Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Nupat bija arī airBaltic obligāciju emisija ar 14,5% kupona likmi, to neminat. Kādēļ? Kas ir profesionālie investori?

Edmunds Antufjevs: Tas no likmes viedokļa tiešām ir visgardākais kumoss pēdējos gados, bet šī emisija bija pieejama tikai investoriem ar profesionāla investora statusu – fondiem, bankām un citiem, savukārt privātajiem investoriem tajā nebija iespējas piedalīties. Investora statuss tiek piešķirts saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu un Regulatora izstrādātajām vadlīnijām. Pēc likuma – profesionālā klienta statuss tiek piešķirts tādiem investoriem, kas ikdienā nodarbojas ar ieguldījumu veikšanu, piemēram, kredītiestādes, ieguldījumu fondi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības u.c. Papildus tam par profesionālu klientu pēc investora lūguma var tikt atzīts tāds investors, kuram ir izpildīti vismaz divi no šiem trim kritērijiem: investora finanšu instrumentu portfeļa vērtība pārsniedz pusmiljonu eiro, investors ir veicis būtiska apmēra darījumus ar attiecīgajiem finanšu instrumentiem (vismaz 40 darījumus gadā) un / vai investoram ir vismaz viena gada ilga pieredze finanšu sektorā atbilstošā kapacitātē.

Vai, runājot par emisiju lielumu, ir kādi komentāri? Ir bijušas emisijas 50 miljoni eiro un vairāk?

Edmunds Antufjevs: Protams, šādas emisijas ir bijušas, taču tās mūsu tirgū ir vairāk izņēmums nekā norma, jo tipiskā Latvijas uzņēmuma obligāciju emisija ir krietni mazāka. Runājot par lielajām emisijām, airBaltic 340 miljonu eiro obligāciju emisija ir vislielākā Latvijas uzņēmuma emisija, kāda līdz šim bijusi. Pērn Latvijas uzņēmumu vidū bija trīs emisijas 50 miljonu eiro apmērā – Latvenergo, Sun Finance Group un Eleving Group, un vairāk lielo emisiju nebija. Lielo emisiju skaits konkrētajā gadā būtiski ietekmē arī kopējo Baltijas obligāciju tirgus statistiku – ja parādās kāds lielais emitents, tas palielina visa gada rādītājus, savukārt, ja šādas emisijas nav, tad var likties, ka sācies tirgus aktivitātes kritums, bet tas var būt tikai tādēļ, ka kādu iemeslu dēļ nav notikušas lielo, valstij piederošo uzņēmumu emisijas. Šogad kopējais obligāciju tirgus aktivitātes rādītājs būs augsts, jo notika airBaltic obligāciju emisija.

Cik liels obligāciju daudzums reāli ir otrreizējā tirgū, un kāda ir otrreizējā tirgus aktivitāte? Kādēļ var būt interesanti pārdot obligācijas, ja tāpat jau skaidri zināma to potenciālā atdeve? Vai tas nozīmē, ka, pārdodot otrreizējā tirgū, tiek gūta kāda papildu peļņa?

Edmunds Antufjevs: Baltijas biržā iekļauto obligāciju apgrozījums otrreizējā tirgū 2022. gadā bija 31 miljons eiro, 2023. gadā tas bija 55 miljoni eiro, un šī gada pirmajos piecos mēnešos aktivitāte jau bija nepilni 40 miljoni eiro. Kopumā ir redzams, ka aktivitāte otrreizējā tirgū aug. Proti, pērn pret aizpērno gadu pieaugums ir gandrīz divas reizes, un, raugoties uz šī gada sākuma tirdzniecību, var pieļaut, ka arī 2024. gads pret 2023. gadu būs ar aktivitātes pieaugumu aptuveni divas reizes. Pieļauju, ka apgrozījums otrreizējā tirgū varētu pietuvoties 100 miljoniem eiro. Par aktivitātes kāpuma iemesliem var paskaidrot ar piemēriem. Tā LHV pērn, emitējot savas subordinētās obligācijas ar kupona likmi 10,5%, piedzīvoja lielu pieprasījumu, kas vairākas reizes pārsniedza emisijas apjomu – investori saņēma krietni mazāk obligāciju, nekā bija cerējuši iegādāties. No tā izriet arī cenas kāpums otrreizējā tirgū, jo pieprasījums pēc šīm obligācijām bija liels.

Šobrīd LHV obligācijas tirgū tiek pārdotas par 20% dārgāk nekā emisijas brīdī. Līdzīgi arī Šauļu bankas obligācijas tiek pārdotas par 10% līdz 15% dārgāk nekā sākotnējā obligāciju emisijas brīdī. Protams, obligāciju cenas svārstības nevar salīdzināt ar akciju tirgu. Tas ir, obligācijas nekāps cenā četras reizes, kas var notikt akciju tirgū, bet tajā pašā laikā arī ar obligācijām otrreizējā tirgū var nopelnīt. Pārdevējiem, protams, ir dilemma, jo viņi pārdod pieprasītas un laba uzņēmuma akcijas, un, iegūstot naudu, ir jautājums, kur to likt konkrētajā brīdī. Vai ir cits piedāvājums? Vai nenāksies sēdēt uz naudas kaudzes kādu laiku?

Kā varat raksturot akciju tirgus aktivitāti un emitentus kopš 2023. gada sākuma?

Kristiāna Janvare: Akciju emisiju Baltijas tirgū skaitliski ir krietni mazāk nekā obligāciju, un tas ir arī normāli, jo katrs uzņēmums savā dzīves ciklā var veikt vairākas obligāciju emisijas, taču akciju IPO parasti realizē tikai vienu reizi. Pēdējo gadu laikā Latvijā vidēji notiek viens līdz divi IPO gadā. Arī 2023. gadā Latvijā bija viens IPO (sākotnējais publiskais akciju piedāvājums) – APF Holdings, bet Baltijā kopumā – trīs, no kuriem divi bija Igaunijas uzņēmumu vidū, bet nevienā no šiem IPO nenotika ļoti liela mēroga līdzekļu piesaiste. Līdzīga situācija bija arī 2022. gadā, kad Baltijā kopā bija septiņi IPO, pamatā Igaunijas tirgū. Lai arī šādu kapitāla piesaistes aktivitāti varētu vērtēt kā samērā slābanu, aktivitātes kritums bija novērojams arī citur pasaulē un tostarp Skandināvijas tirgos, uz kuru fona Baltija izskatījās pat tīri cienījami.

Kas notiek akciju otrreizējā tirgū? Tās pārdod, krīt akciju vērtība vai ceļas?

Kristiāna Janvare: Baltijas akcijas iet kopsolī ar Eiropas akcijām – ilgtermiņā raugoties, Baltijas akciju indekss korelē ar Eiropas akciju indeksu. Taču nu jau kādu laiku vērojams, ka Baltijas akcijas atpaliek. Iemesli tam var būt dažādi – gan ģeopolitiskā situācija un ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanās, kas izdarījusi spiedienu arī uz biržas uzņēmumu finanšu rādītājiem, gan obligāciju popularitātes pieaugums augsto procentu likmju rezultātā, kā dēļ daļa investoru ir pārorientējušies uz ieguldījumiem obligācijās, gan arī apstāklis, ka ārvalstu investoru interese par vietējo tirgu ir ļoti zema.

Cik daudz ir tā saukto zaļo emisiju? Kāds investoram labums vai atšķirība no parastas obligāciju vai akciju emisijas, izņemot pārliecību, ka tā vajag?

Kristiāna Janvare: Kopumā zaļo un ilgtspējas obligāciju emisijas aktivitāte pieaug, un to lielā mērā nosaka investoru pieprasījums. Tajā pašā laikā lomu spēlē arī mūsu tirgus specifika. Mūsu vidējais emitents ir samērā neliels uzņēmums, kura investoru lokā bieži vien dominē privātie investori. Šie investori lielākoties nav gatavi atalgot uzņēmuma papildu pūles ar būtiski zemākām procentu likmēm, savukārt no uzņēmumu puses šādu papildu prasību ievērošana nozīmē arī papildu izmaksas, kas proporcionāli veido lielāku īpatsvaru no piesaistīto līdzekļu apjoma nekā lielajām emisijām. Ko privātais investors iegūst, ieguldot zaļajā obligāciju emisijā? Galvenokārt morālo gandarījumu, jo kupona likme šādai emisijai visdrīzāk būs nedaudz zemāka. Zaļo emisiju esamība mazo un vidējo uzņēmumu segmentā zināmā mērā ir jautājums par to, cik mums kopumā rūp šie jautājumi. Mūsu sabiedrībai pagaidām šie aspekti nav tik kritiski svarīgi, lai to pieprasītu no visiem uzņēmumiem, tādēļ arī kopumā mazo un vidējo uzņēmumu vidū zaļās un ilgtspējas obligācijas pagaidām nav plaši izplatītas. Savukārt lielajām obligāciju emisijām zaļais vai ilgtspējas komponents ir kļuvis gandrīz kā norma, jo šajās emisijās galvenie investori ir institucionālie investori, kuru ieguldījumus diktē regulatīvais fons un kuru ieguldījumu lēmumos ilgtspējas jautājumi ieņem aizvien būtiskāku lomu. Tādēļ, ja ir vēlme sasniegt noteiktas investoru grupas, tad ir jānodrošina attiecīgie priekšnoteikumi. Pērn zaļā obligāciju emisija Latvijas uzņēmumu vidū bija tikai Latvenergo.

Vai var pateikt, kas emitentam diktē nosacījumu solīt vairāk? Piemēram, nereti saka, ka FinTech uzņēmumi sola vairāk. Vai tā ir, un kāds ir iemesls?

Edmunds Antufjevs: FinTech vai tā saucamā nebanku kreditēšanas nozare, neatkarīgi no sīkāka dalījuma, tradicionāli piedāvā investoriem augstu ienesīgumu. Šie uzņēmumi to var atļauties, jo pats bizness ietver sevī augstu atdevi. Šī ir nozare, kuru tradicionāli nekreditē bankas, tādēļ, ka tas pēc būtības nozīmētu konkurentu kreditēšanu. Konkurence ir, piemēram, kredītkaršu jomā, arī autolīzingu gadījumā ir piemēri. Šiem uzņēmumiem nav daudz alternatīvu, kā iegūt finansējumu, un obligācijas to finansēšanas struktūrā spēlē būtisku lomu. Arī laikā, kad depozītu likmes bija 0%, FinTech piedāvāja divciparu ienesīgumu. Ražošanas nozares uzņēmumu piedāvātās likmes vienmēr ir bijušas zemākas, jo arī biznesa atdeve ir mazāka. Lai ražotāji varētu piedāvāt tikpat augstas likmes, cik FinTech, ir jābūt fantastiskam projektam. Šobrīd līdz ar bāzes likmju celšanu Eiropā arī obligāciju likmes ir būtiski pieaugušas, un investori kopumā sagaida diezgan augstas procentu likmes, lai būtu gatavi ieguldīt.

Vai tuvākajā laikā gaidāmas arī publiskās emisijas mazajiem investoriem, kas vēlas ieguldīt 1000 eiro, nevis 100 tūkstošus kā slēgtajās emisijās?

Kristiāna Janvare: Uzņēmumu gatavība un ieinteresētība nākt klajā ar publiskajām emisijām ir augusi. To ietekmē arī mazo investoru intereses kāpums par šo instrumentu veidu. Noteikti to ir ietekmējis likmju pieaugums, kas cilvēkus vilina. Mēs sagaidām, ka kopumā būs vairāk publisko obligāciju emisiju. Pieņemu, ka slēgto emisiju īpatsvars turpinās dominēt, jo ne visi uzņēmumi ir gatavi publiskam obligāciju procesam, kā arī šādas obligāciju emisijas visvairāk ir vērts īstenot uzņēmumiem ar labu atpazīstamību sabiedrības vidū. Piemēram, Grenardi Group ir labs piemērs uzņēmumam, kurš ir labi piemērots publiskai obligāciju emisijai – uzņēmums, kurš strādā ar gala klientiem un kam ir laba zīmola atpazīstamība. Kopumā mēs sagaidām, ka publisko emisiju skaits pieaugs arī turpmāk. Piemēru rāda Lietuvas tirgus, kur jau ir daudz publisko piedāvājumu obligāciju tirgū, un domāju, ka arī Latvijā turpināsies līdzīga tendence.

Edmunds Antufjevs: Ja investors grib pirkt obligācijas, tad noteikti nav panaceja gaidīt šos publiskos piedāvājumus. Biržas statistika parāda, ka aizvien vairāk investoru iegādājas obligācijas otrreizējā tirgū, redzot labas iespējas, to var izdarīt jau tagad.

Nereti slēgtās emisijas sāk kotēt biržā un tās nonāk otrreizējā tirgū. Vai tas notiek visos gadījumos? Vai iespējams iegādāties obligācijas arī par mazākām summām nekā simts tūkstoši eiro?

Kristiāna Janvare: Katrai obligāciju emisijai noteikta ir obligācijas nominālvērtība un minimālais ieguldījumu apjoms. Tam nav jābūt vienam un tam pašam skaitlim. Parasti obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, tas arī ir minimālais apjoms, par kādu otrreizējā tirgū investors var nopirkt konkrēto obligāciju. 100 tūkstoši savukārt ir minimālais ieguldījumu apjoms sākotnējā piedāvājuma laikā, kuru nosaka likums, ja obligācijas tiek izvietotas slēgtā piedāvājuma formā, kas vairs nav aktuāls pēc obligāciju iekļaušanas biržā.

Tātad, līdzko obligācijas nonāk otrreizējā tirgū, tā galvenais ierobežojums ir obligācijas nominālvērtība?

Kristiāna Janvare: Jā. Tikai jāņem vērā, ka otrreizējā tirgū obligācijas cena var atšķirties no cenas sākotnējā izvietošanas laikā, kad tā parasti ir 100% no nominālvērtības. Obligācijas otrreizējā tirgū var tirgot gan ar prēmiju, gan diskontu pret to nominālvērtību. To ietekmēs gan kopējā procentu likmju vide, gan arī pieprasījums pēc konkrētajām obligācijām.

Vai visas slēgtās emisijas nonāk kotācijā biržā un tiek tirgotas?

Kristiāna Janvare: Ne visas obligācijas tiek listētas. Mēs savus emitentus motivējam to darīt. Mūsuprāt, kotācija biržā disciplinē emitentu un dod drošības apziņu investoram ar to, ka uzņēmums kļūst caurspīdīgāks, visa būtiskākā finanšu un cita informācija tiek atklāta un ir atrodama vienā vietā, kā arī investoram rodas iespēja pārdot savas obligācijas otrreizējā tirgū. Savukārt no uzņēmuma puses birža ir lieliska platforma savas reputācijas veidošanai. Tajā pašā laikā ir situācijas, kad emisijā piedalās daži vai pat viens investors un obligāciju termiņš ir salīdzinoši īss, kad nav īsti jēgas tiekties pēc kotācijas biržā. Vēl pirms kāda laika, kad apkopojām tirgus datus, gandrīz puse emisiju nebija biržā iekļautas. Līdz ar to obligāciju tirgus ir lielāks, nekā mēs redzam publiski biržā.

Kas gaidāms akciju tirgū? Vai līdz nākamā pusgada vidum biržā redzēsim arī kādas valsts uzņēmumu akcijas? Jau minējāt airBaltic iespējamo ienākšanu. Kas ar Igauniju un Lietuvu?

Edmunds Antufjevs: Nav dzirdēts, ka Lietuvas valsts uzņēmumi postos uz biržu ar IPO piedāvājumu. Igaunijas valsts uzņēmumi, kas jau ir biržā, iespējams, emitēs vēl papildu akcijas. No Latvijas valsts uzņēmumiem dzirdētākais ir airBaltic.

Jau pieminējāt dažos vārdos starptautisko investoru attieksmi un reakcijas. Varat sīkāk raksturot situāciju?

Edmunds Antufjevs: Diemžēl neredzam lielu ārvalstu investoru interesi par ienākšanu Baltijā. Tendence drīzāk ir pretēja – daži to pamet. Baltijas tirgus ir savā veidā izolēts ģeopolitiskās situācijas dēļ, tomēr tas ir pašpietiekams. Naudas tirgū pietiek! Finansējuma nepieciešamība tiek apmierināta no pašu investoriem – gan institucionāliem, gan privātajiem. Starptautisko investoru aktivitāte ir apsīkusi gan kapitāla tirgū, gan nekustamo īpašumu darījumos. Pēdējo divu gadu laikā nav gadījies redzēt jaunu investoru vārdus, kas būtu parādījušies Baltijas tirgū.

Kā šobrīd izskatās nekustamo īpašumu nozare, tās obligācijas ir pieprasītas?

Edmunds Antufjevs: Tā ir investoriem saprotama nozare, jo tas ir kaut kas taustāms un visbiežāk obligācijas tiek nodrošinātas ar nekustamo īpašumu. Līdztekus nekustamo īpašumu attīstībā ir daudz riska elementu. Nereti runa ir par komerctelpu attīstītājiem, un ir būtiski saprast, kas būs nomnieki šajā projektā. Patlaban ir diezgan liela komerctelpu pārsātinātība, jo īpaši Rīgā.

Iemesli? Kādēļ komerctelpu ir par daudz? Pandēmijā uzceltais aizpildīsies?

Edmunds Antufjevs: Viens no galvenajiem iemesliem ir pandēmijas laika ietekme, kas atšķiroja daudz cilvēku, kuri sāka strādāt no mājām. Kvalitatīvi nomnieki migrē uz A klases birojiem. Covid laikā uzceltie projekti, visticamāk, aizpildīsies, bet kas notiks ar jaunajām komercplatībām, nav skaidri zināms.

Perspektīvās nozares nākotnē, uz ko skatīties?

Edmunds Antufjevs: Skatoties uz tām nozarēm, kas šobrīd ir pārstāvētas Baltijas biržā, it īpaši var izcelt atkritumu apsaimniekošanu. Tā ir nozare, kas nevar beigties, jo atkritumi būs vienmēr un uzņēmumi, kas darbojas nozarē, ir tiešām kvalitatīvi un stabili. Obligāciju ienesīgums, ko piedāvā nozares uzņēmumi, ir pievilcīgs.

Kristiāna Janvare: No ienesīguma viedokļa investoru interesi noteikti turpinās piesaistīt FinTech nozare. Ieguldīt šīs vai Finansējums citas nozares uzņēmumos ir investora riska apetītes jautājums.

Mazais investors izlēmis pirmo reizi ieguldīt, negrib eksperimentēt ar lielu summu. Ir šādai pieejai kādi sistēmiski riski?

Kristiāna Janvare: Vajadzētu izvērtēt banku komisijas par pakalpojumu. Ja akcijas Latvijā var nopirkt arī bez komisijas, tad obligāciju iegādei ir jārēķinās ar nedraudzīgākām komisijām. Investējot mazu naudas daudzumu, būtu jāpievērš uzmanība fiksētajai minimālajai komisijas summai. Piemēram, tik un tik procentu, bet ne mazāk par 50 eiro vai 20 eiro. Tik liela būs maksa pat tad, ja investors pirks 100 eiro vērtu obligāciju. Tad šo komisiju vajadzētu salāgot ar gaidāmo atdevi, un var gadīties, ka pie ļoti nelielas investīcijas to nav iespējams atpelnīt gada laikā.

Uzziņai investoram – iesācējam par akciju un obligāciju? Ko investors pērk, un kādi ir riski? Ko var zaudēt maksātnespējas gadījumā?

Kristiāna Janvare: Pērkot akcijas, ir jāsaprot, ka uzņēmuma likvidācijas gadījumā akcionāri var zaudēt visu ieguldījuma vērtību, tātad 100%, jo akcionāri savu daļu saņems tikai pēc visu uzņēmuma saistību apmierināšanas. Vairāk par ieguldīto vērtību zaudēt nevar, jo akcionāra atbildība ir ierobežota. Obligāciju gadījumā arī ir iespēja zaudēt, tomēr obligācija ir parāds, līdz ar to obligācijām ir augstāka prioritāte uzņēmuma līdzekļu sadalē maksātnespējas gadījumā. Cik un kādā kārtībā obligacionāri varēs potenciāli atgūt savu ieguldījumu, ir atkarīgs no vairākiem aspektiem, piemēram, vai obligācijas ir nodrošinātas vai nē un ar ko, kādas un cik lielas ir citas uzņēmuma saistības u.c. Īsāk – obligāciju gadījumā līdzekļu atgūšanas iespējas ir lielākas nekā ar akcijām.

Arī vairākuma akcionāram nav lielāka atbildība? Var 51% tikpat droši pirkt kā 1%?

Edmunds Antufjevs: Ja pats akcionārs nesniedz īpašas garantijas par uzņēmumu, tad viņa atbildība ir vienlīdz ierobežota abos gadījumos.

Kas Baltijas biržā mūs sagaida tuvākā gada laikā, vai ir iespējams kaut ko pateikt vai atklāt tos uzņēmumus, kas tuvākajā laikā parādīsies biržā un kam investoriem ir jāgatavojas?

Edmunds Antufjevs: Uzņēmumi, kas plāno emitēt obligācijas, parasti par to pirms laika īpaši neizziņo, jo īpaši tādēļ, ka obligāciju emisijas visbiežāk notiek slēgta jeb privāta piedāvājuma formātā un sākotnējās izvietošanas laikā tās ir pieejamas ierobežotam investoru lokam. Parasti ziņas par jaunām obligāciju emisijām parādās publiski tad, kad vai nu jau ir uzsācies obligāciju piedāvājuma process, vai arī jau tad, kad faktiski emisija ir notikusi un līdzekļi no investoriem jau ir savākti. Obligāciju emisija kā produkts arī ir daudz vienkāršāks – tas ir parāds, līdz ar to obligāciju emisijas process kā tāds parasti aizņem mazāk laika nekā akciju emisijas process. Runājot par obligācijām, investori par gaidāmo aktivitāti var nojaust, papētot obligāciju refinansēšanas ciklus. Vairums obligāciju ir ar termiņu trīs gadi. Daudzi no emitentiem izvēlas refinansēt obligācijas. Obligāciju aktivitātes pieaugums Latvijā sākās pirms aptuveni četriem gadiem, un jau drīzumā daudzi no pirmajiem emitentiem varētu atgriezties tirgū ar refinansēšanas piedāvājumu. Iespējams, ka būs vairāk publisko piedāvājumu un plašākai publikai būs pieejams vairāk investīciju iespēju. Ar akciju emitentiem parasti ir citādi – tur krietnu laiku iepriekš parasti tiek izplatīti publiski paziņojumi par uzņēmumu nodomu iet biržā, tādējādi laicīgi iesildot publiku. Piemēram, airBaltic jau vairākas reizes ir publiski runājuši par saviem IPO plāniem. Nesen bija arī Eleving Group paziņojums, ka viņi aktīvi gatavojas IPO. Šie uzņēmumi ir divi reāli kandidāti, kurus mēs varētu pārskatāmā nākotnē redzēt biržā, viss pārējais būtu zīlēšana kafijas biezumos.

Vai ar Signet Bank atbalstu notikušo obligāciju emisiju apjoms turpinās augt, pret iepriekšējo gadu rēķinot?

Edmunds Antufjevs: Emisiju skaita ziņā sagaidām līdzīgu aktivitāti kā iepriekš. Šobrīd mūsu darbs rit līdzīgi kā pērn, bet kopējo statistiku tieši piesaistītā finansējuma apjoma ziņā ietekmēs tas, vai realizēsies kādi lielāki, apjomīgāki projekti. Mūsuprāt, Latvijas uzņēmumi joprojām salīdzinoši maz izmanto kapitāla tirgus finansēšanas instrumentus – mēs redzam obligāciju tirgum lielu izaugsmes potenciālu un plānojam spēlēt būtisku lomu šajā procesā.

Avots: https://www.db.lv/zinas/kapitala-tirgus-gaida-lielo-piemeru-515359