Signet Bank prezentē aptaujas datus “Latvijas uzņēmēju finansiālais noskaņojums un uzņēmējdarbības vide Latvijā"

2023. gada 7. septembrī vietējā investīciju banka “Signet Bank” prezentēja jaunākos aptaujas datus “Latvijas uzņēmēju finansiālais noskaņojums un uzņēmējdarbības vide Latvijā, 2023”*. Aptauja reprezentē vietējo uzņēmēju viedokli, nākotnes ieceres attiecībā uz papildu finansējuma nepieciešamību, pieejamību un daudzveidību pēdējo 12 mēnešu laikā (2022. gada maijs līdz 2023. gada maijs) un uzņēmumu attīstības plāniem, prognozēm par finansējuma nepieciešamību tuvāko 12 mēnešu laikā (2023. gada maijs līdz 2024. gada maijs).

Globālās krīzes radītās sekas pēdējo trīs gadu laikā viennozīmīgi ir ietekmējušas Latvijas ekonomisko un finansiālo stabilitāti, izraisot izmaiņas arī Latvijas uzņēmējdarbības vidē kopumā. Kā rāda “Signet Bank” aptaujas dati, lielākā daļa Latvijas uzņēmēju ir piesardzīgi jauna finansējuma piesaistīšanā tuvāko 12 mēnešu laikā. Vairāk nekā 55%no uzņēmējiem neapsver papildu finansējuma piesaisti uzņēmējdarbības attīstībai. Šobrīd Latvijas uzņēmējdarbības vidē praktiski neeksistē uzņēmumi, kas nebūtu saskārušies ar finansējuma pieejamības izaicinājumiem pēdējo 12 mēnešu laikā – tikai 3% norāda, ka finansējumu saņemt ir kļuvis vieglāk. Vairāk nekā puse jeb 56% atzīst, ka nav izjutuši izmaiņas finansējuma pieejamībā, savukārt 38%, ka pēdējo 12 mēnešu laikā finansiālā aizdevuma iespējas ir bijušas ierobežotas – finansējumu saņemt ir kļuvis grūtāk.

Latvijas valsts ekonomiskās attīstības problēmas tuvākajā nākotnē nebūs tikai globālo krīžu,  pandēmijas, kara radītās sekas, bet arī ambiciozu uzņēmēju trūkums. Lai veicināt straujāku ekonomikas izaugsmi ir nepieciešams veicināt uzņēmēju informētību un zināšanas par finansējuma piesaistīšanas jautājumiem, kā arī iedvesmot uz jaunu ambiciozu ideju un plānu realizēšanu.

Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs

Realitātē finansējuma pieejamība Latvijā ir laba – uzņēmēju viedoklis ir pretējs

Latvijas uzņēmēju vidū dominē viedoklis par daudzveidīga finansējuma nepieejamību, liecina aptaujas dati. 40% no uzņēmējiem uzskata, ka, viņuprāt, Latvijā nav pieejamas daudzveidīgas finansējuma iespējas. Kā galvenos iemeslus minot augsto birokrātiju, augošās procentu likmes, pieaugošās banku prasības, valsts politiku un kopējo ekonomisko situāciju. Tikai 24% uzskata, ka Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai ir pieejams daudzveidīgs finansējums. R. Idelsons uzsver, ka šobrīd papildu finansējuma iespējas Latvijā vērtējamas kā labas, tomēr to apgūšanu traucē uzņēmēju nepietiekamās zināšanas par iespējām sava uzņēmuma attīstībai.

Zināšanu trūkums ir kritiski ietekmējis arī mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) viedokli par finansējuma pieejamību. Kā rāda “Signet Bank” aptaujas dati – tikai 2% MVU uzņēmuma vadītāju uzskata, ka, izmantojot finanšu sektora iespējas, ļoti lielā mērā var piekļūt finansējumam, bet 41%,ka finansējuma pieejamība ir neiespējama un grūti pieejama. Zināšanu nepietiekamību un MVU izpratnes trūkumu aktualizē arī 2023. gada maija Eiropas Savienības ziņojums, kurā teikts, lai arī Latvijā starp visām ES valstīm ir visaugstākā MVU nepieciešamība pēc finansējuma – uzņēmēju pārliecības trūkuma dēļ tikai 28% MVU piesakās banku finansējumam. Aptaujas rezultāti liecina, ka MVU nepiesakās bankas finansējumam nepietiekamu iekšējo līdzekļu dēļ, 30% nepiesakās bez iemesla, bet 3% uzskata, ka pastāv liela banku noraidīšanas iespēja. Lai gan realitātē Latvijas bankas noraida tikai 19% no visiem MVU pieteikumiem.

Zināšanu trūkums ierobežo valsts ekonomiskās attīstības potenciālu

Kā apstiprina aptaujas dati, mazāk kā puse, 40% uzņēmēju, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām uzņēmuma finansējuma piesaistīšanai, bet 31% neko par to nav dzirdējuši. Kapitāla tirgus pratībā lielu lomu spēlē mediji, tai skaitā, sociālie tīkli – 32% no uzņēmējiem informāciju iegūst galvenokārt no publiskajā mediju telpā pieejamās informācijas. Svarīga ir arī savstarpējā komunikācija, pieredzes apmaiņa jeb tīklošanās – 18% no uzņēmējiem informāciju iegūst no kolēģiem, draugiem, paziņām un 10% no tiešsaistes, klātienes semināriem. 20% iegūst informāciju no finanšu konsultanta vai bankas.

Kopumā 83% no Latvijas uzņēmējiem šobrīd neapsver iespēju uzņēmuma vajadzībām izmantot kapitāla tirgus sniegtās iespējas, ko ietekmē nepietiekama kapitāla tirgus pratība. Daži no viedokļa ietekmes faktoriem: 23% atzīst, ka nav pietiekamu zināšanu par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām, 17% domā, ka tas ir pārāk liels administratīvais slogs uzņēmumam, bet 8% pieņem, ka tas ir dārgi.

Salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm Latvijas uzņēmumi ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu. Zināšanu un izpratnes trūkums par kapitāla tirgus iespējām un priekšrocībām būtiski ietekmē ambiciozu uzņēmumu un uzņēmēju skaitu Latvijā.

Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs

Visvairāk Latvijas uzņēmēju – 68% iepriekš ir dzirdējuši par Altum atbalsta programmām, mazāk kā puse, 46% par publiskajām LV vai ES atbalsta programmām. Kopumā par kapitāla tirgus finanšu instrumentiem dzirdējusi lielākā daļa jeb 83% no Latvijas uzņēmējiem: 42% par kapitāla piesaistīšanu no finanšu investoriem, 19% par uzņēmuma kotēšanos biržā, 22% par obligāciju emisijām.

Lielākā daļa jeb 69% kā savu finansējošo banku izvēlas lielās bankas, kā “Swedbank”, “SEB banka”, “Citadele”, “Luminor” vai “OP Bank”. Bet 20% Latvijas uzņēmēju šobrīd banku finansējumu neizmanto vispār. Neliela daļa, 4% par savu finansējošo banku ir izvēlējušies nišas banku – kādu no vietējām kapitāla bankām, piemēram, “Signet Bank”, “BlueOr Bank”, “Industra Bank”, bet 6%uzņēmēju finansējošā banka ir kāda no ārvalstu bankām.

Tikai 48% uzņēmumu atzīmēja, ka viņu uzņēmumu apkalpojošā banka piedāvā dažādus risinājumus uzņēmuma finansēšanai. 11% apgalvo, ka viņu izvēlētā banka nepiedāvā un 40% atzīmēja, ka viņiem ir “grūti teikt”. Tuvāko 12 mēnešu laikā 48% neapsver domu mainīt sava uzņēmuma finansējošo banku, tikai 14% tādu domu apsver un 38% par to nav domājuši.

Aptaujā piedalījās Latvijas uzņēmēji, kas pārstāv ražošanas, tirdzniecības, būvniecības un pakalpojumu nozares.

* Latvijas uzņēmēju finanšu noskaņojuma aptauja veikta sadarbībā ar mediju aģentūru “Mindshare Latvia” 2023. gada maijā, kurā tika noskaidrots Latvijas uzņēmēju viedoklis (506 Latvijas uzņēmumu vadītāju) par finansiālo situāciju, daudzveidīga finansējuma pieejamību un uzņēmējdarbības vidi pēdējo 12 mēnešu laikā (2022. gada maijs līdz 2023. gada maijs) un uzņēmumu attīstības plāniem,  prognozēm par papildus finansējuma nepieciešamību tuvāko 12 mēnešu laikā (2023. gada maijs līdz 2024. gada maijs).

Par “Signet Bank”  

“Signet Bank” dibināta 1991. gadā un ir viena no pirmajām neatkarīgās Latvijas bankām. Bankas stratēģija vērsta uz vietējo uzņēmēju un tiem piederošo uzņēmumu finansēšanu un kapitāla pārvaldīšanu. Kopš 2021.gada sākuma “Signet Bank” kredītu un obligāciju formā nodrošināja klientiem finansējumu gandrīz 500 miljonu eiro apjomā. “Signet Bank” akcionāri ir deviņi Latvijas un starptautiskie privātie investori, no tiem lielākie ir “SignetAcquisition III” (25%), kura vienīgais akcionārs ir ASV investors Aleksandrs Solovejs; AS “RIT Group” (19,50%) – Latvijas uzņēmums, kas pieder Rapoportu ģimenei, un SIA “Reglink” (15,93%), kura dibinātāja ir profesionāle banku jomā Irīna Pīgozne.