zināšanas un izpratne par lielo bildi nozarē, bet redzam, ka ir arī tādi, kuri rīkojas oportūnistiski, un nav garantiju, ka sanāks tieši tas, kas bija plānots. Visbeidzot, aizsardzības nozare arī ir ļoti perspektīva.

2024. gadā Latvija pēc nodokļu sloga pieauguma apsteidza visas ES valstis, izņemot Maltu. Vai tas jūtami ietekmē tautsaimniecības attīstību? Vai redzat šajā laukā riskus nākotnē? Cik tālu var palielināt nodokļu slogu bez satraukuma par tautsaimniecību kopumā?

Labs jautājums. Palielināt jau var, bet ir jāsaprot, ka, jo lielāki nodokļi, jo mazāka uzņēmējiem ir vēlme investēt un pelnīt, un maksāt tos nodokļus. Tā ir praksē pierādīta sakarība. Es esmu tās teorijas piekritējs, kas saka, ka vajag palielināt ekonomikas pīrāgu, un tad neizbēgami pieaugs valsts gabala apjoms, nevis no mazā pīrāga griezt nost pēc iespējas vairāk. Palielinot nodokļus, ekonomika netaps lielāka, un tas ir ceļš uz nabadzību un iznīcību.

Savukārt uzņēmējdarbības atbalsts caur nodokļu, regulāciju un administratīvā sloga samazinājumu parasti noved pie ekonomiska uzplaukuma un arī nodokļu ieņēmumu palielinājuma. Pasaulē ir virkne piemēru, kad šāda politika ir novedusi pie pozitīviem rezultātiem – spilgtākais no tiem droši vien ir prezidenta Ronalda Reigana laiks ASV. Diemžēl Latvijā mums ir problēma ne tikai ar nodokļu politiku, bet arī ar valsts lomu tautsaimniecībā kopumā. Turklāt nav manāms, ka kāds šo lomu vēlētos mazināt – tieši otrādi, ik pa brīdim top jauni regulējumi, plāni valsts uzņēmumu ekonomiskas ietekmes palielināšanai. Tajā pašā laikā empīriski ir pierādīts, ka, jo mazāka ir valsts loma ekonomikā, jo straujāka ir ekonomikas attīstība. Kā viens no spilgtākajiem lielas valsts lomas ekonomikā piemēriem ir fakts, ka Latvija ir unikāla valsts Eiropas Savienībā ar to, ka pie mums joprojām neviena valsts uzņēmuma akcijas netiek kotētas biržā. Vēl jo vairāk – mums nav vienota valsts uzņēmumu pārvaldīšanas mehānisma, nav to centralizētas pārvaldes. Politiķi mums stāsta, ka valsts uzņēmumu kotācija biržā ir vecmāmiņas sudraba pārdošana, cerot uz to, ka vēlētāji turpinās ticēt šīm mūsu austrumu kaimiņos proponētām valsts kapitālisma labumu pasakām un nepamanīs, ka šis vecmāmiņas sudrabs jau sen ir norūsējis, zaudējis savu vērtību un tikai aizņem vietu pagājušā gadsimta virtuvē, kamēr kaimiņi jau sen, daļēji tiekot vaļā no tā, ir pārbūvējuši savus dzīvokļus un bauda gaišāku, veselīgāku un pārtikušāku dzīvi. Bet patiesība ir tāda, ka Latvijas vēlētāji jau vairākas reizes ir pierādījuši, ka viņiem nepatīk politiķi, kas ir aroganti pret vēlētajiem, dzīvo pagātnē vai nesaprot ekonomikas likumus, tāpēc es ar optimismu skatos nākotnē.

Es uzskatu, ka šobrīd valsts lomas mazināšana ekonomikā ir svarīgākais uzdevums politiķiem. Krietni svarīgāks par perspektīvo industriju meklējumiem un atbalstiem, turklāt šis uzdevums ir diezgan vienkārši īstenojams un dos diezgan ātrus pozitīvus rezultātus. Ja valsts gadu no gada kļūst aizvien vieglāka, tad arī ekonomika attīstīsies straujāk un līdz ar to arī pieaugs valsts budžeta ieņēmumi. Ir jāmazina valsts loma ekonomikā, un uzņēmēji paši tiks galā ar jaunām iespējām. Neviena ministrija nevar zināt labāk par uzņēmējiem, kā veidot biznesu un radīt sabiedrībai vajadzīgus produktus, caur to ceļot sabiedrības labklājību.

Globālās pārmaiņas notiek strauji, ir dažādi faktori, kas ietekmē investoru rīcību un tautsaimniecību kopumā. Viens no tiem ir globālie tarifu kari. 2025. gada nogalē jau redzamas skaidras aprises un stabilizācija. Kā redzat Eiropas situāciju pēc visu tarifu noteikšanas?

Tarifi ir jaunā realitāte. No šodienas skatupunkta mēs jau skaidri varam pateikt, ka tarifus lielāko daļu maksā patērētājs un līdz ar to tie negatīvi ietekmē gan eksportētāju, gan importētāju valsts iedzīvotājus. Tarifu jautājums, starp citu, ir ļoti labs piemērs, cik lielā mērā ir degradējusies politiķu izpratne par ekonomiku vai, iespējams, cik lielā mērā ir pieaudzis politiķu cinisms attiecībā pret vēlētājiem – tarifi bremzē ekonomisku attīstību un iedzīvotāju labklājību, tas ir pierādīts fakts. Līdzīgi arī ar citām politiķu un ierēdņu idejām, ka viņu izdomātie ierobežojumi, noteikumi, regulācijas palīdzēs ekonomikai attīstīties un nesīs labumu sabiedrībai – diemžēl nekā tāda nebūs, un viss ir tieši otrādi – ar katru jaunu regulāciju mūsu sabiedrība kopumā kļūst nabadzīgāka.

Gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji ir sākuši vairāk aizņemties, jo ir lielāka noteiktība tirgū. Tas, ka noskaņojums mainās uz labo pusi, noteikti transformēsies arī IKP pieaugumā.

Palielinot nodokļus, ekonomika netaps lielākā, un tas ir ceļš uz nabadzību un iznīcību. Savukārt uzņēmējdarbības atbalsts caur nodokļu, regulāciju un administratīva sloga samazinājumu parasti noved pie ekonomiska uzplaukuma un arī nodokļu ieņēmumu palielinājuma.

Avots: Dienas Bizness (TOP 500); Jānis Goldbergs