Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, par valsts uzņēmumu kotēšanu biržā

Lai papildinātu valsts aizsardzības fondu un samazinātu spiedienu uz budžeta izdevumiem, tiek apsvērta valsts uzņēmumu mazākuma daļu (ne mazāk par 10% līdz 2029. gadam) izlikšana publiskajā piedāvājumā, proti, tie varētu tikt kotēti biržā. Konkrēti lēmumi par to vēl nav pieņemti, taču valdība šo jautājumu ir iezīmējusi kā vienu no valsts parāda samazināšanas pasākumiem. Finanšu ministrijai konkrēti priekšlikumi par to ir jāiesniedz valdībā līdz 30. jūnijam.

Aizsardzības izdevumu palielinājuma daļa tiek finansēta no aizņemtiem līdzekļiem, par kuriem turpmākajos gados būs jāturpina maksāt procenta maksājumus par valsts parāda apkalpošanu, skaidro Finanšu ministrijā.

No vienas puses, lai to minimizētu, Ministru kabinets ir rosinājis paskatīties uz valsts uzņēmumu mazākuma daļu kotēšanu biržā, tādējādi par saņemtajiem līdzekļiem varētu samazināt valsts parādu, jo attiecīgā daļa valstij nebūtu papildus jāaizņemas.

Tas ļautu par attiecīgo daļu ietaupīt arī procenta maksājumus, un tā rezultātā parāds par attiecīgo daļu nepieaugtu. No otras puses, privāto investoru ienākšana uzņēmumos, valstij saglabājot vairākumu, var uzlabot to pelnītspēju, kas ļautu uzņēmumiem saglabāt noteiktu finansējuma daļu investīciju plāniem. Tas neliedz uzņēmumiem papildus piesaistīt resursus gan aizņēmumu veidā no finanšu institūcijām, kredītiestādēm vai izlaižot obligācijas, vai arī palielinot publiskā piedāvājuma apmēru.

Labāk attīstībai

Kopumā valsts uzņēmumu mazākuma daļu atsavināšana caur piedāvājumu publiskajā kapitāla tirgū vērtējama pozitīvi. Šāda rīcība beidzot varētu iekustināt Latvijas kapitāla tirgus attīstību, kā arī ļautu pamazām virzīties uz valsts lomas mazināšanu dažādos uzņēmējdarbības sektoros.

“Tomēr, no investoru skatpunkta raugoties, bieži vien pievilcīgāki šķiet uzņēmumu publiskie piedāvājumi, kur iegūtie līdzekļi tiek izmantoti uzņēmuma tālākai attīstībai un rada uzņēmumam iespēju nākotnē ievērojami palielināt uzņēmuma vērtību. Kaut gan nereti ir gadījumi, kad sākotnējais publiskais piedāvājums tiek izmantots, lai samazinātu esošā īpašnieka līdzdalību un īpašnieks iegūtu naudas līdzekļus, ” teic bankas Citadele ekonomists Kārlis Purgailis.

Šādos gadījumos investoriem parasti lielāku interesi rada uzņēmumi ar jau nobriedušiem biznesa procesiem, stabiliem ienākumiem un saprotamu dividenžu politiku, izmaksājot regulāras dividendes. Arī šādi uzņēmumi ir mūsu valsts īpašumā.

Ekonomista ieskatā veiksmīgāka stratēģija no valsts puses būtu piedāvāt dažu uzņēmumu lielāku kapitāldaļu proporciju, nevis daudzu uzņēmumu 10% kapitāldaļas. Proti, piedāvāt 25–30% vērtīgāko uzņēmumu daļas, organizējot akciju emisijas ar kopējo apjomu vismaz 500 miljonu līdz viena miljarda eiro apmērā. Šādi piedāvājumi varētu piesaistīt lielāku ārvalstu investoru interesi, līdz ar to pieprasījums būtu ievērojami lielāks, potenciāli nodrošinot labāku cenu esošajam akcionāram, kā arī nodrošinot aktīvāku otrreizējo tirgu pēc akciju emisijas. Aktīvs otrreizējais tirgus nākotnē ļautu efektīvāk iesaistīties plašam vietējo investoru lokam, kas nepiedalīsies sākotnējā piedāvājumā. Tādējādi tiktu veicināta vietējo mājsaimniecību plašāka iesaistīšanās kapitāla tirgus darījumos.

Arī neprivatizējamos

Pērn kopumā tika izvērtētas vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kuras varētu virzīt uz biržu. Lai arī informatīvajā ziņojumā komunikācija par tām lielākoties bija pieļāvuma formā (plāno, analizē, strādā pie…), Finanšu ministrijā Dienai apstiprināja, ka tobrīd izlemts uz biržu akciju emisijai virzīt divus uzņēmumus – airBaltic un Rīgas namu pārvaldnieku. Tāpat valdības rīcības plānā ar termiņu līdz 2026. gada oktobrim ir paredzēts sagatavot dokumentus ārējā finansējuma piesaistei Latvijas vēja parkiem, tostarp kotēšanai biržā.

Šobrīd ministrijai jāsniedz savi priekšlikumi gan par jau iepriekš analizētajiem uzņēmumiem, gan arī attiecībā uz tām valsts kapitālsabiedrībām, kurām atbilstoši normatīvajam regulējumam noteikts privatizācijas aizliegums, tajā skaitā attiecībā uz grozījumu izdarīšanu tiesību aktos par privatizācijas aizlieguma atcelšanu. Neprivatizējamie uzņēmumi ir Latvenergo, Latvijas pasts, Starptautiskā lidosta Rīga, Latvijas dzelzceļš, Latvijas gaisa satiksme, Latvijas valsts meži (Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums), kā arī Latvijas loto (Azartspēļu un izložu likums).

Finanšu ministrijā norāda, ka konkrēti lēmumi būs atkarīgi no iespējas vienoties par grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos, vērtējot to kontekstā ar šo konkrēto kapitālsabiedrību darbības jomu, nākotnes attīstības stratēģiju un tās rīcībā esošo kritisko infrastruktūru, kā arī citiem apsvērumiem.

Jūnija sākumā aģentūrai LETA zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) pavēstīja, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir kategoriski pret valsts kapitālsabiedrību, tostarp Latvijas valsts mežu, Latvenergo, Sadales tīkla un Augstsprieguma tīkla, privatizāciju un bloķēs visus šādus valdībā iesniegtos priekšlikumus. Savukārt Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons atzīmē, ka Latvijas valstij piederošais lielākais uzņēmums Latvenergo būtu ideāls kandidāts kotācijai biržā un šāds solis dotu būtisku impulsu gan kapitāla tirgus, gan ekonomikas attīstībai.

Atvieglos budžetu

Šobrīd, lai palielinātu finansējumu aizsardzībai, Latvija ir iesniegusi pieteikumu nacionālās izņēmuma klauzulas iedarbināšanai 2025.– 2028. gadā (Eiropas Padomes lēmums ir sagaidāms šāgada jūlijā), kas ļauj nodrošināt aizsardzības izdevumu palielināšanu, uz laiku atkāpjoties no fiskālajiem noteikumiem attiecībā uz šo izdevumu kategoriju.

Līdz ar to Finanšu ministrijā teic, ka tas ļauj aizsardzības finansējuma pieauguma nodrošināšanai uz laiku līdz 2029. gadam atkāpties no deficīta nosacījumiem, kaut vienlaikus papildus piesaistītais finansējums ietekmēs valsts parādu.

Aizsardzības finansējuma palielinājumam jātiek veiktam tā, lai valsts parāds nepārsniegtu 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas pagājušā gada beigās bija 47% (Eurostat novērtējums).

«Viennozīmīgi valsts kapitālsabiedrību daļēja atsavināšana, iegūstot līdzekļus, atvieglos valsts budžeta situāciju un ļautu izvairīties no nodokļu palielināšanas, kas citkārt šķiet neizbēgama, lai nodrošinātu vēlamos aizsardzības tēriņus,» secina K. Purgailis.

Jāatzīmē, ka valdības mērķis ir sasniegt 9% tirgus kapitalizāciju no IKP līdz 2027. gadam. Latvijas akciju tirgus kapitalizācija 2024. gada beigās sasniedza vien aptuveni 1% no IKP.

Avots: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/pievilcigaki-ar-ambicioziem-merkiem-14337501