Investīciju vides apskats 10/2022

Volatilitātei mazinoties un Bloomberg monitoriem zaļi mirgojot, oktobris, salīdzinot ar septembri, tirgiem bija daudz draudzīgāks. Šķita, ka dalībnieki bija noguruši no vispārējā negatīvisma, ģeopolitiskā stresa, noturīgās inflācijas, skarbās monetārās politikas un nolēma nedaudz atpūsties. ASV un Eiropas akciju tirgi būtiski pieauga un obligāciju ienesīgumi atkāpās, savukārt dolāra indekss nedaudz stabilizējās. Tomēr tirgi drīzāk uztver šos notikumus kā nepieciešamu pauzi, piesardzīgi gaidot slikto ziņu porciju no daudziem iespējamiem avotiem.

Labas ekonomikas ziņas nav gaidāmas

Ražošanas aktivitāte Eirozonā piedzīvoja strauju lejupslīdi, kas liecina par recesiju šajā ekonomikas segmentā, pieprasījumam mazinoties dzīves dārdzības krīzes dēļ. Ražošanas iepirkumu menedžeru indekss S&P Global final manufacturing PMI oktobrī samazinājās par diviem punktiem līdz 46,4, tādējādi sasniedzot 29 mēnešu zemāko līmeni. Jauno pasūtījumu apjoms saruka tempā, kāds bija vērojams tikai vissmagākajā pandēmijas periodā – indeksam samazinoties līdz 37,9 punktiem salīdzinot ar 41,3 punktiem septembrī. Pēc Eurostat datiem mēneša inflācija Eirozonā pieauga līdz 10,7%.

Eiropas un ASV akciju tirgi

Arī no Ķīnas pozitīvas ziņas nenāca. Oktobrī turpināja samazināties gan rūpnīcu, gan servisa aktivitātes. Pie “nulles Covid tolerances” politikas, jauni uzliesmojumi rūpnieciskajos centros tika “dzēsti”, atgriežot pārvietošanās ierobežojumus.

ASV ražošanas aktivitāte, kas veido 11,9% no ekonomikas, pieauga lēnākā tempā pēdējo 2,5 gadu laikā. ISM ražošanas PMI oktobrī samazinājās līdz 50,2, kas ir zemākais rādītājs kopš 2020. gada maija. FRS agresīvās monetārās politikas dēļ dažas nozares jau tagad sajūt pieprasījuma samazināšanās pazīmes, jo nodarbinātība oktobrī samazinājās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, finanšu, profesionālo uzņēmējdarbības pakalpojumu, izglītības un veselības aprūpes nozarēs, lai gan kopējais darba tirgus joprojām bija noturīgs – nodarbinātībai oktobrī pieaugot par 239 000 darbavietām salīdzinājumā ar 192 000 darbavietām pirms mēneša.

Etalona 10-gadu obligācijas

Japānas Banka atkal iejaucas

Ja neskata USD/JPY pāri, tad oktobris bija diezgan mierīgs mēnesis galvenajiem valūtu pāriem. Eiro un sterliņu mārciņas kurss pēc emocionālā septembra stabilizējās, un izskatās, ka GBP/USD ir tuvu vismaz kādam īstermiņa vai vidēja termiņa zemākajam punktam. EUR/USD izdevās noturēt pagājušajā reizē pieminēto 0,9550 atbalsta zonu, un uz brīdi redzējām, ka pāris tirgojās virs paritātes. Tomēr skatoties plašāk, maz kas liecina, ka eiro nedienas ir beigušās.

Runājot par Japānas jenu, mēs jau iepriekš teicām, ka ar vienu intervenci reti kad pietiek, un nu mēs atkal ieraudzījām Japānas Banku darbībā, kad kurss uzkāpa virs USD/JPY 150 atzīmes. Šķiet, ka tirgus dalībnieki šoreiz “ieklausīsies” tajā, ko Japānas Banka mēģina “pateikt”. Galveno baņķieru prāt pāris šobrīd ir tomēr “pārāk tālu” no “atbilstošā līmeņa”, līdz ar to USD/JPY 152-153 zona var izrādīties par ļoti nopietnu pretestību vidējā termiņā.

Augsta ienesīguma obligāciju indeksi

Mierīgs mēnesis naftai un dārgmetāliem

Kā jau minējām pagājušajā reizē, mēs jutāmies komfortabli, pērkot Brent jēlnaftu pie USD/bbl 85 ar pieauguma potenciālu virs 100 dolāriem par barelu. Naftas cenas noturējās virs savas atbalsta zonas un pietuvojas mūsu mērķiem. Lai gan kopējā situācija nepārprotami atbalsta augstākās enerģijas cenas ilgtermiņā, pastāv risks, ka jo ilgāks laiks paies naftas cenām flirtējot ar USD/bbl atzīmi, jo riskantāka kļūst mūsu ideja īstermiņā. Citiem vārdiem sakot, ja mēs neieraudzīsim Brent naftas cenu pieaugumu līdz 105-110 dolāriem par barelu tuvāko pāris nedēļu laikā, tad pielielināsies risks atkārtoti apmeklēt USD/bbl 80-85 zonu. Zelts joprojām neizskatās pārliecinoši, un mēs pievēršam lielāku uzmanību sudrabam, kur esam gatavi palielināt savas garās pozīcijas, ja redzēsim, ka cenas nokrīt zem XAG/USD 18 līmeņa.

Zelta cena, USD/oz

Centrālās bankas (pagaidām) nepārsteidz

Atbilstoši tirgus prognozēm centrālās bankas turpināja paaugstināt bāzes likmes, lai gan Kanādas Banka nolēma būt mazāk agresīva, nekā gaidīts, kamēr FRS mēģināja izskatīties “striktāka”, nosūtot akciju tirgu “uz dienvidiem”. Kā jau minējam pagājušajā reizē – Džeroms Pauels, kā vienu no saviem mērķiem min pozitīvu reālo ienesīgumu “visā ienesīguma līknes garumā”, un tas nozīmē, ka ASV valsts obligāciju ienesīgumam vajadzētu būt vismaz tuvu 5%. Obligāciju tirgos šie likmju kāpinājumi bija “ieskaitīti cenās” jau nedēļas iepriekš, tāpēc mēs neredzējām īpaši straujas cenu izmaiņas. Šķiet, ka tirgus vēlas pārbaudīt, vai tiešām centrālās bankas pildīs savus agresīvos solījumus (vismaz līdz gada beigām), jo mēs redzam, ka dažu obligāciju ienesīgumi virzās pretējā virzienā nekā likmes. Mēs, savukārt, esam ar mieru iegādāties īstermiņa ASV valsts parādu pie 4,50–4,75% ienesīguma līmeņiem un ES valstu obligācijas tuvāk 2,50% ienesīgumam un gaidām vismaz zināmu konsolidāciju tuvākajā nākotnē.