Signet Bank AS Antonijas iela 3 Rīga, LV 1010, Latvija
Tālrunis: +371 67 080 000 Fakss: +371 67 080 001 E-pasts: [email protected]
Pirmdiena – piektdiena no 9:00 līdz 17:30
Maija sākumā lidsabiedrība airBaltic emitēja piecu gadu un trīs mēnešu nodrošinātās obligācijas 340 miljonu eiro apmērā ar augsto 14,5% procentu likmi. Obligācijas tika piedāvātas tikai institucionālajiem investoriem ar sākuma soli 100 tūkstošu eiro, izslēdzot no dalības mazumieguldītājus.
Par un pret
Viens no argumentiem par labu tam, lai obligāciju emisijā iesaistītu arī mazumieguldītājus, ir iespēja lidsabiedrībai iegūt labākus nosacījumus. Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītājs Edmunds Antufjevs norāda, ka teorētiski publiska piedāvājuma veidā uzņēmums var piesaistīt finansējumu ar labākiem un izdevīgākiem nosacījumiem nekā slēgtā piedāvājumā. Tāpat tā būtu iespēja uzlabot aviokompānijas klientu un investoru lojalitāti.
«Publiski piedāvājumi pievērš uzmanību uzņēmumam potenciālo klientu vidū un uzlabo jau esošo klientu lojalitāti, jo klienti, kas investē obligācijās, kļūst arī par uzņēmuma investoriem (kreditoriem šajā gadījumā). Ņemot vērā airBaltic atpazīstamību un popularitāti iedzīvotāju vidū, obligācijas diez vai veicinātu jaunu klientu atrašanu, tomēr lojalitāti tas viennozīmīgi stiprinātu,» uzskata E. Antufjevs.
Tomēr ne viss ir melns vai balts. Mēģinot obligāciju emisijai piesaistīt mazumieguldītājus, pastāv arī riski, piemēram, nesavākt nepieciešamo emisijas apjomu.
Baltijas mērogā 340 miljoni eiro ir ļoti apjomīga summa, un ne velti šī emisija ir lielākā Latvijas uzņēmuma obligāciju emisija vēsturē. Var tikai spekulēt, cik liels būtu bijis pieprasījums no privātpersonām visā Baltijā, ja air- Baltic veiktu publisko piedāvājumu, tāpēc E. Antufjevs norāda uz citiem publiskajiem obligāciju piedāvājumu piemēriem Baltijā.
Vienīgi LHV bankas subordinēto obligāciju piedāvājums 2023. gadā sasniedza pieprasījumu virs 400 miljoniem eiro, kas varētu līdzināties airBaltic emisijas apjomam. Visas pārējās publiskās obligāciju emisijas ir bijušas par kārtu mazākas, tāpēc, organizējot publisku emisiju un mērķējot uz privātajiem investoriem, pastāvēja risks nesavākt nepieciešamo apjomu.
Tomēr pirms obligāciju emisijas pastāvēja arī viedoklis, ka airBaltic, publiski piedāvājot obligācijas, iegūtu lielu pieprasījumu no privātpersonām visā Baltijā, kas izmanto uzņēmuma pakalpojumus.
Jāatzīmē, ka pieprasījums pēc airBaltic vērtspapīriem šajā gadījumā pārsniedza piedāvājumu, gala pasūtījumu vērtībai esot lielākai par 800 miljoniem eiro. Tomēr jau iepriekš INVL Family Office vadītājs Andrejs Martinovs norādīja, ka, iespējams, pieprasījums nebija elastīgs un, samazinot procentu likmi, varētu arī nesasniegt vēlamo emisijas apjomu.
No emitētajām obligācijām 340 miljonu eiro vērtībā 290 miljonus eiro iegādājās privātie investori, Latvijas valsts – 50 miljonus eiro. Šī obligāciju emisija tiks izmantota, lai refinansētu airBaltic iepriekš emitētās 200 miljonu eiro obligācijas, atdotu Latvijas valsts aizņēmumu (36 miljoni eiro), kā arī ļaus paplašināt floti.
Vēl viens arguments, kāpēc obligāciju emisijā netika iesaistīti mazumieguldītāji, bija laiks. «Uzņēmumam bija palicis maz laika līdz iepriekšējo 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanai jūlija beigās. Sagatavošanās publiskām emisijām parasti aizņem ilgāku laiku, jo tas ietver sevī mārketinga un publicitātes aktivitātes, investoru «iesildīšanu»,» atzīmē E. Antufjevs.
Jāņem vērā, ka publiskai obligāciju emisijai ir garāks un arī dārgāks sagatavošanās process, kas ir galvenie faktori, ko uzņēmumi ņem vērā, izvēloties vērtspapīru piedāvājuma veidu. Pagājušajā gadā Baltijā trīs obligāciju emisijas (Storent, IuteCredit un Eleving Group) tika piedāvātas publiskā piedāvājuma veidā ar minimālo ieguldījumu slieksni 100 eiro par vienu obligāciju. Kopumā pērn Latvijā notika 24 vietējo uzņēmumu obligāciju emisijas, piesaistot 318 miljonus eiro, liecina Signet Bank aplēses.
Fokuss uz akcijām
Turpmākajā airBaltic plānā ir akciju kotēšana biržā un stratēģiskā investora meklēšana. Lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss atzinis, ka akciju pirmskotācijas posmā notiek sarunas ar stratēģisko investoru (kas nav valsts vai privātā kapitāla fonds, bet sīkāku informāciju nevar atklāt).
Savukārt akciju emisijā Rīgas biržā, kas varētu notikt šā gada beigās vai 2025.–2026. gadā, plānots piesaistīt apmēram 300 miljonus eiro.
Jāatzīmē, ka martā intervijā Reuters M. Gauss norādīja, ka pēc akciju kotēšanas biržā šā gada beigās vai 2025. gadā airBaltic ar laiku varētu iekļauties kādā lielākā aviogrupā, kad pati lidsabiedrība būs gana augusi un tās flotē būs 100 vai vairāk lidmašīnu.
Lidsabiedrības vadītājs kā labus piemērus minēja Swiss Airlines, kas atrodas Lufthansas koncernā, un Iberia – Spānijas lidsabiedrību IAG sastāvā.
Uzņēmumam bija palicis maz laika līdz iepriekšējo obligāciju dzēšanai. Edmunds Antufjevs lidsabiedrības airBaltic emitētās obligācijas ar augsto 14,5% procentu likmi var iegādāties tikai institucionālie investori, bet ne mazumieguldītāji, tomēr ne lidsabiedrība pati, ne tās vairākuma daļu īpašniece – Satiksmes ministrija ‒ savu lēmumu pēc būtības neskaidro.
Avots: laikraksts Diena, 30. maijs 2024
Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Vai piekrīti sīkdatņu izmantošanai, saskaņā ar Privātuma politiku?