Investīciju vides apskats 07/2022

Inflācijai esot ļoti augstos līmeņos, centrālās bankas ir zem milzīga spiediena, tāpēc jūlijā mēs novērojām aktīvas Eiropas Centrālās bankas un Federālo rezervju sistēmas darbības, palielinot procentu likmes par 50 un 75 bāzes punktiem. Šāds ECB solis izbeidza 8 gadus ilgušo negatīvo procentu likmju līmeni Eirozonas dalībvalstīs. Valdības obligāciju ienesīgumi, pat pirms agresīvas ECB likmju paaugstināšanas, mainīja kursu un jūlijā piedzīvoja spēcīgu kritumu, arī ASV valsts obligācijas uzrādīja tādu pašu dinamiku. Tādējādi pēc nogurdinošā pirmā pusgada, jūlijs obligāciju tirgiem izrādījās ļoti pozitīvs. Korporatīvo obligāciju indeksi mēneša ietvaros pieauga par 2-3%, bet augsta ienesīguma obligāciju indeksi par vairāk nekā 5%. S&P 500 un Stoxx 600 pieauga par 9,1 un 7,6 procentiem.

Pasaules lielākās ekonomikas cīņā ar recesiju

ASV rūpniecība jūlijā uzrādīja labākus rezultātus, nekā bija gaidīts. Neskatoties uz IKP kritumu, četras no sešām lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm mēneša laikā ziņoja par mērenu vai pat ievērojamu izaugsmi. Tas liecina par to, ka ekonomika neatrodas tik sliktā stāvoklī kā daudziem šķiet, kaut ASV ekonomika sarūk jau otro ceturksni pēc kārtas, kas savukārt atbilst recesijas definīcijai. Iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī, gada izteiksmē, samazinājās par 0,9%, tāpat samazinājies arī strādājošo skaits un kopējais nostrādāto stundu skaits. Balstoties pēc Homebase datiem darbinieki jūlijā strādāja par aptuveni 12% mazāk stundu nekā jūnijā. Šie cipari atbilst prognozēm par nodarbinātības pieauguma palēnināšanos jūlijā. Tomēr jaunākais, ar lauksaimniecību nesaistītu algu saraksta ziņojums liecina, ka ekonomika ir radījusi gandrīz 400 000 jaunu darba vietu.

Eiropas un ASV akciju tirgi

Vājš pieprasījums bija pamats ražošanas aktivitātes samazinājumam visā Eirozonā. S&P Global rūpniecības iepirkumu vadītāju indekss jūlijā samazinājās līdz 49,8 no 52,1 jūnijā. Jauno pasūtījumu indekss mēneša laikā samazinājās līdz 42,6 no 45,2 punktiem (zemākais rādītājs kopš pandēmijas sākuma), palielinot reģiona lejupslīdes riskus. Inflācija blokā pieauga līdz kārtējam rekordaugstam rādītājam – patēriņa cenu pieaugums paātrinājās līdz 8,9% no 8,6% mēnesi iepriekš. Lai gan dārgā enerģija joprojām ir galvenais inflācijas faktors, bāzes inflācija, kas neskaita pārtikas un degvielas cenu svārstības, mēneša laikā palielinājās līdz 5,0%. Lai gan recesija, izskatās, ka ir tepat aiz stūra, tomēr Eirozonas ekonomika 2022. gada otrajā ceturksnī pieauga par 0,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kas ir daudz straujāk nekā bija gaidīts.

Spēcīgāka Francijas, Itālijas un Spānijas ekonomiku izaugsme kompensēja Vācijas IKP stagnāciju.

Pēc labiem jūnija rezultātiem, Ķīnas rūpnīcu darbība jūlijā saruka, un galvenie vainīgie bija energoietilpīgās nozares. Valsts nekustamo īpašumu tirgu, kas jau tā cīnās ar attīstītāju parādu krīzi un vājo mājokļu pircēju noskaņojumu, skāra arī  hipotēku boikots – gan pārdošanas apjoms, gan jaunu mājokļu cenas nedaudz samazinājās, salīdzinot ar mēnesi iepriekš. Otrajā ceturksnī IKP pieauga par 0,4%, salīdzinot ar gadu iepriekš, kas ir sliktāk nekā bija prognozēts. Ķīnas ekonomiskās problēmas nāk, galvenokārt, no stingriem ar Covid saistītiem ierobežojumiem un “nulles Covid tolerances” politikas, kuru šobrīd piekopj valdība.

Etalona 10-gadu obligācijas

Ienesīguma līknes brīdina par pieaugošiem riskiem

Pagājušajā mēnesī daudzi gaidīja “pārsteigumus” no Eiropas Centrālās bankas, un tā patiešām radīja zināmu ažiotāžu, paaugstinot procentu likmes līdz 0,5% līmenim, kurš pēdējo reizi tika novērots tālajā 2013. gadā. EUR/USD pāris jau bija “smags” kopš paša mēneša sākuma un nokrita gandrīz par 5%, pirms stabilizējās pie paritātes. Kopumā aina izskatās “nestabila” – EUR/USD ir jāatgriežas tuvāk 1,10 apgabalam, lai novērstu lejupvērstu spiedienu. Līdz tam tirgus būs vairāk gatavs pārdot EUR/USD tuvāk 1,04-1,06 zonai.

Arī FRS pēdējā laikā ir bijusi diezgan aktīva, lai gan jūlijā tā rīkojusies atbilstoši tirgus prognozēm. Kādu laiku tika runāts par obligāciju ienesīguma un centrālo banku noteikto procentu likmju līmeņu konverģenci. Tagad ir redzams, ka obligāciju tirgotāji ir diezgan skeptiski noskaņoti pret nākamajiem centrālo banku soļiem inflācijas apkarošanā, lai gan septembra sanāksmēs joprojām sagaida vismaz “kādu” likmju paaugstināšanu. Līdz ar to ASV valsts obligāciju  ienesīguma līkne brīdina par pieaugošo recesijas risku, kas savukārt reti nāk par labu akciju tirgum. Aprīlī mēs jau redzējām īsu līknes inversiju, taču jūlija notikums šķiet ievērības cienīgāks. Līdz ar to, mēs pirktu īstermiņa ASV obligācijas pie 3% ienesīguma atzīmes. Ilgāka termiņa Vācijas obligācijām (un citu ES valstu obligāciju ienesīguma likmēm) joprojām ir iespēja pazemināties pirms nākamās ECB sanāksmes, taču grafiki liecina, ka kādā brīdī ienesīguma likmēm jāatgriežas virs 1% līmeņa.

Augsta ienesīguma obligāciju indeksi

Dārgmetāli nepārsteidz

Dārgmetāliem bija vēl viens grūts mēnesis. Iepriekšējā reizē mēs pieminējām zelta un sudraba cenu īstermiņa riskus, un jūlijā tirgū patiešām bija vērojams pārdošanas vilnis. Zelta cena diezgan ātri noslīdēja līdz 1680 dolāru atzīmei, taču pēc tam ātri atguvās un pieauga līdz 1770 dolāriem par unci. Mums ir aizdomas, ka kādu laiku tirgus uzskatīs XAU/USD 1700 atzīmi par labu atbalsta līmeni un 1850 kā pretestības zonu. Arī sudrabs piedzīvoja nepatīkamus mirkļus, sasniedzot savu zemāko līmeni ap XAG/USD 18,30. Tomēr arī šeit atlēciens bija ātrs un iespaidīgs, metāla cenām mēnesi noslēdzot virs 20 dolāriem par Trojas unci.

Zelta cena, USD/oz

Klusums pirms vētras?

Nākamās centrālo banku sanāksmes notiks tikai septembra vidū, un tas dod pietiekami daudz laika jauno makroekonomikas datu analīzei, kas ietekmēs gaidāmos lēmumus par likmju paaugstināšanu.

Obligāciju tirgus rallijs, kaut arī vēl ļoti jauns, uz šķietami agresīvas centrālo banku politikas fona izskatās diezgan īpatnēji. Samazinoties efektiem no centrālo banku jau pieņemtiem lēmumiem, rudens būs izšķirošs brīdis, tirgum izvēloties virzienu.