Baltijas biržā būtiski aug apgrozījums

Pāragri teikt, ka Baltijas kapitāla tirgū ir noticis lūzuma punkts.

Pēc vairāku gadu samazinājuma tendences Baltijas biržā pirmajā pusgadā palielinājies apgrozījums (Oficiālajā sarakstā un arī citos), tuvojoties pagājušā gada kopējam ciparam. Signet Bank investīciju analītiķis Valters Smiltāns rēķina, ka šāgada pirmajā pusē Baltijas biržā apgrozījums pieaudzis par 45% gada griezumā, tomēr darījumu skaits samazinājies par 6%. Šī dinamika signalizē par pieaugošu vidējo darījuma apjomu un augošu institucionālo investoru klātbūtni tirgū. Savukārt, skatoties uz Latviju atsevišķi, vēl joprojām darījumu skaits aug ātrāk par apgrozījumu – tas liecina tieši par mazo (retail) investoru augošu klātbūtni.

Baltijas biržā dienas vidējais apgrozījums sasniedz 2–3 miljonus eiro, kas gan joprojām ir zems salīdzinājumā ar attīstītajiem tirgiem, taču bankas Luminor Finanšu tirgus departamenta vadītājs Gints Belēvičs norāda, ka tas liecina par labvēlīgu tendenci un investoru interesi ieguldīt Baltijas uzņēmumos. Jāņem gan vērā, ka Igaunijas enerģētikas uzņēmuma Enefit Green aiziešana no biržas, visticamāk, būtiski ietekmēja kopējo apgrozījumu, jo investori aktīvāk tirgoja šī uzņēmuma akcijas un veica ieguldījumu pārvietošanu uz citiem Baltijas uzņēmumiem. «Kopumā viena no vērtīgākajiem Baltijas biržu uzņēmumiem Enefit Green aiziešana no publiskā tirgus nav pozitīvs signāls Baltijas kapitāla tirgiem, jo mazina likviditāti un investoru izvēles iespējas. Tāpat tas negatīvi ietekmē vietējā tirgus pievilcību starptautiskajiem investoriem, kuriem jau tā ir ierobežotas iespējas veikt ieguldījumus Baltijas biržās kotētos uzņēmumos,» atzīst G. Belēvičs.

Nāks vietā citi

Lai gan akciju tirgus apgrozījums uzrādījis pozitīvu izaugsmi pirmajā pusgadā, potenciālu triecienu tirgus apgrozījumam tuvākajā laikā varētu sagādāt biržu pametušais Enefit Green, kas ir viens no lielākajiem un investoru vidū populārākajiem emitentiem.

Kopš 30. jūlija tirdzniecība ar uzņēmuma akcijām vairs nenotiek.

Tas tomēr nav nekas svešs vai neparasts – nāks jauni uzņēmumi, bet būs citi, kas pamet biržu. Turklāt Eesti Energia (Enefit Green māteskompānija) saglabājas aktīva obligāciju tirgū. Šis notikums var veicināt kapitāla pārvirzīšanu uz alternatīvām investīciju iespējām vietējā tirgū, taču īstermiņā akciju tirgus kopējais apgrozījums var ciest,

teic V. Smiltāns.

Lai gan pirmā pusgada apgrozījums ir būtiski pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, G. Belēviča vērtējumā būtu pāragri spriest, ka Baltijas kapitāla tirgū ir noticis lūzuma punkts, jo tirgū jauni uzņēmumi ienāk ļoti reti. Šobrīd ir cerības, ka pēc Latvijas Mobilā telefona un Tet kapitāla daļu izpirkšanas varētu notikt, piemēram, apvienotā uzņēmuma akciju kotēšana biržā. Joprojām ar lielu interesi tiek gaidīts arī airBaltic akciju publiskais piedāvājums.

Tāpat tiek runāts par Rīgas namu pārvaldnieka un Latvijas autoceļu uzturētāja akciju kotēšanu biržā. Ja šie potenciālie publiskie piedāvājumi realizētos tuvākajā laikā, tas varētu dot uzrāvienu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai.

Runājot par Baltijas parāda vērtspapīru emisijām, G. Belēvičs teic, ka šāgada pirmā puse ir bijusi ļoti aktīva un investoriem ir bijis daudz iespēju izvēlēties, kur ieguldīt.

Uzņēmumi ir sapratuši, ka aizņemšanās kapitāla tirgū bieži vien ir izdevīgāka no dažādiem aspektiem, salīdzinot ar komercbanku kredītiem.

Sagaidāms, ka arī gada turpinājums būs aktīvs un ieguldītājiem būs jaunas iespējas iegādāties dažādu uzņēmumu obligācijas. Arī V. Smiltāns prognozē, ka pozitīvā tendence obligāciju segmentā saglabāsies turpmākajos mēnešos.

Nenoteiktība saglabājas

Baltijas oficiālā saraksta akciju kapitalizācija pirmajā pusgadā pieaugusi par 16%.

Pozitīvu efektu akciju cenu dinamikai sniedzis Euribor likmes samazinājums un pārējo izmaksu stabilizēšanās, kas veicina uzņēmumu rentabilitāti. Lai gan Baltijas akciju valuācija saglabājas pieticīga un ekonomiskā prognoze ir labvēlīga turpmākam akciju cenu pieaugumam, nevajadzētu ieturēt pārlieku pozitīvismu,

uzskata V. Smiltāns.

Makroekonomiskā vide vēl joprojām ir trausla. 2025. gada 1. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā un Igaunijā bija negatīvs, samazinoties par 0,3% gada izteiksmē.

Turklāt no jūlija Igaunijā spēkā stājas PVN likmes paaugstinājums par diviem procentpunktiem, kas, visticamāk, negatīvi ietekmēs patēriņu.

Jāatzīst, ka Lietuvai klājas daudz labāk – IKP tur 1. ceturksnī pieauga par 3,2%.

Vienlaikus par iespējamu virzītājspēku Baltijas tirgum var uzskatīt Lietuvas pieņemto likumu, kas no 2026. gada paredz pensiju 2. līmeņa uzkrājumu brīvprātīgu izņemšanu.

Igaunijas piemērs rāda, ka daļa no šiem līdzekļiem tiek reinvestēti vietējos finanšu instrumentos, veicinot pieprasījuma kāpumu un līdz ar to arī cenu kāpumu.

Akciju tirgos valda liela volatilitāte, kas atspoguļo pieaugošos militāros konfliktus un tirdzniecības politikas nenoteiktību, tostarp saspīlējumus starp Eiropas Savienību un ASV. Tie ir būtiski faktori, kas var ātri mainīt investoru noskaņojumu arī Baltijā, īpaši ņemot vērā reģiona ciešo sasaisti ar Eiropas eksporta tirgiem un globālajām piegādes ķēdēm.

Turklāt esošo tarifu ietekmes apjomu uz uzņēmumu apgrozījumu un rentabilitāti redzēs, kad tiks publiskoti otrā ceturkšņa rezultāti. Ilgstoša nenoteiktība un svārstības tirdzniecības tarifos kavēs arī Baltijas uzņēmumu lēmumus par turpmākajiem attīstības plāniem un mazinās ārējās tirdzniecības apjomus,

rezumē V. Smiltāns.

Avots: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/baltijas-birza-butiski-aug-apgrozijums-14339384