Jaunas, bez naudas, bet ar milzu vēlmi dzirdēt Prāta Vētru – tā kādus 20+ gadus atpakaļ devāmies uz gaisa balonu festivālu, kur uzstājās arī puiši. Festivālā piedalījās puisis, kas man ļoti patika. Biļetes atļauties nevarējām, tāpēc klausījāmies koncertu no otras puses žogam.

Vienā brīdī nolēmām riskēt – mēģinājām pārrāpties pāri žogam. Es to arī izdarīju… un uzreiz tiku noķerta aiz rokas. Apsargs mani turēja, kamēr draudzenes, aiz smiekliem gandrīz biksēs piečurājušas, nespēja pat parunāt. Viņš noklausījās mūsu žēlīgo stāstu – un palaida mani vaļā.

Koncerts beidzās, bija jāceļ telts. Nakts bija tumša, vieta – izvēlēta pēc izjūtām. No rīta atklājām, ka bijām uzslietas kartupeļu laukā. Bet sirds – pilna. Prāta Vētras dēļ viss šķita piedzīvojuma vērts.

Tagad dzīvoju ārpus Latvijas, un jaunos mūziķus vairs neatpazīstu, bet Prāta Vētras puiši mums joprojām ir topā. Būtu tik skaisti uzdāvināt savām draudzenēm vēl vienu kopīgu piedzīvojumu – ceļojumu atpakaļ atmiņās, kas sākās pie koncerta žoga.