Cik dārgi Eiropas valstis šobrīd maksā par aizņēmumiem, un kā uz to fona izskatās Latvija

Kārlis Mārtiņš Gulbis, Signet Bank investīciju analītiķis portālam Delfi.lv sniedz komentāru par Eiropas valstu aizņēmumiem.

Pēdējo nedēļu ģeopolitiskie satricinājumi, pasaulei virzoties uz jaunu tarifu ieviešanu, un tiem sekojošās finanšu tirgus svārstības ir palielinājušas Eiropas valstu parādzīmju pievilcību investoru acīs – investori tās vērtē kā mazāk riskantas. Attiecīgi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var atviegloti uzelpot, jo to parādzīmju procentlikmes un parādu izmaksas samazinās.

Eksperti gan uzskata, ka šī nebūs ilglaicīga tendence. Investoru piesardzīgais noskaņojums un zemākas ekonomikas izaugsmes perspektīvas var īslaicīgi mazināt ES valstu parādzīmju procentlikmes. Taču, ekonomikai pielāgojoties svārstīgajai situācijai, ko rada sarunas par tarifiem un to ietekme uz valstu budžetiem, valsts parāda izmaksas Eiropā var atgriezties iepriekšējā līmenī. Tas liek atkal runāt par fiskālās disciplīnas nozīmi.

Parāds vēl liels

Galvenais faktors, kas nosaka atšķirības starp eirozonas valstu aizņemšanās izmaksām, ir investoru vērtējums par valstu kredītrisku un likviditātes risku – cik liels ir risks, ka valsts nespēs pildīt savas uzņemtās saistības, skaidro “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Eiropas valstu parādu līmenis šobrīd aizvien ir augstāks nekā pirms pandēmijas, un to samazināšana notiek lēnāk, nekā plānots. Pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei un valstu tēriņiem, palielinās arī aizņemšanās izmaksas, radot īpašu spiedienu uz valstīm ar augstāku parāda līmeni.

Kaut arī Eiropas valstu aizņemšanās izmaksas atšķiras, šobrīd šīs atšķirības ir daudz mazākas nekā pēc 2008. gada globālās finanšu krīzes, kad pēc ilgstošas nevērības pret šo jautājumu tirgi eirozonas valstu parādu ilgtspējai pievērsa saasinātu uzmanību, skaidro “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš atgādina, ka eirozonas valstu obligāciju tirgū atskaites punkts ir Vācija – balstoties uz šīs valsts obligācijām, tiek noteiktas arī citu valstu parādzīmju procentlikmes. Pavisam nedaudz atšķiras Vācijas un citu eirozonas “kodola” valstu (Nīderlande, Austrija) aizņemšanās izmaksas.

Tomēr arī salīdzinoši stabilo valstu situācija mainās. Piemēram, šī gada marta sākumā bija novērojams, ka pēkšņi sāka strauji kāpt pašas Vācijas aizņemšanās izmaksas, tās 10 gadu obligāciju likmēm pietuvojoties 3% atzīmei. Tagad gan tās atkal sarukušas, investoriem meklējot drošu patvērumu milzīgo svārstību periodā.

Izslēdzot šo svārstību brīdi, iemesls tam, ka Vācijas parādzīmju procentlikmes ir pakāpušās, pēc Zorgenfreijas domām, ir līdz šim ārkārtīgi taupīgās Vācijas paziņojums par spēcīgu valdības aizsardzības tēriņu palielināšanu apvienojumā ar milzu investīcijām infrastruktūrā. Lai gan arī citās Eiropas valstīs pieaug spiediens aizsardzībai nodrošināt lielāku finansējumu, neviena cita valsts ar līdzīga apmēra investīciju paziņojumiem nav nākusi klajā, saka “Swedbank” eksperte.

“Paredzams, ka tas būtiski palielinās Vācijas aizņemšanās apjomu, taču vienlaikus šī valsts politikas maiņa nākotnē var būtiski palielināt Vācijas IKP izaugsmes tempus,” norāda Zorgenfreija.

Neskatoties uz to, ka par šīm milzu investīcijām paziņojusi tikai Vācija, arī citu Eiropas valstu, piemēram, Francijas un Itālijas, aizņemšanās izmaksas seko Vācijas likmēm. Pēc ekspertes teiktā, tas atspoguļo Vācijas obligāciju kā etalona spēju “pavilkt līdzi” arī citu Eiropas valstu obligāciju procentlikmes, jo pret šīs valsts parādzīmēm tiek cenotas visu pārējo valstu aizņemšanās likmes.

Daļā aug

Tomēr citiem par aizņemšanos jāmaksā vairāk. Pēdējo gadu laikā straujākās izmaiņas vērojamas valstīs ar augstu energoresursu atkarību no Krievijas vai vāju fiskālo stāvokli, piemēram, Grieķijā un Slovākijā, piebilst “Signet Bank” investīciju analītiķis Kārlis Mārtiņš Gulbis.

Piemēram, Krievijas iebrukuma Ukrainā sākumā Grieķijas 10 gadu obligāciju procentlikme bija pie 2,6%, bet Slovākijas – 0,6%. Patlaban Grieķijas 10 gadu obligāciju procentlikme sasniegusi 3,5%, bet Slovākijas – 3,6%.

Arī valstīm, kuru parāda līmenis pārsniedz 100% no IKP vai kuru budžeta deficīta apmērs ir satraucošs, jārēķinās ar augstākām procentu likmēm.

Jau šobrīd vairākās Eiropas valstīs budžeta deficīts pārsniedz Eiropas Komisijas noteikto 3% limitu, uzsver Zorgenfreija, kā piemēru minot Franciju, kur tas 2024. gadā bija 5,8% no IKP, bet šogad plānots 5,4% apmērā. Augsts jau šobrīd plānotais valsts budžeta deficīts un iespējami papildu tēriņi aizsardzībai, kas tiek finansēti ar aizņemšanās palīdzību, var radīt papildu bažas par atsevišķu Eiropas valstu parāda ilgtspēju, saka eksperte.

Valstu obligāciju procentlikmju atšķirību atspoguļo arī to kredītreitingi, piebilst Gulbis. Itālijas kredītreitings ir BBB (S&P), kas ir salīdzinoši sliktāks par Vācijas AAA (S&P). Itālijas 10 gadu obligāciju ienesīgums sasniedz aptuveni 3,8%.

Vienlaikus sarūk īstermiņa aizņēmumu procentu likmes, jo tās gandrīz pilnībā ietekmē ECB politika, savukārt ilgtermiņa likmju noteikšanā lielāka loma ir citiem faktoriem, saka Strautiņš. Tādējādi aug starpība starp īstermiņa un ilgtermiņa parāda instrumentu likmēm.

ECB monetārās politikas likmes nosaka tas, ka ir izdevies savaldīt inflāciju pēc krasā kāpuma 2021.–2022. gadā. Ja inflācija samazināsies vēl vairāk, ECB turpinās pazemināt savas likmes. Marta beigās tirgi vērtēja, ka likmju samazinājuma varbūtība 17. aprīļa sēdē ir 88%, bet 5. jūnija – 70%. Tādā gadījumā ECB depozīta likme, kurai “paklausīgi” seko trīs mēnešu “Euribor”, sasniegtu 2%. Ir ticams arī turpmāks samazinājums, bet tas jau būtu daudz pakāpeniskāks, uzskata eksperts.

Izskatās salīdzinoši labi

Arī Latvijai nepieciešams regulāri aizņemties finanšu tirgos. Kā stāsta Valsts kases pārstāvji, no 2025. gada sākuma līdz aprīļa sākumam Latvijas Valsts kase ir veikusi aizņemšanos finanšu tirgū, rīkojot apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidienu izsoles, kā arī emitējot krājobligācijas. Šogad veiktas septiņas izsoles, tajās kopumā aizņemoties 330 miljonus eiro, piedāvājot vērtspapīrus ar termiņu līdz septiņiem gadiem un fiksējot aizņemšanās likmes robežās no 2,571 līdz 3,367%. Likmes tiek noteiktas atkarībā no termiņa un situācijas finanšu tirgū, skaidro Valsts kases pārstāvji.

Latvijas aizņemšanās izmaksas patlaban ir līdzīgas kā Francijai, bet zemākas nekā Itālijai, raksturo Zorgenfreija. Kaut arī 2022. gadā bija vērojams, ka kara Ukrainā sākuma ietekmē Latvijas aizņemšanās izmaksas piedzīvo kāpumu, kopš tā laika tās atkal ir atslābušas, saka Strautiņš.

Tādējādi Latvijas aizņemšanās izmaksas Eiropas kontekstā šobrīd neizskatās slikti, piebilst ekonomiste.
Latvijai, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir samērā zems valsts parāda līmenis un ilgstoši bijusi atbildīga fiskālā politika – esam centušies netērēt pārlieku daudz pāri saviem līdzekļiem, uzsver Zorgenfreija. Kaut arī pandēmijas un energokrīzes laikā budžeta deficīta rādītājs pieauga, šobrīd tas atkal ir tuvu 3% līmenim.
Tomēr savu ietekmi dod Latvijas atrašanās vieta, kas šobrīd tiek uzskatīta par riskantāku nekā citām valstīm. Tāpēc, neskatoties uz zemo parāda līmeni, Latvija šobrīd maksā par ģeopolitisko risku, atzīst Gulbis.

Pēc Strautiņa teiktā, lai saprastu ģeopolitisko satricinājumu ietekmi, vērts salīdzināt tieši šī riska vairāk skarto valstu procentu likmes ar Vāciju, lai izslēgtu monetārās politikas un citu visu eirozonu skarošu faktoru ietekmi. Piemēram, 2022. gada oktobrī Vācijas un Latvijas 10 gadu obligāciju likmju starpība sasniedza 2%, šobrīd tā ir samazinājusies līdz 0,6% un pat ir nedaudz mazāka nekā ar Franciju vai Itāliju, kur šī starpība ir ap 1%.

Kāpēc starpība ir samazinājusies? Iemesli var būt dažādi, saka Strautiņš. Tas var būt ECB sniegtais atbalsts, iespējams, arī investoru pierašana pie drošības politikas tēmas kā pastāvīga trokšņa fona – tirgus dalībniekiem ir bijis vairāk laika izvērtēt notiekošo. Tāpat iespējams, ka tirgus dalībnieki ņem vērā pasākumus, ko Baltijas drošības stiprināšanai veikušas pašas Baltijas valstis un to partneri. Tāpat iespējams, ka palīdzējusi Somijas un Zviedrijas uzņemšana NATO, uzskaita Strautiņš.

“Noteikti nozīme ir tam, ka Baltijas valstu parāda attiecība pret IKP kopš pandēmijas sākuma ir augusi lēnāk nekā vairākām citām eirozonas valstīm, pirmkārt, Francijai. Baltijas fiskālās politikas tradīcijas ir ļoti konservatīvas, lai arī pakāpeniski mainās,” saka eksperts.

Vienlaikus Latvijas aizņemšanās izmaksas palielina tas, ka mūsu valsts obligāciju tirgus ir neliels, tādēļ tas ir mazāk likvīds. Tas nozīmē, ka liela obligāciju apjoma pārdošana var ietekmēt to cenu un izmaiņām nepieciešamais laiks var būt ilgāks nekā to valstu obligāciju tirgos, kuru apjoms ir simtos miljardu un pat triljonos eiro.

Turpinās svārstīties

Arī turpmāk visdrīzāk aizņemšanās izmaksās būs vērojamas svārstības, paredz eksperti. Pēc Gulbja teiktā, būtiskākie faktori, kas tās ietekmēs, būs ECB monetārā politika, tostarp procentu likmju izmaiņas, kas var samazināt vai palielināt izmaksas atkarībā no inflācijas, pati inflācijas dinamika, ko var pastiprināt enerģijas cenu svārstības, un ģeopolitiskais risks, eirozonas ekonomikas izaugsmes temps, kas vājas izaugsmes gadījumā var paaugstināt izmaksas valstīm ar augstu parāda līmeni, bet stiprākām ekonomikām – samazināt aizņemšanās izmaksas.

Ļoti īsā termiņā ienesīgumu ietekmēs ASV vadītāja lēmumi un no tiem izrietošā citu valstu reakcija, piebilst eksperti.

Avots: https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120069181/naudu-vajag-visiem-cik-daudz-eiropas-valstim-izmaksa-aiznemsanas-un-ka-uz-to-fona-izskatas-latvija