Stāsts ir par koncertu “Gads bez kalendāra” 2022.gada 20. augustā.
Pirms tam bijām devušies veloceļojumā divatā ar sievu – pa Barona ceļu no Tērbatas līdz Dundagai. Mūsu “bagāžā” – telts, guļammaisi, viss ēdiena gatavošanai, drēbes… Viss dzīvei nepieciešamais uz riteņiem. Velo bija smagi, ceļš prasīgs, un karstums tajās augusta dienās – gandrīz neticams.

19.augustā atgriezāmies Rīgā – laimīgi, bet piekusuši. Nākamajā dienā – koncerts Mežaparkā. Biļetes sen iegādātas, noskaņojums lielisks, un – nav jau variantu – jābrauc ar velosipēdu. Sēdāmies uz riteņiem, sākām min pedāļus… un pēkšņi pārņēma sajūta: kas noticis? Kāpēc ir tik viegli?

Protams! Mūsu rati beidzot bija tukši. Pirmo reizi pēc ilgā ceļojuma bez smagajām paunām. Tā mēs uz koncertu nevis aizmināmies, bet burtiski aizlidojām!