Mana saikne ar “Prāta Vētru” nav vienkārši fana attiecības – tā ir gandrīz trīsdesmit gadu gara sāga, kas sākās patiesi no pašiem pirmsākumiem. Atceros, kad viņus pirmo reizi pamanīju uz “Mikrofona” skatuves ar dziesmu “Jo tu nāc”. Tolaik tas bija viņu pirmais singls, un tikai pēc tam jau sekoja “Ziemas” stāsts. “Ziema” uzreiz kļuva par vienu no manām pirmajām favorītdziesmām un pat iedvesmoja manu nikneimu tolaik populārajā “sociālajā tīklā” mIRC, kur mani pazina kā Ziemu. Jā, un viens no maniem e-pastiem joprojām ir “ameiz” (izlasiet to no otra gala!). Jā, esmu viena no tām, kas iegādājusies pilnīgi visus viņu albumus, sākot no kasetēm ar “Vairāk nekā skaļi” un beidzot ar jaunākajiem digitālajiem izdevumiem.
Īpaši spilgti atmiņā palicis 1996. gads (vai varbūt 95., vai 97. – precīzs gads galvā pazudis, bet sajūta palikusi), kad “Prāta Vētra” devās koncerttūrē pa Latvijas kultūras namiem. Es biju uz koncertu Tukuma pilsētas kultūras namā, un toreiz mēs, skatītāji, bijām ne vairāk kā piecdesmit. Atceros, ka biļetes toreiz tirgoja pats grupas menedžeris Aldis Hofmanis. Tas bija tāds gandrīz ģimenisks pasākums. Pēc koncerta pat viesojos aizkulisēs – toreiz vēl nebija nekādas apsardzes. Bija autogrāfi, smiekli un nepārprotama sajūta, ka “Prāta Vētra” ir “savējie”. Šī sajūta mani pavada vēl joprojām, jau gandrīz 30 gadus.
Gadi gājuši, un “Prāta Vētra” ir kļuvusi par leģendu, bet mana tradīcija nav mainījusies – es parasti dodos uz viņu noslēguma koncertiem Rīgā. Katru reizi tie ir svētki ar īpašiem viesiem un neaizmirstamu atmosfēru. Biļetes man vēl nav, jo esmu pēdējā brīža pircēja, taču es zinu, ka tās noteikti būs!
Kamēr biļetes vēl gaida savu īsto brīdi, katru dienu uzlieku paklausīties viņu jaunāko albumu, lai zinātu visas jaunās dziesmas, ko dungot līdzi. Ceru, ka gaidāmajā koncertā nospēlēs manu jaunākā albuma favorītdziesmu – “Krāces”! Tiekamies koncertā!