Obligācijas kļūst populārākas

Latvijas akciju tirgum nīkuļojot, ieguldījumi tiek pārvirzīti uz obligācijām

Uzņēmumu obligāciju popularitāti noteikuši vairāki faktori – nebanku kreditētāju attīstība, obligāciju emisijas noteikumu elastība salīdzinājumā ar akcijām, Latvijas banku kūtrā uzņēmumu kreditēšana, kā arī jaunu tehnoloģiju ieviešana obligāciju tirgū.

«Pirmkārt, uzņēmumu vidū ir pieaugusi pārliecība par to, ka obligācijas var būt reāla finansējuma alternatīva. To veicinājusi citu uzņēmumu veiksmīgā pieredze, kā arī pieaugošais investoru pieprasījums pēc korporatīvajām obligācijām procentu likmju kāpuma ietekmē, galvenokārt tieši no privāto investoru puses, kas ir būtisks pieprasījuma avots mazajās un vidējās obligāciju emisijās, tātad – lielākajā daļā Latvijas korporatīvo obligāciju emisiju,» norāda Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare.

Otrkārt, zināmu lomu šeit spēlē kopējais finanšu pratības pieaugums pēdējo gadu laikā gan uzņēmumu, gan investoru vidū. Būtiski pieaugusi arī vietējo uzņēmumu informētība un izpratne par obligācijām kā finansējuma avotu, uzlabojušās arī investoru zināšanas par šo instrumentu un tā pieejamība privāto investoru vidū.

Turklāt 2021. gadā Nasdaq CSD (reģionālais centrālais vērtspapīru depozitārijs Baltijas valstīs un Islandē) kopā ar Mintos izstrādāja tehnoloģisko risinājumu automatizētai starptautisko vērtspapīru identifikācijas numuru (ISIN kodu) izsniegšanai.

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns teic, ka tas deva iespēju datu apstrādi veikt dažu sekunžu laikā. To, ka tas bija būtiski, apliecina finanšu uzņēmumu emisiju attīstība kopš 2021. gada.

Izvēlas obligācijas

Salīdzinot korporatīvo obligāciju un biržā kotēto akciju atlikumus, secināms, ka pirms pāris gadiem akciju atlikumi eirozonā un Latvijā pārsniedza korporatīvo obligāciju atlikumu, turpretim pēdējos gados obligāciju atlikumi jau pārsniedz akciju vērtību. Turklāt kopš 2021./2022. gada mijas obligāciju un akciju atlikumi Latvijā uzņēmuši pretējus virzienus, bet Eiropā šī atšķirība nav tik izteikta.

«Jā, kopumā pēdējo gadu laikā Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū vērojama pozitīva tendence – lai arī no zemas bāzes, tomēr novērojams aktivitātes pieaugums. Savukārt akciju tirgū bilde ir bēdīgāka – lai gan pēdējo dažu gadu laikā katru gadu vismaz viens publiskais akciju piedāvājums vietējā tirgū ir noticis, piemēram, Delfin- Group, Virši-A, Indexo, APF Holdings, visas šīs emisijas ir bijušas salīdzinoši neliela izmēra. Mūsu biržā pretstatā Lietuvai un Igaunijai tā arī nav notikusi neviena liela akciju emisija, kas varētu sniegt būtisku atspērienu vietējā tirgus attīstībā. Turklāt dažādu iemeslu dēļ vairāki uzņēmumi, piemēram, HansaMatrix, Olainfarm, ir aizgājuši no biržas, tādējādi sašaurinot pieejamo uzņēmumu klāstu, » norāda K. Janvare.

Latvijā nav valsts un pašvaldību kontrolē esoši uzņēmumi, kas piesaistījuši kapitālu caur akciju tirgu, bet obligāciju tirgos valsts uzņēmumi ir piedalījušies. Tomēr E. Kaužēns norāda, ka no kapitāla tirgus un ekonomikas skatpunkta kopējais finansējuma apjoms ir svarīgāks par šī finansējuma sadalījumu pa instrumentiem.

Tas ir pozitīvi, ka Latvijas korporatīvais obligāciju tirgus attīstās laikā, kad banku kredītu tirgus nav pietiekoši dinamisks, jo šie abi instrumenti no finansējuma piesaistītāja skatpunkta ir substitūti. Piemēram, eirozonā banku kredīti ir pieejamāki nekā Latvijā, tāpēc tas samazina nepieciešamību pēc obligāciju emisijām.

Attīstīts kapitāla tirgus ir nozīmīgs veiksmīgas ekonomikas priekšnosacījums, un gan obligāciju, gan akciju tirgum Latvijā vēl ir milzīgs attīstības potenciāls. K. Janvare min, ka pēdējo gadu laikā Latvijā notiek vidēji ap 20 obligāciju emisiju – tas joprojām veido nelielu īpatsvaru no kopējo uzņēmumu skaita, kas potenciāli varētu apsvērt šī finansējuma avota izmantošanu. Salīdzinot Latvijas uzņēmumu finansējuma struktūru ar citām attīstītajām valstīm, piemēram, Vāciju vai ASV, mūsu uzņēmumi krietni mazāk izmanto kapitāla tirgus finansējuma avotus un lielā mērā paļaujas uz banku finansējumu, kas var kavēt uzņēmumu attīstības tempus, kā arī ekonomisko izaugsmi kopumā.

Pieejamas arī mazajiem

Arvien vairāk uzņēmumu obligāciju emisijas notiek, paturot prātā mazumieguldītāju iespējas un minimālo ieguldījumu summu nosakot 100– 1000 eiro apmērā.

«Publiskās obligāciju emisijas sniedz iespēju vietējiem mazumieguldītājiem gan nopelnīt, gan arī veidot ieguldīšanas pieredzi, vienlaikus novirzot savus brīvos līdzekļus vietējo uzņēmumu attīstībā,» teic K. Janvare.

Lai emitents varētu izteikt publisko obligāciju piedāvājumu un iekļaut obligācijas biržā, tam ir jāizpilda normatīvo aktu un Nasdaq biržas noteikumu prasības, kas nodrošina noteiktu minimālo prasību izpildi – gan uzņēmuma finanšu caurspīdīguma ziņā, gan korporatīvās pārvaldības ziņā. Runājot par mazākuma investoriem, K. Janvare vērtē, ka tie uzņēmumi, kas šobrīd nonāk biržā, nāk ar citu motivāciju nekā iepriekš un līdz ar to ir krietni uzlabojumi kopējā attieksmē pret investoriem.

«Obligāciju gadījumā mazākuma investoru intereses tiek ievērotas labāk,
jo obligāciju emisijas nosacījumi ir skaidri – ir noteikts saņemamais procentu lielums un atmaksa. Savukārt akciju gadījumā lielie akcionāri nosaka uzņēmuma peļņas sadali un mazākuma akcionāri nevar ietekmēt dividenžu lielumu, kā arī netiek garantēta akciju atpirkšanas cena,» teic Latvijas Bankas ekonomists.

Protams, uzņēmumu obligācijas nav bezriska ieguldījumi, un vienkāršais likums ir tāds – jo augstāka obligāciju procentu likme, jo augstāka riska pakāpe.

Avots: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/obligacijas-klust-popularakas-14320496