Rīgas pašvaldības uzņēmumu biržas iespējas ietekmē īpašnieka uzvedība

Ne visi nosauktie Rīgas pašvaldības uzņēmumi mērķtiecīgi gatavojas biržai

LĪDZTEKUS valsts uzņēmumiem tiek vērtēts, kādas pašvaldību kapitālsabiedrības varētu kotēt biržā. Tas varētu būt Rīgas ūdens un Rīgas namu pārvaldnieks (RNP). Var diskutēt arī par Rīgas ūdens un Rīgas siltuma apvienošanu, veidojot vienu lielu biržā kotējamu uzņēmumu. Tomēr ne visas Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības ir vienādi gatavas šobrīd startēt biržā. Piemēram, min CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis, no malas nevar manīt, ka RNP mērķtiecīgi gatavotos šim solim, drīzāk tieši pretēji. Būtisks faktors ir arī komunikācija ar sabiedrību, kas teorētiski ir potenciāls investors, taču bieži var dzirdēt sūdzības par šo uzņēmumu vai tā komunikāciju. RNP gan nākotnē sevi redz kā biržā kotētu uzņēmumu, kura stratēģijā plānota privātā kapitāla piesaiste 2026. gadā. Turpretī Rīgas ūdens gadījumā jau ilgāku laiku var redzēt mērķtiecīgus soļus gan korporatīvās pārvaldības, gan finanšu sakārtošanā.

Runājot par Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībām, K. Purgailis teic, ka kopumā visiem investoriem – gan institucionālajiem, gan privātpersonām – būtisks ir korporatīvās pārvaldības aspekts. Proti, uzņēmumiem, kuri vēlas kotēties biržā, tam mērķtiecīgi jāgatavojas vismaz gadu, divus iepriekš. Potenciālajiem investoriem, kas būtībā ir visa sabiedrība, jāredz, ka uzņēmums ir «caurspīdīgs», ar labu reputāciju, tajā ir skaidri saprotams lēmumu pieņemšanas process, nav būtiskas politiskās ietekmes vai korupcijas ēnas. Īpaši svarīgi tas ir uzņēmumiem, kas plāno kotēt akciju mazākumu. Tā kā, visticamāk, pašvaldība biržā kotēs mazākuma daļu akciju, jaunajiem investoriem nebūs gala lēmuma pieņemšanas tiesības un būs īpaši svarīgi, kā uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus.

Īpašnieka faktors «Akcionāra reputācija un kredītvēsture ir svarīgi faktori, ko izvērtē investori, investējot gan privātajā, gan publiskajā sektorā, tāpēc tos grūti atdalīt no atsevišķa uzņēmuma rezultātiem un finanšu stabilitātes. Tomēr pašvaldību un valsts uzņēmumiem ir vairāki kontroles mehānismi, kas palīdz salāgot vairākuma akcionāra un uzņēmuma intereses,» skaidro Signet Bank investīciju pārvaldes vadītājs Edmunds Antufjevs.

Svarīga ir skaidra un sakārtota korporatīvā pārvaldība ar profesionālu valdi un neatkarīgu padomi, kā arī dividenžu politika, kas atrunā peļņas sadales principus un mazākumakcionāru (investoru) un vairākumakcionāra (pašvaldības) investīciju atdevi. Jāņem vērā arī ilgtermiņa dotāciju/tarifu plāns, ja uzņēmums saņem dotācijas vai ir atkarīgs no tarifiem, ko nosaka pašvaldība. Tāpat būtiska ir caurspīdīga uzņēmuma iepirkumu politika, kam arvien vairāk tiks pievērsta uzmanība, jo tieši ar iepirkumiem saistīti lielākie korupcijas riski. «Šo mājasdarbu izpilde palīdz uzņēmumiem saglabāt ieņemto kursu pat tad, ja vairākuma akcionāram notiek izmaiņas koalīcijā vai tiek iedragāta tā reputācija,» uzskata E. Antufjevs.

Jābūt saprotamiem

«Sasummējot kopā vairākus faktorus, kas atturētu investorus no valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju iegādes, tie ir slikta korporatīvā pārvaldība, politiskā ietekme, korupcijas riski, neizprotama finanšu situācija un nākotnes plāns, attīstības stratēģija, kas attiecīgi rezultējas neizmērāmos riskos un neskaidrā investīciju atdevē,» norāda K. Purgailis. Savukārt viens no veicinošiem faktoriem ir tas, ka parasti valsts un pašvaldību uzņēmumiem, salīdzinot ar privātajiem, ir zināma stratēģiskā priekšrocība. Piemēram, Rīgā nav privāta ūdens apgādes uzņēmuma, līdz ar to konkurence šajā sektorā ir ļoti ierobežota. Tā ir sava veida niša ar mazāku konkurenci, līdz ar to arī peļņas iespējas ir, iespējams, ļoti pievilcīgas.

«Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kontekstā pirmais, kas jāsakārto – padomes un valdes iecelšana. Lai tā būtu skaidri saprotama, bez politiskas pieskaņas; lai uzņēmumus vadītu attiecīgās jomas profesionāļi, nevis kādas ministrijas ierēdņi, kuriem nav ne konkrētās jomas izglītības, ne pieredzes,» atzīmē K. Purgailis.

Pirms spert soli biržas virzienā jāsakārto arī finanšu jautājumi – lai būtu skaidri saprotami ienākumi un izdevumi, kā veidojas bilance. Investoriem ir svarīgi redzēt finanšu attīstību dinamikā, t. i., vairāku gadu vēsturi – šai informācijai jābūt uzticamai un publiski pieejamai. Tāpat uzņēmumam jābūt skaidrai izpratnei par stratēģisko attīstību – kādam nolūkam tiks izmantoti jauniegūtie līdzekļi no akciju vai obligāciju izlaišanas. Jābūt skaidram mērķim, kādi attīstības projekti tiks īstenoti, kā tie ietekmēs finanšu rādītājus -vai tiks palielināta tirgus daļa un attiecīgi pieaugs peļņa vai arī ar šo soli uzņēmums tikai nostabilizēsies.

Svarīga ir atdeve

Kopumā, protams, investoriem svarīgākais aspekts vienmēr ir investīciju atdeve – kāds būs ieguvums pret riskiem, ko viņi uzņemas. Ja uzņēmumu biznesa plāns paredz pietiekami augstu kapitāla atdevi, kas būtu salīdzināma ar līdzīgiem privātiem uzņēmumiem, investoriem noteikti būs interese ieguldīt arī publiskajos uzņēmumos; ja ne, tad viņi, protams, izvērtēs, varbūt lietderīgāk ieguldīt kādā privātā vai ārzemju uzņēmumā.

«Profesionālus investorus interesē galvenokārt izaugsmes stāsti, un viņiem nepieciešama pārliecība, ka uzņēmums spēs gūt pienācīgu peļņu, ne tikai atdot ieinvestēto. Savukārt, skatoties uz iedzīvotājiem kā investoriem, viņi parasti vēlas sākt savu investīciju piedzīvojumu ar sev zināmiem uzņēmumiem, kuru darbību izprot,» skaidro K. Purgailis. Piemēram, ja es dzīvoju Rīgā, es zinu, kas ir RNP vai Rīgas siltums. Jautājums – vai man šie uzņēmumi asociējas ar pozitīvu vai negatīvu pieredzi? Ja asociācijas būs negatīvas, bieži privātie investori lēmumus vairāk balstīs emocijās, nevis finanšu aprēķinos. Kopumā tas ir stāsts par mērķtiecīgu gatavošanos, komunikāciju ar sabiedrību un kopējo uzņēmuma tēlu, kas veicina uzticību.

Arī iedzīvotājiem

Valsts un pašvaldību uzņēmumu kotēšana biržā ir viens no veidiem, kā diezgan strauji varētu veicināt Latvijas kapitāla tirgus attīstību. Tam ļoti labs piemērs ir Igaunija un Lietuva. «Gūstot pirmo pieredzi ar investīcijām, daudzi iedzīvotāji turpināja investēt arī citos ar valsti nesaistītos uzņēmumos. Arī pie mums varētu būt līdzīgs scenārijs, ja vien pirmie darījumi no valsts un pašvaldību uzņēmumu puses būtu ar pozitīvu pieredzi. Ja akciju emisijas ir veiksmīgas un cilvēki redz, ka arī šādā veidā var veidot uzkrājumus un nopelnīt, viņiem ir lielāka vēlme ieguldīt arī citos uzņēmumos,» rezumē K. Purgailis.

Jābūt skaidram mērķim, kādi attīstības projekti tiks īstenoti, kā tie ietekmēs finanšu rādītājus

PAŠVALDĪBU uzņēmumiem, kuri dodas uz biržu, svarīgi ir izpildīt vairākus mājasdarbus (korporatīvā pārvaldība, dividenžu politika, iepirkumi), lai varētu saglabāt ieņemto kursu pat tad, ja vairākuma akcionāram notiek izmaiņas koalīcijā vai tiek iedragāta tā reputācija.

Avots: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ietekme-ipasnieka-uzvediba-14314856