Mans stāsts ir dikti, dikti sens – laikam ap 1998.gadu. Madonā, pilsētas svētku ietvaros, bija “Prāta Vētras” koncerts. Es ar draudzenēm gājām uz konci un baudījām! Baudījām uz visiem 100! Lai arī mums bija tikai 12 gadi, zinājām katru dziesmas vārdu no galvas.

Beeeet… pēc koncerta, kad visi jau bija aizgājuši mājās, mēs – kvēlākās fanes – protams, palikām. Un ziniet, kas toreiz likās reāli kruta? Paglaudīt Jubalta galvu! O, jā – es to atceros vēl šodien!

Bet vissvarīgākais – Jānis Jubalts ieteica mums aiziet pie “The Hobos” un paprasīt autogrāfu Ūdrītim, jo, kā viņš teica: “Ūdrītis kādreiz būs zvaigzne!” Un viņam bija taisnība – Ūdrītis tiešām kļuva par zvaigzni! Protams, tikām arī pie pašas “Prāta Vētras” parakstiem.
Atmiņas, ko neviens vairs neatņems!