Investīciju vides apskats 06/2022

Krītoši akciju tirgi, pieaugošas obligāciju likmes un manāma investoru panika – “lāčiem” jūnijā bija par ko gavilēt. Salīdzinot ar to maksimumu, akcijas Amerikas tirgos ir zaudējušas vairāk kā 20% savas vērtības, raisot pārdomas par iespējamu “lāču tirgus” sākumu. Jūnijā vien Nasdaq-100 indekss, kurā atrodamas lielākās tehnoloģiju kompānijas, nokritās par 9%, savukārt S&P 500 un Russell 2000 attiecīgi zaudēja 8.39% un 8.37%. Obligāciju tirgos ASV 10 gadu parādzīmju likmes vienubrīd pat pieskārās 3.5% atzīmei. Par to, vai tirgi turpinās slīdēt lejup, vai arī ir pienācis laiks “pirkt kritumu”, viedokļi dalās.

Cīņa ar inflāciju

Jūnijā Federālā Rezervju Sistēma pieteica karu inflācijai. Lai gan ir pazīmes, ka inflācijas temps mazinās (PCEPI inflācijas indekss, kurš novēro mājsaimniecību patēriņa cenu izmaiņas, otro mēnesi pēc kārtas ir palicis uz 6.3% atzīmes, pie tam, ja neiekļauj pārtikas un enerģijas izmaksas, tas pat ir samazinājies), tā stipri pārsniedz, kā mērķi nostādīto, 2% līmeni. FRS Atvērtās tirgus komisijas 15. jūnijā sēdē tika nolemts par 0.75% palielināt bāzes procentlikmi. Tas ir augstākais procenta likmju kāpums kopš 1994. gada.

Līdz ar procentu likmju kāpumu līdz 1.5-1.75% un Džeroma Pauela paziņojumu par iespējamu 75 bāzes punktu kāpumu jūlijā, finanšu tirgu dalībnieki mainīja savu noskaņojumu. Ja pavasarī tirgus prognozēja, ka gada beigās procentu likmes būs ap 2%, bet 2023. gadā ap 3%, tad tagad tirgus sagaida, ka tās attiecīgi pieaugs līdz 3.5% gada beigās un 4% 2023. gadā. Tomēr daļa investoru uzskata, ka FRS nerīkojas pietiekami ātri.

Eiropas un ASV akciju tirgi

Obligāciju tirgi

Obligāciju tirgos aizvien turpinās cenu lejupslīde. Līdz ar izteiktu noskaņojuma pasliktināšanos akciju tirgos, ievērojami cieta arī citi riska aktīvi, proti, augsta ienesīguma obligāciju tirgi. ICE Bank of America High Yield indeksi rāda, ka riska prēmijas jūnijā ASV un Eiropā palielinājušās par, attiecīgi, 1.65 un 1.67 procenta punktiem, bet attīstības valstu kopējam indeksam par 1.42 p.p. Tas nozīmē, ka jūlija sākumā vidējais minēto indeksu ienesīgums līdz dzēšanai jau ir sasniedzis divciparu skaitli attīstības valstīm, proti, 11.1%, savukārt ASV augsta ienesīguma obligāciju indeksa ienesīgums ir 8.8%, Eiropā – 7.3%. Lai arī šie ienesīguma un riska prēmiju līmeņi ir ļoti augsti, vēsturiskie dati diemžēl rāda, ka procenta punktu ienesīguma palielināšanās ir ļoti iespējama. Tik augsti ienesīguma līmeņi vienmēr ir gājuši arī roku rokā ar ekonomisko stagnāciju vai recesiju attiecīgajā reģionā, kas šobrīd būtu attiecināms globālā mērogā.

Mēs iesakām būt uzmanīgiem, pērkot augsta ienesīguma korporatīvās obligācijas, jo recesijas gadījumā tās tiktu skartas vissāpīgāk. Uzskatām, ka ieguldījumu reitinga obligācijas ar 3-5 gadu termiņu ir labāka izvēle.

Etalona 10-gadu obligācijas

Dolārs turpina nostiprināties, naftas cenas atkāpjas

Ir pazīmes, ka Eiropas Centrālā Banka varētu sākt palielināt procentu likmes jau jūlijā, tāpēc, iespējams, redzēsim nelielu dolāra korekciju. Lai gan savos paziņojumos ECB ir bijusi uzmanīga un nav norādījusi izmaiņu apmēru, daļa tirgus dalībnieku sagaida depozīta likmju pieaugumu par 50 bāzes punktiem, tādējādi tiem pametot negatīvo likmju zonu. Mēs sagaidām, ka likmes varētu palielināties par 25 bāzes punktiem, bet repo likme paliks nemainīga pie 0% atzīmes. Šāds scenārijs varētu palielināt ticību eiro, rezultējoties dolāra korekcijā līdz EUR/USD 1.10 atzīmei (augstāku līmeni šobrīd mēs nesagaidām). Tomēr ilgtermiņā prognozējam, ka eiro grūtības turpināsies, un kādā brīdi EUR/USD valūtu pāris varētu sasniegt paritāti.

Līdz šim nepieredzēti spēcīgā dolāra dēļ, spiedienu izjūt arī dārgmetālu tirgi. Zelts, kura cena pavasarī nokritās augstāku likmju dēļ, sāka konsolidāciju ap $1810 par unci līmeni. Spiedienam palielinoties, ir sagaidāms, ka zelta cenas var pārbaudīt svarīgo XAU/USD 1700 atbalsta līmeni. Lai gan, mūsuprāt, sudraba tirgus šobrīd ir pateicīgāks, arī tas varētu tikt apdraudēts. Mūsuprāt, iegādāties sudrabu līdz ar cenu kritumiem, ir labs ilgtermiņa ieguldījums, tādēļ uzmanīgi vērojam nākamo svarīgo XAG/USD 18.6 atbalsta līmeni. Tāpat kā iepriekš, jābūt ļoti uzmanīgiem, ja izmantojat kredītplecu.

Līdz ar haosu enerģijas tirgos, naftas cenas turpina būt svārstīgas. Tik lielos neskaidrības apstākļos pastāv iespēja, ka naftas cenas varētu nokristies līdz pat 90-95 dolāriem par barelu.

Augsta ienesīguma obligāciju indeksi

Zelta cena, USD/oz

Trauslā Ķīnas atveseļošanās; ražošanas palēnināšanās Eiropā un ASV

Jūnijā, mazinoties Covid-19 ierobežojumiem, Ķīnas ekonomika sāka atgūties. Aktivitāte pakalpojumu sektorā pieauga ar straujāko tempu pēdējā gada laikā, biznesa aktivitātes indeksam Caixin Services PMI pieaugot no 41.4 atzīmes maijā līdz 54.5 atzīmei jūnijā. Ierobežojumu mazināšana pozitīvi ietekmēja arī rūpniecības sektoru – Caixin Manufacturing PMI indekss pacēlās līdz 51.7 punktu atzīmei, norādot uz pirmo rūpniecības izaugsmi pēdējo četru mēnešu laikā. Par spīti tam, Ķīnas atgūšanās ir trausla, jo valdība turpina pieturēties pie agresīvas Covid-19 apkarošanas stratēģijas.

Palielinoties cenām un samazinoties pieprasījumam, jūnijā, pirmo reizi kopš Covid-19 pirmā viļņa, Eiropā kritās rūpniecības apjomi. S&P Global Final Manufacturing PMI indekss nokrita līdz 52.1 atzīmei, salīdzinot ar 54.6 atzīmi maijā. Kā liecina arī jūnijā nokritušais jauno pasūtījumu indekss, augsto cenu un recesijas baiļu dēļ, mājsaimniecības atliek pirkumus uz nākotni. Pārtikas un enerģijas cenu ietekmē Eirozonā gada inflācija sasniedza nebijušus augstumus – inflācijas temps pieauga līdz 8.6% salīdzinot ar 8.1% maijā. Līdz zemākajam līmenim kopš 2020. gada maija nokritās arī investoru noskaņojums – Senitix Eirozonas investoru noskaņojuma indekss, kurš maijā bija -15.8 līmenī, jūnijā nokritās līdz -26.4 atzīmei.

Kā liecina ISM aptaujas, rūpniecības aktivitāte samazinājās arī ASV. Salīdzinot ar maija 56.1 atzīmi, tas ir nokrities līdz 53.0 atzīmei. Tik zema rūpniecības aktivitāte ASV nav bijusi kopš 2020. gada jūnija. Tāpat ir samazinājies jauno pasūtījumu skaits, kas liek domāt par ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.

Priekšā mierīgāki laiki?

Nākamajos divos vasaras mēnešos varam sagaidīt gan divas FRS tikšanās, pirmajai notiekot 26-27. jūlijā, gan arī izziņotos uzņēmumu finanšu rezultātus par pēdējo ceturksni. Vasaras mēneši tradicionāli ir bijuši mierīgi. Ja paskatāmies 29. gadu tālā pagātnē, tad S&P 500 indeksa vidējā cenu izmaiņa jūlijā bija +1.01%, bet augustā -0.2%. Protams, sarežģītā ģeopolitiskā situācija padarīs tirgus dalībniekus nervozākus. Tomēr mēs uzskatām, ka vasaras mēnešos tirgi veiks konsolidāciju pirms tie nolems, kurā virzienā doties gada otrajā pusē.